Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Gabriela Mora Petroviča.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā

Likumprojekts Nr.: 835/Lp14. Nodots komisijai: 27.01.2025.

Grozījumu mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi, nodrošinot vienlīdzīgus un nediskriminējošus sadarbības nosacījumus starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem. Tiek noteikti skaidrāki līgumu nosacījumi, ierobežojot vienpusējus grozījumus un negodīgas sankcijas. Tiek samazināta piegādātāju finansiālā slodze un palielināta atbildība par pārkāpunmiem, lai aizsargātu mazākus tirgus dalībniekus.

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 697/Lp14. Izsludināts: 31.01.2025.

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā galvenokārt saistīti ar regulējuma pielāgošanu Eiropas Savienības tiesību aktiem un drošības prasību pastiprināšanu.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir references maiņa – visā likumā atsauces uz Regulu (EK) Nr. 428/2009 aizstātas ar Regulu (ES) Nr. 2021/821, kas nosaka jaunu Savienības režīmu divējāda lietojuma preču apritei. Tāpat precizēta “stratēģiskas nozīmes preču” definīcija un paplašināts to subjektu loks, kuriem nepieciešamas licences šādu preču apritei. Likumā iekļauti arī jauni jēdzieni.

Papildus precizēti licencēšanas noteikumi, tostarp nosakot, ka noteiktām izglītības iestādēm, kas veic stratēģiskas nozīmes preču izpēti, nav nepieciešama komercdarbības licence. Izmaiņas skar arī militāro preču apriti, nosakot stingrākas prasības licenču izsniegšanai un derīguma termiņiem, kā arī precizējot gadījumus, kad licence nav nepieciešama.

Likumā stiprināti arī kontroles mehānismi, paredzot stingrākas pārbaudes muitas procedūrās un precizējot kompetento iestāžu atbildību stratēģiskas nozīmes preču aprites uzraudzībā.

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Likumprojekts Nr.: 217/Lp14. Izsludināts: 24.01.2025.

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz vairākus būtiskus ierobežojumus un noteikumus, lai mazinātu alkohola negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Pirmkārt, aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kompensāciju par citas preces iegādi, izņemot degustācijas, kas atļautas tikai tirdzniecības un ražošanas vietās, bet ne azartspēļu organizēšanas vietās. Kā arī tiek ierobežoti tirdzniecības laiki. Tiek ierobežota reklāma un aizsliegts sponsorēt bērnu izklaides un sporta pasākumus, ja tajos ir norāde uz alkoholiskajiem dzērieniem.

Mākslīgā intelekta attīstības likums

Likumprojekts Nr.: 811/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 23.01.2025 (atzīts par steidzamu)

Likumprojekta mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu, definējot tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, lai sekmētu inovāciju un drošu mākslīgā intelekta risinājumu attīstību. Tas ietver Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi, lai koordinētu projektus, pārvaldītu ar mākslīgo intelektu saistītos riskus un veicinātu sabiedrības prasmes un izpratni šajā jomā.

Aizsardzība

Likumprojekts “Likums par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu tiesībām iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Latvijas Republikā”

Likumprojekts Nr. 840/Lp14. Nodots komisijai: 27.01.2025.

Likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un citu juridisko personu, kas pieder šo valstu pilsoņiem vai kurās šo valstu pilsoņiem pieder būtiska kapitālsabiedrību daļa, iespējas iegādāties nekustamos īpašumus Latvijas Republikā, lai mazinātu drošības riskus valstī.

Likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”

Likumprojekts Nr.: 830/14Lp. Nodots komisijai: 27.01.2025.

Ar likumprojektu paredzēts noteikt aizliegumu Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, juridiskām personām, kuras reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurās to pilsoņiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25% no juridiskās personas pamatkapitāla daļām vai kurās to pilsoņi ir PLG – iegūt īpašumā nekustamos īpašumus vai to daļas Latvijas Republikā.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Likumprojekts Nr.: 834/Lp14. Nodots komisijai: 27.01.2025.

Grozījumu mērķis ir uzlabot starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ieviešanu, stiprinot uzraudzību un nodrošinot efektīvāku informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām. Tiek paplašinātas Finanšu izlūkošanas dienesta pilnvaras, lai veicinātu sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm un uzraudzības institūcijām, kā arī noteikta administratīvā atbildība par Eiropas Savienības sankciju pārkāpumiem. Grozījumi precizē sankciju riska pārvaldību un nosaka stingrākus pienākumus ziņošanai par iespējamiem pārkāpumiem, nodrošinot efektīvāku kontroli un saskaņotību ar Eiropas Savienības regulējumu.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās“

Likumprojekts Nr.: 784/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 23.01.2025.

Grozījumi paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas un būves var ierakstīt zemesgrāmatā. Tagad papildus jau esošajiem dokumentiem pieņemami arī sertificēta speciālista apliecinājumi par būves esību apvidū, ja tā būvēta paziņošanas kārtībā. Izmaiņas mērķētas uz administratīvā procesa atvieglošanu un efektīvāku īpašumu reģistrācijas kārtību.

Enerģētika

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekts Nr.: 730/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 23.01.2025.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā vērsti uz enerģijas tirgus modernizēšanu un pielāgošanu jaunajiem tehnoloģiskajiem un regulatīvajiem izaicinājumiem. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir terminoloģijas precizēšana, tiek ieviesti jauni un precizēti esošie.

Nozīmīga ir arī regulējuma maiņa attiecībā uz elektroenerģijas tirgu un dalībniekiem. Tiek precizēti balansēšanas mehānismi, kas nosaka, kā elektroenerģijas piegādātāji un lietotāji līdzsvaro patēriņu un ražošanu, kā arī noteikts jauns elastības pakalpojumu regulējums.

Likumā iekļautas izmaiņas, kas skar elektroenerģijas kopīgošanu starp lietotājiem un energokopienām, veicinot vietējo ražotāju iespējas tirgū. Papildus, tiek precizēti noteikumi par tirgus dalībniekiem, to atbildību un tiesībām, kā arī pieprasījuma reakcijas pakalpojumu ieviešanu, kas ļaus patērētājiem elastīgāk reaģēt uz cenu svārstībām.

Šie grozījumi kopumā veicina elektroenerģijas tirgus caurspīdīgumu, ilgtspējību un inovāciju attīstību, pielāgojot likumu mainīgajai enerģētikas videi un Eiropas Savienības regulējumam.

Civiltiesības

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 787/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 23.01.2025.

Grozījumi Civilprocesa likumā ir vērsti uz tiesu pieejamības un efektivitātes uzlabošanu, vienlaikus nodrošinot atbilstību Satversmes tiesas spriedumiem un ES prasībām. Tie paredz plašākas iespējas juridiskajām personām lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumiem un drošības naudas, kā arī rosinātu valsts nodevu reformu, lai tiesvedība būtu taisnīgāka un pieejamāka.

Tāpat likumā ieviesti atbrīvojumi no tiesas izdevumiem valsts un pašvaldību iestādēm, ja tās ceļ prasības par konkurences pārkāpumu radītiem zaudējumiem. Paredzētas arī izmaiņas brīdinājuma procedūrā, precizējot saistību piespiedu izpildes kārtību, kā arī noteikta iespēja pārsūdzēt visus Patentu valdes pieņemtos lēmumus, kas skar rūpnieciskā īpašuma jautājumus.

Lai nodrošinātu efektīvu tiesvedību saistībā ar Digitālo tirgu aktu, paplašināta Ekonomisko lietu tiesas kompetence un noteikta skaidra kārtība tiesvedības apturēšanai šajās lietās. Vienlaikus likumā iekļauti arī grozījumi, kas reglamentē kopīpašuma dalīšanu, tostarp ieviešot slēgtās izsoles kārtību kopīpašnieku starpā.

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 832/Lp14. Nodots komisijai: 27.01.2025.

Grozījumi Krimināllikumā paredz vairākus būtiskus papildinājumus, lai stiprinātu sankciju ievērošanu un nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības direktīvām. Jaunās normas paredz kriminālatbildību par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, piemēram, sankcijām pakļauto preču iegādi, realizāciju vai pārvietošanu pāri Latvijas robežai, kā arī ar tām saistītu pakalpojumu sniegšanu. Grozījumi paredz arī izmaiņas pārkāpumiem, kas saistīti ar stratēģiskas nozīmes precēm, šaujamieročiem vai militāriem mērķiem paredzētām precēm.

Saistīti grozījumi:

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Komerctiesības

Grozījumi Komercķīlas likumā

Likumprojekts Nr.: 842/Lp14. Nodots komisijai: 27.01.2025.

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu Komercķīlu reģistram. Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam vairs netiek paredzēta prasība pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par tiesībām pārsūdzēt lēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma process izbeigts pārkāpuma maznozīmības dēļ

2025. gada 29. janvārī Satversmes tiesā ierosināta lieta, lai izvērtētu, vai Administratīvās atbildības likuma 183. panta pirmā daļa atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētā norma nosaka, ka sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt tikai persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks.

Lieta ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmības dēļ faktiski nozīmē, ka administratīvo pārkāpumu patiešām ir veikusi pie atbildības saucamā persona, taču iestāde lietderības apsvērumu dēļ izvēlas personu par izdarīto administratīvo pārkāpumu nesodīt un atbrīvot no atbildības. Lai gan šāds lēmums skar pie atbildības saucamās personas tiesības un likumiskās intereses, tomēr apstrīdētā norma liedz par to iesniegt sūdzību tiesā, kā tas ir noticis pieteikuma iesniedzēja gadījumā. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Saistītā lieta: 2025-08-01

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par pierādījumu iesniegšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

2025. gada 28. janvārī Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas atbilstību Satversmes 1. un 92. pantam. Lietā apvienotas divas juridisku personu pieteiktas lietas par normu, kas regulē tiesas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Apstrīdētā norma paredz, ka pierādījumus var iesniegt tikai rajona (pilsētas) tiesai, bet ne apgabaltiesai.

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka norma nesamērīgi ierobežo viņu tiesības uz taisnīgu tiesu, jo liedz iesniegt jaunus pierādījumus apgabaltiesā. Viens no iesniedzējiem arī apgalvo, ka norma pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, jo pirms tās spēkā stāšanās bija tiesības iesniegt pierādījumus apelācijas tiesā.

Saistītā lieta: 2023-40-01