OECD 2024.g. publiskoja datus par UIN sistēmām 123 valstīs. Kā Latvijas UIN izskatās uz kaimiņu un visas pasaules fona?

Latvijas UIN ir salīdzinoši mazs

Attiecīgajā OECD pētījumā vidēji 123 apskatītajās valstīs un jurisdikcijās UIN ieņēmumi 2021.g. veido 16% no kopējā valsts budžeta nodokļu ieņēmumu pīrāga (OECD – 10%), kā arī 3,2% no IKP. Interesanti, ka, piemēram, izslavētajā zema UIN valstī Singapūrā UIN ieņēmumi valsts budžetā ienes virs 1/4 no visiem nodokļu ieņēmumiem.

  • Latvijā – attiecīgi 2,2% (no kopējiem nodokļu ieņēmumiem) un 0,7% no IKP.
  • Igaunijā – 4,9% un 1,6%.
  • Lietuvā – 5,1% un 1,6%.

Efektīvās UIN likmes

140 valstīs, kas parakstīja vienošanos par globālā minimālā UIN 15% efektīvās likmes apmērā ieviešanu vidējā nominālā UIN likme laikā no 2000.g. līdz 2024.g. kritusies no 28% uz 21%. OECD savā ziņojumā min, ka vidējā efektīvā UIN likme 2023.g. bijusi ap 17%, kas saskan ar Latvijas vidējo efektīvo likmi iepriekš iekopētajā OECD tabulā.

Igaunijā

Šobrīd situācija kaimiņos ar UIN ir neskaidra – Igaunija jau ielikusi likumā, ka papildus 22% UIN likmei tā ieviesīs 2% aizsardzības nodokli, kas strādātu kā UIN ik-gada peļņai, kā mums bija līdz 2018.g. reformai. Taču kolēģi zināja teikt, ka turienes politiķi esot jau paziņojuši, ka neļaus dzimt šim vēl nedzimušajam bērnam.

Lietuvā

Lietuvā šobrīd notiek plašas pārmaiņas, par kurām plašāk plānoju uzrakstīt jau tuvākajās dienās. Par tām jūnijā solījusies Tax Stories podkāstā izstāstīt Lietuvas VID vadītāja. Pārmaiņu galvenais fokuss ir IIN – progresivitātes grozu un likmju maiņa un visu ienākumu apvienošana zem vienotām likmēm. Rezultātā, piemēram, pašnodarbinātiem un kapitāla pieaugumam likmes varētu dubultoties. Taču zināms, ka arī UIN likmes varētu pieaugt par 1%, kaut arī šāds pieaugums jau bija šī gada sākumā.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!