ESG sarunu video ieraksts – ŠEIT

ESG sarunu audio ieraksts – ŠEIT

 

ESG tiesvedības būs

Vides un sociālas atbildības jeb ESG jautājumi aptver plašu jautājumu loku. Tāpēc nav pārsteigums, ka par šiem jautājumiem mēdz rasties strīdi un domstarpības, kas tiek risināti tiesā. Kopā ar tiesiskā regulējuma pilnveidošanos, dažādiem starptautiskajiem līgumiem un deklarācijām, kas ietver solījumus par noteiktu rīcību, pieaug arī iespējas celt dažāda veida prasības. Pat ja skatās tikai uz tiesvedībām vides jomā, to skaits un atbildētāju loks pēdējos gados ir būtiski audzis, un katra veiksmīga lieta tiesā rada lavīnas efektu ar citām lietām. Šobrīd ESG tiesvedības pamatā virza nevalstiskās organizācijas un valstu regulatori, taču sagaidāms, ka nākotnē būtiski pieaugs arī tās prasības, ko ceļ uzņēmumu dalībnieki.

Ja skatās tikai uz pēdējā gada notikumiem, redzam, ka prasības pret uzņēmumiem un to valdes vai padomes locekļiem, ir visdažādākās:

  • zaļmaldināšana (KML, FIFA),
  • nepietiekams klimata ietekmes izvērtējums (Danone),
  • atbildība par lielu CO2 izmešu radīšanu un klimata izmaiņām (Shell, Holcim, Exxon), uzņēmumu grupas atbildība par meitassabiedrības pieļautu vides piesārņojumu (Shell, BHP Group),
  • valdes atbildība par nepietiekami ambicioziem ilgtspējas plāniem (Shell valde),
  • modernai verdzībai pielīdzināmi necilvēcīgi darba apstākļi (Tesco),
  • toksiskas uzņēmuma kultūras radīšana, tādejādi pakļaujot uzņēmumu tiesvedību riskam (E.Masks),
  • ilgtspējas rādītājus ietekmējošas informācijas slēpšana no akcionāriem (McDonald’s un tā bijušais vadītājs S.Eastbrook).

Turpinot aizsākto kustību prasībām pret valsti par nepietiekamu rīcību ilgtspējas jautājumu risināšanai, 2022.gadā ir celtas prasības pret Somiju, Poliju, Itāliju, Apvienoto Karalisti. Tāpat, vairākas lietas jau tuvākajā laikā gaida savu izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Analizējot lietu veidus un prasības pamatus, kontekstā ar to, kādi virsraksti ir ziņās redzēti Latvijā, jāsecina, ka liela daļa no šādām prasībām iespējama arī šeit. Īpaši, ņemot vērā to, ilgtspējas ziņošanas pienākumus un citas Eiropas Savienībā likumdošanas iniciatīvas, kas atrodas noslēguma stadijās. Tātad, agrāk vai vēlāk ESG tiesvedības sasniegs arī Latviju un uzņēmumi, kas par ilgtspējas jautājumiem būs domājuši laicīgi, nenoliedzami būs labāk sagatavoti.

 

Valsts un pašvaldību loma

ESG atbilstības jomā valsts iestādēm un tiesām lielākā ietekme ir uz vides prasību ievērošanu. Šogad varēsim vērot, ciktāl valstīm ir juridiski saistoši globālās sasilšanas mazināšanas apņemšanās un vai Ministru kabinets Latvijā ir tiesīgs atļaut koku ciršanu, neizvērtējot vides riskus.

Uzņēmumiem jāpatur prātā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteikusi plašu informācijas atklātības pienākumu vides jomā tai informācijai, kuru uzraudzības ietvaros sniedzat valsts iestādēm.

 

Tiesvedības risku mazināšana pirms problēma radusies

Uzsākot kādu jaunu darbību, it īpaši gadījumos, kad tai ir paredzama pietiekami būtiska ietekme uz apkārtējo vidi, ESG kontekstā uzņēmumiem vēl pirms attiecīgās darbības uzsākšanas ir būtiski apzināt, vai šāda darbība atbilst noteiktajiem vides un citiem ierobežojumiem. Kā arī gadījumos, kad darbība ir atļauta atbilstoši obligāti piemērojamajiem noteikumiem, videi un sociāli atbildīgi ir jebkurā gadījumā izvēlēties videi iespējami draudzīgākos risinājumus darbības veikšanai, kā arī iesaistīt vietējo sabiedrību lemšanā par iecerēto darbību, tajā skaitā piedāvājot videi kompensējošos pasākumus, ja paredzētās darbības rezultātā nekādi nevar izvairīties no apkārtējās vides ietekmēšanas. Visbeidzot, domāšana par ESG prasību ievērošanu atvieglo arī iecerētās darbības realizēšanu, ja tam ir nepieciešams sadarbības partneru atbalsts, piemēram, bankas finansējums.

Kā redzams no starptautiskajiem piemēriem, paļaušanās uz tiesiskā regulējuma nepilnībām vai neesamību, situācijā, kur uzņēmums zināja vai tam vajadzēja apzināties savas ietekmes sekas kontekstā ar dažādiem globālajiem klimata un vides aizsardzības mērķiem, var nepasargāt no sāpīgām sekām. Vienlaikus, uzņēmumus varēs saukt pie atbildības par atklātās ilgtspējas informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī plānoto darbību piemērotību.

Tādēļ izstrādājot ESG atbilstības sistēmu un plānojot pārskatus, apziniet informācijas atklātības līmeni un samērojiet valsts iestādēm un publiski sniedzamo informāciju.