Kādas ir ESG prasības saistībā ar uzņēmumu piegādes ķēdēm? Eiropas Komisijā izstrādes stadijā ir jaunā Eiropas Savienības (ES) direktīva (1) par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Šis regulējums skar plašu uzņēmumu loku.

Ar akronīmu ESG angliski apzīmē trīs vārdus – environmental, social and governance, latviski tas nozīmē uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības praksi un attiecas uz faktoriem, kas padara uzņēmumu ilgtspējīgu, pateicoties sociālajam, vides un labas pārvaldības saistībām, neatstājot novārtā finanšu aspektus – ESG rādītāji parasti nav daļa no finanšu pārskatiem, taču uzņēmumi tos arvien biežāk publicē savos gada pārskatos vai ilgtspējas ziņojumos. Tādējādi uzņēmums atbildīgi rīkojas attiecībā uz vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un sabiedrību kopumā.

Vēsmas un atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā

Piegādes ķēdes ir liela daļa no Eiropas Zaļā kursa (2) – pasākumu kopuma ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un minimizēt resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot ekonomisko izaugsmi kas ietver arī dažādus tiesību aktus. Daļa no tiem jau ir stājusies spēkā, vebinārā „ESG sarunas 7: ESG iegādes ķēdēs” klāstīja AGITA SPRŪDE, Sorainen ZAB zvērināta advokāte. No tiem zināmākie ir ES tiesību akti par informācijas atklāšanu, kas ir attiecināmi uz finanšu tirgus dalībniekiem. No šī gada janvāra stājās spēkā ES direktīva par informācijas atklāšanu nefinanšu uzņēmumiem.

Ir arī dažādi Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) līgumi un vadlīnijas, piemēram ANO līgums par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām. Vienlaikus darbojas dažādi sankciju režīmi, kas var skart un ietekmēt piegādes ķēdes.

Direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju

Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, patlaban ir izskatīta pirmajā lasījumā. Ir sagaidāms, ka šo direktīvu pieņems samērā drīz. Tad, kad tas notiks, divu gadu laikā regulējums būs jāievieš nacionālajos tiesību aktos. Direktīvas mērķis ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus uzņēmumu darbības ietvaros, nodrošināt, ka tiek ievērotas pamata darba tiesības un minimizēta negatīva ietekme uz vidi visā piegādes ķēdē.

Kā piemēru A. Sprūde minēja gadījumu ar mēbeļu ražotāju Ikea. Atklājās, ka piegādes ķēdē tika izmantoti nelegāli cirsti meži, lai iegūtu koksni, kas tika izmantota mēbeļu ražošanā. Lai arī uzņēmums ir liels un sociāli atbildīgs, sods, ko uzņēmuma uzlika, nebija glaimojošs tā reputācijai. Jautājums ir, vai Ikea zināja šo faktu jeb uzņēmumam vajadzēja to zināt? Ar direktīvu tiks uzlikts pienākums, ka uzņēmumi būs atbildīgi par noteiktu prasību ievērošanu visā to piegādes vai vērtību ķēdē.

Uz ko direktīva attieksies?

Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju attieksies uz divām uzņēmumu grupām. Pirmā ir sabiedrības ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un vairāk nekā 150 miljonu eiro apgrozījumu globāli – tie ir lieli starptautiski uzņēmumi.

Otra grupa ir uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un vairāk nekā 40 miljonu eiro apgrozījumu globāli, ja vismaz 50% no tiem ir attiecināmi uz augsta riska sektoriem (tekstilrūpniecība, apģērbu un apavu ražošana, lauksaimniecība un mežsaimniecība, pārtikas un dzērienu rūpniecība, derīgo izrakteņu ieguve). Tie ir uzņēmumi, kuriem ir lielāka ietekme uz vidi, vai arī kuri mēdz izmantot lēto darbaspēku trešajās valstis, piemēram, ātrās modes uzņēmumi, par kuriem ik pa laikam izskan pārmetumi par bērnu nodarbināšanu vai nepiemēroti apmaksātu darbaspēku.

ESG prasības attieksies uz ES uzņēmumiem, gan arī uz uzņēmumiem ārpus ES, kuru apgrozījums ES tirgū atbilst noteiktajiem apjomiem.

Vai par šo direktīvu būtu jāzina arī nelieliem uzņēmumiem? Informācija, kas saistīta ar dažādiem ilgtspējas jautājumiem, būs jāgatavo un jāsniedz lielo uzņēmumu piegādes ķēdēs iesaistītiem uzņēmumiem. Tie varētu būt kokrūpniecības uzņēmumi vai dažādu detaļu ražotāji, kas savu produkciju piegādā lieliem uzņēmumiem.

„Direktīvas ietekme būs samērā būtiska,” secina zvērināta advokāte. „Lielie uzņēmumi no mazākām kompānijām varētu prasīt sertifikātus, atbilstību. Līgumos, iespējams, tiks ietverti papildu pienākumi – ir ļoti daudz dažādu rīku, ko varētu prasīt no maziem uzņēmumiem.”

ESG prasības – kas ir būtiskākais?

Būtiskākais direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju – regulējumā noteikts uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākums piegādes (vērtību) ķēdē: apzināt, izbeigt, novērst, mazināt un uzskaitīt negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi uzņēmuma darbībā, to meitasuzņēmumos un vērtības ķēdēs.

Lielo uzņēmumu darbības stratēģijai ir jābūt saderīgai ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā (3). A. Sprūde kā piemēru minēja akcionāru prasības ierosināšanu pret naftas produktu tirdzniecības milža Shell valdi Nīderlandē, norādot, ka valdei bija jāizstrādā ilgtermiņa ilgtspējas prasību plāni, kas atbilst Parīzes nolīguma prasībām.

Valdei būs pienākums nodrošināt pienācīgas pārbaudes procesu ieviešanu un pārraudzību un pienācīgas rūpības integrēšanu korporatīvajā stratēģijā. Turklāt, pildot pienākumu rīkoties uzņēmuma interesēs, direktoriem ir jāņem vērā viņu lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām, klimata pārmaiņām un vidi.

Valstij būs jānodrošina efektīva pārraudzība (jābūt atbildīgai iestādei), ar iespēju piemērot pienācīgus sodus atkarībā no grupas globālā apgrozījuma, un jānodrošina neizpildes rezultātā cietušajiem reāla iespēja celt civiltiesiskas zaudējumu prasības un saņemt pienācīgu kaitējuma kompensāciju.

Kā uzlabot risku pārvaldību piegādes ķēdēs?

Kā uzņēmumam samazināt savus riskus piegādes ķēdēs, piemēram, ja kāds no piegādātajiem pieļauj pārkāpumu – izlej ķīmiskās vielas un izraisa vides piesārņojumu? Šai aspektā svarīga ir sadarbības partneru risku pārvaldes sistēma, kas ir jāizstrādā un jāievieš. Tas nozīmē, ka ir jābūt izvērtētam, kādi ir uzņēmuma riski – vides piesārņojums vai aplokšņu algu izmaksa, vai kas cits.

Risku izvērtēšanā ir jāsaprot, vai ir iespējamas pārbaudes pie sadarbības partneriem, kāda veida pārbaudes veikt un kuriem sadarbības partneriem, cik bieži. Ir jāatceras, ka ir jāveic atkārtotas pārbaudes sadarbības gaitā, nevis tikai vienreiz pie līgumu noslēgšanas. Ir jāfiksē pārbaužu rezultāti. Uzņēmumam ir jāizstrādā sistēma pārbaužu veikšanai, rezultātu fiksēšanai un lēmumu pieņemšanai. Svarīga ir arī darbinieku apmācības sistēma, kā arī iekšējais audits sistēmas uzraudzībai un regulārai pārskatīšanai.

Sadarbības pārbaužu veidi ir dažādi, un tās var pielāgot katra uzņēmumam vajadzībām. Piemēram, balstoties uz partnera aizpildītu anketu, publiskas informācijas pārbaude, valsts iestāžu datu bāzēs publicētās informācijas pārbaude, ieskatīšanās sankciju datu bāzēs. Var veikt arī sadarbības partnera iesniegto dokumentu vai objektu padziļinātu pārbaudi, kā arī iesaistīt neatkarīgu ekspertus pārbaudes vai atzinuma sniegšanai.

 

Biežākās kļūdas

Attiecībā par risku pārvaldību līgumos, svarīgi ir saprast uzņēmuma riskus, par kuriem ir atbildīgi sadarbības partneri. Kurš nesīs soda slogu, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi? Vai sadarbības partneris spēj uzņemties noteiktu finansiālo risku?

PIEMĒRS

Ģenerāluzņēmumam pasūtītājs piemēroja līgumsodu. Taču problēma radās apakšuzņēmēja vainas dēļ, kura atbildība ir ierobežota. Līgumsodu nevarēs nodot tālāk apakšuzņēmējam, jo līgumā ir neskaidri definēts atbildības ierobežojums, kur pateikts, ka šim uzņēmumam atbildība nav ierobežota attiecībā uz zaudējuma prasībām, ko piestāda pasūtītājs. Taču zaudējuma prasība nav tas pats, kas līgumsods.

Biežākās kļūdas, kas skar risku pārvaldību, līgumos:

  • neskaidri definēti un pārlieku vispārīgi nosacījumi;
  • nepietiekams/nepiemērots force majeure punkts;
  • nesaskaņoti un būtisko neaptveroši līgumsodi, sankcijas;
  • nepiemērota/neesoša apdrošināšana;
  • neskaidri līguma izbeigšanas noteikumi;
  • cenas izmaiņas/līguma izmaiņas mehānismu neesamība;
  • noteikti piegādes avoti un/vai apakšuzņēmēju iesaistes kontroles neesamība;
  • nav paredzēts audita/kontroles mehānisms;
  • nav ietvertas konfidencialitātes un kiberdrošības prasības.

Konkurences riski

Par konkurences tiesību aspektiem piegādes ķēžu izveidē un pārvaldībā vebinārā informēja MARIKA GRUNTĒ, Sorainen ZAB vecākā juriste. Viņa uzsvēra, kādi ir konkurences tiesību riski, izveidojot piegādes ķēžu pārvaldības sistēmu, kas jāievēro, komunicējot ar citiem tirgus dalībniekiem par dažādiem, ar ESG saistītiem, jautājumiem, tostarp slēdzot vienošanās par izpēti un izstrādi.

Daudzi uzņēmumi, lai īstenotu ESG prasības, veic dažādas atbilstības pārbaudes. Piemēram, nosaka piegādes ķēžu atbilstību noteiktiem standartiem, iekšējās korporatīvās atbildības politikām, kā arī ārējās vides, sociālās un pārvaldības (ESG) prasībām.

Dažkārt efektīvāk un ātrāk ir, ja uzņēmumi vienojas par kopīgu darbības modeli. Tāpēc var būt tā, ka noteiktu nozaru uzņēmumi, konkurenti var lemt, ka kopīga iniciatīva/sadarbība var būt efektīvāka. Lai sasniegtu mērķus vai uzdevumus, nereti dažādās nozarēs tiek izstrādāti dažādi standarti, taču jāņem vērā: ja standartu izstrādē ir iesaistīti konkurējoši uzņēmumi, var gadīties, ka šāda sadarbība var radīt konkurences tiesību pārkāpuma risku.

Tipiskākie iespējamie riski:

  • karteļu risks (aizliegta vienošanās ar konkurentiem par cenām, stratēģiskiem plāniem, nākotnes nodomiem utt.);
  • apmaiņa ar sensitīvu informāciju;
  • piegādes ķēdes sadarbības partneru auditēšana un audita rezultātu apmaiņa konkurentu starpā;
  • kolektīvie boikoti un atteikums sadarboties (mērķtiecīgi vērsti pret kādu piegādātāju vai pircēju);
  • obligāta standartu ievērošana.

Kā rīkoties, lai nepieļautu pārkāpumu?

Galvenais, kas katram uzņēmumam jāievēro, ir konkurences tiesību pamatprincips – katrs uzņēmums savu tirgus dalību, plānus veido neatkarīgi. Tiklīdz sākas konsultēšanās, informācijas apmaiņa konkurentu starpā, šis neatkarīgu lēmumu pieņemšanas princips tiek apdraudēts. Ļoti bieži tas rezultējas karteļa vienošanās pārkāpumā.

Konkurences likumā minēts, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana. Regulējums paredz bargas sankcijas par šī aizlieguma pārkāpumu — līdz pat 10% no tirgus dalībnieka apgrozījuma gadā. Jebkāda sadarbība konkurentu starpā, pat ja šķietami leģitīma, vienmēr pirms tās uzsākšanas jāpārbauda no atbilstības konkurences tiesībām viedokļa, lai novērstu jebkādus riskus.

Regulējums horizontālās sadarbības jomā

Gan ES mērogā, gan Latvijas konkurences tiesībās ir izstrādāti tā sauktie grupas atbrīvojumu noteikumi. Tas ir regulējums, kas sniedz juridisko ietvaru uzņēmumiem savas rīcības novērtēšanai.

Izpildot šajā regulējumā noteiktos kritērijus, uzņēmums var būt pārliecināts, ka sadarbība, kurā tas ir iesaistīts, atbilst noteiktam „ietvaram”.

Šādi uzvedības noteikumi ir izstrādāti gan attiecībā uz vertikālām vienošanām, t.i., starp uzņēmumiem, kas atrodas dažādos pārdošanas ķēdes posmos, gan arī attiecībā uz horizontālām vienošanām jeb tādām, kas tiek slēgtas starp konkurentiem. Regulējuma ietvars pasaka, kādas vienošanās ir atļautas pie noteiktiem nosacījumiem.

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā EK pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem, regula par specializācijas nolīgumiem un šo regulu skaidrojošās vadlīnijas. Vadlīnijās uzsvērta pieaugošā nozīme, kāda ilgtspējības nolīgumiem var būt Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. EK ir uzsvērusi, ka „konkurences tiesību regulējums neliedz konkurentiem slēgt vienošanās, kas vērstas uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu”.