Eiropas Komisija publicējusi 2025.gada ziņojumu, cik Latvija iekasētu pie šāda scenārija – nav samazināto likmju un nav PVN atbrīvojumu. Ja PVN plaisa LV ir ap EUR 220m, tad PVN politikas plaisa – x2!

PVN plaisa

Saskaņā ar ikgada EK ziņojumu (25.g. decembrī publicētas ziņas par 23.g.), Latvija neiekasē ap EUR 220 milj., salīdzinoši ar to PVN, ko tai vajadzētu iekasēt, ja visi korekti maksātu PVN un nebūtu PVN izkrāpšanas.

  • Šis Latvijas rādītājs (5,4% no teorētiski iekasējamā PVN) ir viens no labākajiem ES (7.v.), bet tas palielinājies no 3,5% gadu iepriekš.
    • Par 24.g. EK prognozē līdzīgu ciparu (5,3%).
    • PVN ieņēmumi palielinājās par 4,4%, salīdzinoši ar 22.g.
    • Atcerēsimies, ka 22.g. beidzās Covid laiks (ar attiecīgajiem PVN atbrīvojumiem) un sākās Ukrainas karš ar inflāciju (23.g. nokrita uz 9% no 17% 22.g.), jaunām piegāžu ķēdēm un enerģētikas izaicinājumiem.
    • EK konstatēja, ka Latvijā 23.g. mājsaimniecību patēriņš kritās pa 1,1%, bet valdības patēriņš pieauga no 2,4% uz 7%, salīdzinoši ar 22.g.
  • Igaunijā šis rādītājs ir 10,3%, jeb EUR ~400 milj. Igaunijas piemērs parāda, cik viegli pārvietoties PVN izkrāpējiem no vienas valsts uz citu. Igaunijā plaisa gada laikā pieauga aptuveni x2, kas naudas izteiksmē ir ap EUR 200 milj. Tas ir aptuveni tikpat, cik FM rēķināja, ka varētu papildus iekasēt, ja paceltu PVN likmi pa 1%.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!