Publisko iepirkumu likuma (PIL) regulējumu nepiemēro iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par tajā noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Vai tas nozīmē, ka likumdevējs atļauj pasūtītājiem brīvi rīkoties, pērkot preces, pakalpojumus vai būvdarbus par mazām summām un kādēļ?

Raksta līdzautore: Sabīne Stirniņa, jurista palīdze

PIL regulējumu nepiemēro iepirkumiem, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par šādām robežvērtībām:

  • publiska piegādes un pakalpojuma līgumos – 10 000 eiro;
  • publiska būvdarbu līguma – 20 000 eiro.

Iekšējam tirgus svarīgi iepirkumi

Lai gan uz zemsliekšņa iepirkumiem neattiecas nedz PIL regulējums, nedz arī publisko iepirkumu direktīvas, Eiropas Komisija (EK) atgādina, ka pasūtītājiem zemsliekšņa iepirkumos jāpiemēro standarti, kas izriet no līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD). Šos standartus konkretizējusi Eiropas Savienības Tiesa (EST) publisko līgumu slēgšanas jomā – tajā ietilpst preču brīva aprite (LESD 34.pants), tiesības veikt uzņēmējdarbību (LESD 49.pants), pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 56.pants), nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme, pārskatāmība, samērīgums, kā arī savstarpēja atzīšana.

Protams, Latvijā šie standarti ir jāpiemēro tikai tādā gadījumā, ja līgumi ir pietiekami saistīti ar iekšējā tirgus darbību un ja uzņēmēji citās ES dalībvalstīs būtu ieinteresēti iegūt attiecīgā līguma slēgšanas tiesības. Kā norādījusi EST, atsevišķos gadījumos, piemēram, ekonomisko problēmu dēļ, uzņēmēji citās ES dalībvalstīs var nebūt ieinteresēti piedalīties konkursā un slēgt līgumu ar pasūtītāju Latvijā. Piemēram, šķeldas iepirkumā enerģētikas krīzes apstākļos citu dalībvalstu piedāvājumu neesība varētu liecināt par kaimiņvalstu uzņēmēju koncentrēšanos uz vietējo tirgu. Šādos gadījumos ietekme uz noteiktām pamatbrīvībām būtu uzskatāma par pārāk apšaubāmu un netiešu, lai varētu piemērot pamatnoteikumus, kas noteikti LESD.[1]

Tādēļ katram līgumslēdzējam ir jāizlemj, vai paredzētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršana varētu interesēt uzņēmējus arī citās dalībvalstīs. Kā norāda EK, šādu lēmumu nepieciešams pamatot ar specifisku novērtējumu, konkrētajā gadījumā vērtējot līguma priekšmetu, paredzamo līgumcenu un attiecīgās nozares specifiku, kā arī ģeogrāfiskā novietojumu. Ja līgumslēdzējs secina, ka līgums ir svarīgs iekšējā tirgū, tad tā slēgšanas tiesības jāpiešķir saskaņā ar LESD pamatnoteikumiem. Tātad jebkuram pasūtītājam, rīkojot zemsliekšņa iepirkumu, ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme, samērīgums un atklātība.

Vai jārīko iepirkumam līdzīga procedūra?

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) skaidrojis, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma regulējums paredz nepieciešamību dokumentēt paredzamās līgumcenas noteikšanas procesu, kā arī iestādes pienākumu pamatot tās pieņemtos lēmumus saistībā ar finanšu izlietojumu. Oficiāla konkursa neesība nenozīmē pārredzamības vai godīguma trūkumu zemsliekšņa iepirkuma procesā – pasūtītājam jādemonstrē, ka tas ievēro pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes standartus.

Praksē tas nozīmē, ka pasūtītāji izstrādā iekšējo kārtību par zemsliekšņa iepirkumu rīkošanu un pat pielāgo tam automatizētas sistēmas, kā to izdarījuši “Latvenergo” koncerns vai “Latvijas valsts meži”. Piemēram, Rīgas domes vadlīnijas zemsliekšņa iepirkumiem nosaka iepirkuma plānošanu, piedāvājumu iesniegšanu un vērtēšanu, lēmuma par rezultātiem pieņemšanu un paziņošanu, iepirkuma līguma slēgšanu, procesa dokumentēšanu un atklātības nodrošināšanu. Sagatavotās vadlīnijas ir saistošas visām Rīgas pašvaldības administrācijas struktūrvienībām un iekļaujamas tās iepirkumu kārtību reglamentējošajos iekšējos normatīvajos aktos.

Iestādes vadītājam jānodrošina, lai komisijas sastāvā nav tās pašas personas, kas iepirkumu plānošanas posmā, tādējādi nodrošinot atbildības dalīšanu.

Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir konstatējis, ka zemsliekšņu iepirkumu kārtība ir uzlabojama un rada ievērojamu negodīgas rīcības risku līgumslēdzējai iestādei, jo neparedz iestādēm publicēt informāciju par darījumiem, kas noslēgti, nepiemērojot PIL. Tādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025.gadam ir norādīts, ka, lai nodrošinātu publiskās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma likumību, nepieciešams nodrošināt caurskatāmību un atklātību par visām publiskas personas institūciju veiktajām iegādēm un rakstiski noslēgtajiem publiskajiem līgumiem zemsliekšņa iepirkumos. Tuvākā gada laikā Finanšu ministrija, KNAB un citas iestādes vērtēs iespēju šos datus publicēt un centralizēt.

Kādi normatīvie akti jāievēro?

Pasūtītāju labā prakse ir iekšēji reglamentēt zemsliekšņa iepirkumu kārtību. Likumdevējs ir regulējis arī dažus no aspektiem, kas šajā kārtībā jāparedz, lai ierobežotu būtiskas kļūdas pasūtītāju tēriņos.
Pirmkārt, PIL 11.panta 4.daļa aizliedz sadalīt iepirkuma priekšmetu, lai izvairītos no iepirkuma procedūras piemērošanas. Šo aizliegumu IUB piemēro, gan izskatot sūdzības iepirkuma gaitā, ja pretendents norāda uz vairākiem savstarpēji saistītiem zemsliekšņa iepirkuma priekšmetiem, gan arī administratīvo pārkāpumu lietās. Proti, IUB piemēro PIL 84.pantā paredzēto sodu par vienādu preču iepirkuma priekšmetu sadalīšanu vairākos zemsliekšņa iepirkumos.

Otrkārt, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. un 12.pants ierobežo valsts amatpersonas sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības vai šādus lēmumus un darbības ietekmēt. Tādējādi pasūtītājiem jānodrošina, ka amatpersonu radinieki vai darījumu partneri, ja tādi ir, nebūtu personīgi ieinteresēti darījuma noslēgšanā ar pasūtītāju arī zemsliekšņa iepirkumā. Interešu konflikta riska nenovēršana var rezultēties ar administratīvo sodu vai pat krimināllietu par kādu no pārkāpumiem korupcijas jomā.

Piemērs šādai situācijai bija nesen PIL kārtībā pieņemts Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas namu pārvaldnieks” lēmums par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu SIA “Innocent PRO”, kur Rīgas pašvaldības priekšsēdētājam pieder kapitāldaļas. Lai arī SIA “Innocent PRO” no darījuma atteicās, jājautā, vai un kādēļ pasūtītāja iepirkuma komisija vērtēja interešu konflikta risku kā maznozīmīgu. Zemsliekšņa iepirkumos riska vērtēšanas algoritms ir identisks PIL 25.panta regulējumam,[2] taču jāatceras, ka arī tie var radīt interešu konflikta risku.

KNAB ieteikumi zemsliekšņa iepirkumiem

KNAB jau 2009.gadā publicēja joprojām aktuālas vadlīnijas iepirkumu jomā. Lietderīgi atcerēties šādus KNAB ieteikumus par zemsliekšņa iepirkumiem:

  • iestādes vadītājam jānodrošina, lai komisijas sastāvā nav tās pašas personas, kas iepirkumu plānošanas posmā, tādējādi nodrošinot atbildības dalīšanu;
  • būtiski, vai institūcijā vispār ir nozīmēts atbildīgais par iepirkumu procesa kontroli;
  • jāorganizē pārbaudes, proti, jāpārbauda amatpersonu deklarācijas – vai iepirkumu uzvarētāji nav amatpersonu radinieki, darījumu partneri. Jāpievērš uzmanība arī bijušajiem darba devējiem.[3]

Treškārt, jebkurā darījumā pasūtītājam jāievēro Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.3pants, kas aizliedz slēgt arī zemsliekšņa iepirkuma līgumu, ja darījuma partnerim piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (NATO) noteiktās sankcijas, kas ietekmē līguma izpildi. Līdz ar to pasūtītāja ievēroto kārtību sankciju pārbaudei PIL kārtībā rīkotajos mazajos iepirkumos jāattiecina arī uz zemsliekšņa iepirkumiem.

Tātad normatīvajos aktos noteikti pasūtītāja pienākumi: kontrolēt interešu konflikta risku, nepieļaut iepirkuma priekšmeta un līgumcenas sadalīšanu, lai izvairītos no PIL piemērošanas, kā arī pārbaudīt darījuma partneri starptautisko un nacionālo sankciju gaismā. Kā redzams, normatīvie akti neliedz zemsliekšņa iepirkuma rezultātā slēgt līgumu ar nodokļu parādnieku vai personu, kas sodīta par Konkurences likuma pārkāpumiem. Tomēr mūsu pieredzē arī šo un citus aspektus pasūtītāji ietver iekšējās kārtībās par zemsliekšņu iepirkumiem, lai garantētu labu pasūtītāja reputāciju.

[1] EST 2005.gada 21.jūlija spriedums lietā C-231/03
[2] K.Pļaviņa, Interešu konflikts publiskajā iepirkumā un zaudējumu piedziņa: Vispārējās tiesas judikatūra, Jurista Vārds, 22.12.2020., Nr. 51/52 (1161/1162)
[3] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Vadlīnijas korupcijas un interešu konflikta risku mazināšanai, veicot mazos iepirkumus, Rīga, 2009.
Publikācijas sagatavošanā izmantots: EK skaidrojošais paziņojums par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi (2006/C 179/02)