Ar šo 2024.gadā atsāksim publikāciju ciklu no aprīļa līdz jūnijam, laicīgi sagatavojoties nākotnes izaicinājumiem 2025.gadā.

Turpmāk attīstīsim tēzi, ka Latvijas komercsabiedrība, veicot aizdevuma darījumu ar saistīto komercsabiedrību, drīkst (1) izmantot Centrālās bankas procentu likmju statistiku MFI darījumos un (2) izmantot ekonomisko darījuma modelēšanu, to pamatojot ar faktoriem, kas ietekmē procentu likmi, (3) ar vai bez nosacījuma, ka tiek veiktas salīdzināmības korekcijas.

Publikāciju ciklā apskatīsim šādas tēmas:

  1. TC tirgus cenas noteikšanai drīkst izmantot faktorus, kas nav saistīti ar nekontrolētiem darījumiem.
  2. Lai arī ESAO transfertcenu vadlīnijas (TCV) ir rekomendējošas, Senāta praksē tām ir izšķiroša nozīme strīdu risināšanā.
  3. Latvijā ESAO TCV, iespējams, būs obligātas (vai vismaz obligāti vērā ņemamas) TC tirgus cenas noteikšanā.
  4. ESAO TCV iesaka izmantot ekonomisko modelēšanu.
  5. Kā izmantot datus par efektīvo procentu likmi?
  6. Salīdzinošo faktoru ietekme nekontrolētos darījumos.
  7. Pietiekami precīzs matemātisks aprēķins, izdarot transfertcenu korekcijas.
  8. Nozīme, dokumentējot darījumu un izšķirot strīdu.

 

Cenu ietekmējošie faktori

Šajā sadaļā attīstām domu, ka TC tirgus cenas noteikšanai drīkst izmantot faktorus, kas nav saistīti ar nekontrolētiem darījumiem.

Ko ļauj Latvijas TC regulējums?

Salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes piemērošanā drīkst izmantot

(1) datus par nekontrolētiem darījumiem (iekšējiem vai ārējiem datiem) un

(2) nekontrolētu darījumi datu apkopojumu (piem. MFI procentu likmju apkopojums, skat. (1) Aizdevumu procentu tirgus likmes: Ievads ).

Šeit ietilpst arī dati par izsolē pārdoto valdības izdoto obligācijām, t.sk. obligāciju procentu likmēm. Protams, ka šiem datiem jāveic ticamības pārbaude un, ja nepieciešams, arī korekcijas (par to rakstīsim šī rakstu cikla 7.publikācijā). Nekontrolēta darījuma puses var ietilpt saistītu komercsabiedrību grupā. Šo datu apkopojumu drīkst izmantot kopā ar informāciju par citiem faktoriem, kas ietekmē cenu, procentus un, atbilstoši VID publiskajai metodoloģijai – arī aizdevuma apmēru.

Jautājumi un atbildes

Jums varētu rasties vismaz divi jautājumi.

Pirmkārt, vai tagadējais regulējums ļauj izmantot darījumu kotācijas, piem., biržas datus par obligācijām. Atbilde uz šo jautājumu ir – jā (kotāciju datus drīkstēja izmantot arī pirms 2017. gada TC regulējuma grozījumiem, kā to atzinis Senāts).

Otrkārt, ko vēl var izmantot? Atbilde uz šo jautājumu – kredītreitingu (par to plašāk (1) Kredītnovērtējums: 6.daļa | LinkedIn – www.linkedin.com), citus datus par finansējuma piesaisti un saistītiem darījumiem (par to rakstīju (1) Aizdevuma darījuma struktūra: 2.daļa ), un praksē pieņemto metodoloģiju par kredīta procentu likmju struktūru.

Vai VID atbalstīs šo interpretāciju?

Jūs noteikti jautāsiet, vai Valsts ieņēmumu dienests atbalstīs šajā rakstā norādīto interpretāciju? Atbilde uz šo jautājumu – gramatiski lasot TC regulējuma normas, nē, bet, ja vadīsies no Latvijas TC regulējuma normu vēsturiskās sagatavošanas materiāliem un no Senāta prakses atziņām, un no ESAO TCV, vajadzētu atbildēt ar jā.

Nākamajā nodaļā –  par Senāta lomu ESAO TCV izmantošanā.

 

Transfertcenu vadlīnijas un to nozīme strīda izšķiršanā pie Senāta

Salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes ietvaros drīkst izmanto praksē pieņemto metodoloģiju par kredīta procentu likmju struktūru. Šī metodoloģija nav obligāti sasaistāma ar nekontrolētiem darījumiem. Lai arī par šo metodoloģiju rakstīsim vēl, šoreiz aizstāvēsim tēzi: lai arī ESAO transfertcenu vadlīnijas (TCV) ir rekomendējoša rakstura, Senāta praksē tām ir izšķiroša nozīme strīdu risināšanā. Minētā metodoloģija ir noteikta TCV kā pieeja aizdevuma procentu likmes noteikšanā.

Kopš 2008.gada esam konstatējuši 22 transfertcenu auditus, vidējais uzrēķins ir ap 700 tūkstošiem EUR, bet dažos auditos uzrēķins pārsniedz 5 miljonus EUR. Pievērsīsim uzmanību turpmāk minētie faktiem.

(Piezīme: esam precizējuši Bilances 2024.gada aprīļa publikācijā norādīto statistiku, skat. https://www.sorainen.com/lv/publikacijas/bilance-transfertcenas-un-biznesa-ilgtspeja/).

Senāts 33% gadījumos strīdos par aizdevuma procentiem ir izmantojis TCV

Šajos gadījumos Senāts izmantoja TCV par cenu ietekmējošiem faktoriem (līgumiskie nosacījumi, ekonomiskie apstākļi un biznesa stratēģija), kas ir rūpīgi jāpārbauda kontrolētos un nekontrolētos darījumos. Ja konstatētās atšķirības būtiski ietekmē salīdzināmības drošumu un ticamību, tad ir jāveic salīdzināmības korekcijas.

Otrkārt, cenu diapazons, kas sastāv no virknes skaitļu (procentiem), bet kas nav pamatots ar cenu ietekmējošu faktoru salīdzinājumu un nepieciešamajām korekcijām, pats par sevi nedod pamatu kontrolētā darījumā piemērotās procentu likmes atbilstībai tirgus procentu likmei.

Citiem vārdiem – no Senāta prakses izriet ļoti svarīgs signāls, ka cenu diapazona izmantošana nenovērš salīdzināmības defektus un nenovērš nepieciešamību pamatot, ka salīdzināmības korekcijas nav veicamas.

Pārējos TC strīdos transfertcenu vadlīnijas izmantotas 50% gadījumu

Šajos gadījumos Senāts izmantoja TCV, secinot, ka  salīdzināmības analīzē būtiska ir funkcionālā analīze un ka šāda funkcionālā analīze var ietekmēt attiecināmās izmaksas uz kontrolēto darījumu.

Otrkārt, Senāts, atsaucoties uz TCV, ir atzinis, ka arī Latvijas sistēmā pastāv vispiemērotākās metodes pieeja un ka kādas noteiktas metodes piemērošana nevar būt pašmērķīga.

Treškārt, nodokļu maksātājam nav paļāvības uz to, ka nodokļu administrācija neveiks un ka tai nav jāveic nodokļu maksātāja kontrolētā darījuma cenas noteikšanas pamatotība.

Ceturtkārt, vairāku gadu izmantošana cenu diapazona noteikšanā ir obligāti jāpamato.

96% gadījumu strīdu ietekmēja TCV

Minētie 96% gadījumi ir atrodami iepriekš aprakstītajos 50% gadījumu, kad strīdu risināšanai tika izmantotas TCV. Faktiski šo rādītāju varētu noteikt, kā 100%, nevis 96%, un tomēr atkārtotā lietas izskatīšanā Senāts nepamatojās uz TCV, lai izšķirtu strīdu, bet gan uz Latvijas normatīvo aktu.

Uzvaru sadalījums, izšķirot strīdu pēc TCV, ir 50/50 (komersantam/VID par labu)

Interesanti, ka VID labvēlīgie iznākumi bija strīdos par datu izmantošanu transfertcenu pamatošanai.

Visos gadījumos nodokļu maksātājs bija kļūdaini izmantojis datus, kas rezultējās VID pārbaudē noteiktā UIN uzrēķinā, ko tiesa atzina par pamatotu.

Taču komersantam labvēlīgie iznākumi bija strīdos, kas ir saistīti ar funkcionālās nozīmes ietekmi uz salīdzināmību, tas nozīmē, ka VID bija kļūdaini pārbaudījis kontrolēto darījumu pēc ekonomiskās būtības.

Senāts nepiekrīt, ka VID būtu likumā noteiktas pilnvaras pārvērtēt kontrolētā darījuma cenu pēc VID ieskatiem pareizākā funkcionālās analīzes rezultātā.

Noslēguma vietā: vai varam pietiekami droši paļauties uz Senāta statistiku

Uz šo jautājumu varētu atbildēt, ņemot vērā faktu, ka 23% strīdu, kuros izmantotas transfertcenu vadlīnijas, vēl turpinās.

Ņemot vērā komersantam par labu izlemto 50% gadījumu proporciju, šī proporcija var samazināties radikāli. Taču atlikušās lietas nav par datu izmantošanu kontrolētās darījuma tirgus cenas noteikšanai, bet gan par procesuāliem jautājumiem un par pierādījumu analīzi, vērtējot darījuma ekonomisko būtību (funkcionālo analīzi).

Nākamā publikācija būs par ESAO TCV iespējamo obligāto raksturu, sākot ar 2025.gadu.