Attīstot e-komercijas regulējumu, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi vairākas direktīvas, lai uzlabotu regulējumu par digitālo preču un pakalpojumu darījumiem  un tiešsaistes tirdzniecību, to skaitā Direktīvu 2019/770,[1] Direktīvu 2019/771[2] un Omnibus direktīvu.[3]

Sagaidāms, ka 2022. gadā tiks pieņemti un stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL)[4] un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks jaunas prasības līgumiem par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (NKAL),[5] kas savukārt noteiks jaunas prasības tiešsaistes tirdzniecībā. Savukārt atsevišķas direktīvu normas jau pieņemtas tādos normatīvajos aktos kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”.[6]

Zemāk aprakstītas būtiskākās izmaiņas, kas ietvertas likumu grozījumos. Ņemot vērā, ka grozījumi vēl nav galīgi, tajos ietvertie noteikumi likumdošanas procesa gaitā var tikt mainīti.

 

TIEŠSAISTES TIRDZNIECĪBA

Tiešsaistes tirdzniecības vietu caurskatāmības un atklātības nodrošināšana

Grozījumi paredz, ka patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā mājaslapā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi. Tai skaitā, jānorāda, vai, meklējot preces mājaslapā, pamanāmākas ir tās, kuru pārdevējs tiešsaistes tirdzniecības vietai maksājis vai devis citu labumu.

Tiešsaistes tirdzniecības vietām jauni informēšanas pienākumi

Tā kā internetā ir iespējams preces iegādāties gan no uzņēmumiem, gan privātpersonām, tad turpmāk tiešsaistes tirdzniecības vietām būs jāinformē patērētāji, ka preces pārdevējs nav juridiska persona un patērētāju tiesību aizsardzības likumi darījumam nebūs piemērojami.

Tāpat tiešsaistes tirdzniecības vietām būs jāinformē, kas atbild par preču piegādi un atsaukuma tiesību realizēšanu – tirdzniecības vietas īpašnieks vai tirgotājs, kurš izmanto tiešsaistes platformu.

Dati kā maksāšanas līdzeklis

Regulējums paredz, ka patērētāju tiesības jānodrošina, sniedzot arī tādus digitālus pakalpojumus kā, piemēram, lietotnes, mākoņošana un sociālie tīkli, par kuriem patērētāji neveic naudas maksājumu, tomēr tie sniedz savus datus, kas uzskatāmi par ekvivalentu maksāšanas līdzekli.

Jauni maldinošas komercprakses veidi

Neīstas patērētāju atsauksmes

Tirgotājs nedrīkst sniegt nepatiesas vai sagrozītas patērētāju atsauksmes vai ieteikumus. Savukārt tiešsaistes tirdzniecības platformas īpašniekam ir jāveic samērīgi pasākumi, lai pārliecinātos, ka atsauksmes tiek sniegtas no patērētājiem, kuri faktiski lietojuši konkrētās preces vai pakalpojumus.

Biļešu tālākpārdošana

Likumā plānots iekļaut normu, ka par maldinošu komercpraksi būs uzskatāma pasākumu biļešu tālākpārdošana patērētājiem, ja tās iegādātas, izmantojot automatizētus līdzekļus, apejot noteiktos ierobežojumus attiecībā uz biļešu skaitu, ko viena persona var iegādāties, vai citus uz biļešu iegādi attiecināmus noteikumus.

Duālas kvalitātes produkti

Komercpraksi uzskata par maldinošu arī tad, ja, pārdodot preces vienā dalībvalstī, to uzrāda kā identisku citās dalībvalstīs pārdošanā esošām precēm, lai arī ir nozīmīgas atšķirības preces sastāvā vai raksturīpašībās. Mērķis ir panākt, lai patērētāji netiek maldināti un šķietami identiskas preces tiešām arī būtu identiskas to kvalitātē, neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts tiek iegādāts.

Sekas neatbilstības gadījumā

NKAL grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz sodiem par negodīgas komercprakses īstenošanu, atceļot soda naudas griestus 100 000 EUR, taču saglabājot līdzšinējo pieeju, ka uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi piemērot soda naudu līdz 10 % no apgrozījuma. Gadījumos, kad nav iespējams iegūt informāciju par komercprakses īstenotāja apgrozījumu, paredzēta iespēja piemērot naudas sodu līdz diviem miljoniem eiro.

DIGITĀLAIS SATURS UN PAKALPOJUMI

Grozījumi PTAL paredz, ka digitālais saturs un pakalpojums tiks nošķirts no preces, kurai ir digitāli elementi. Atkarībā no nošķīruma mainās piemērojamās prasības.

Ar grozījumiem tiek ieviestas jaunas prasības digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai, kā arī noteikumi par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu.

  • Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina, ka patērētājam tiek piegādāti atjauninājumi, kas nepieciešami, lai uzturētu digitālā satura vai pakalpojuma atbilstību noteiktajā laikposmā.
  • Jaunie noteikumi paredz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības modificēt digitālo saturu vairāk nekā nepieciešams, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu atbilstoši uzturētu. Piemēram, ieviest mobilās lietotnes atjauninājumus. Tomēr šādai modificēšanai ir jāatbilst likumā noteiktām prasībām: šādai iespējai ir jābūt paredzētai līgumā ar patērēju, un patērētajam ir jābūt skaidri un saprotami informētam par modifikāciju.
  • Pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja divu gadu atbildības termiņš par jebkuru preces piegādes dienā eksistējošu neatbilstību attiecināts arī uz digitālā satura vai pakalpojuma piegādi.

Patērētājs, kuram piegādāts līguma noteikumiem neatbilstošs digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs novērš digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, samērīgi samazina cenu vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu samaksāto naudas summu.

 

CITI NOTEIKUMI

Jaunas prasības cenu norādīšanā

Lai novērstu sākotnējo cenu mākslīgu palielināšanu pirms izpārdošanas, ir noteikti skaidrāki noteikumi, kas pārdevējam jāievēro, paziņojot patērētājam par cenu samazināšanu. Proti jānorāda sākotnējā (pamata) cena, kas definēta kā zemākā cena laika posmā, kas nav īsāks par 30 dienām pirms cenu samazināšanas piemērošanas.

Atbilstības pierādīšanas pienākumam jauns termiņš

Termiņš, kura laikā patērētājs var iesniegt prasījumu pārdevējam un pārdevējam ir pienākums pierādīt, ka neatbilstība piegādes brīdī nepastāvēja, ir pagarināts no 6 mēnešiem uz 1 gadu.

Komercgarantija

Grozījumi paredz aizstāt jēdzienu “garantija” ar “komercgarantija”. Iemesls tam ir dažādu jēdzienu jaukšana. Proti, praksē novērots, ka, patērētājam, iegādājoties preci, tiek norādīts, ka precei ir divu gadu garantija, kas patiesībā ir nevis garantija, bet patērētāja prasījumu tiesības, kas izriet no likuma. Savukārt garantija ir papildus apsolījums veikt jebkādas darbības atbilstoši komercgarantijas vai reklāmas sniegtajam raksturojumam, kas pieejams līguma noslēgšanas brīdī vai pirms līguma noslēgšanas. Papildus likumā noteiktajām prasījuma tiesībām, komercgarantiju par preci var saņemt, ja to piedāvā ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.

 

Secinājumi un ieteikumi

  • Izmaiņas radīs virkni jaunu pienākumu komersantiem un jaunas tiesības – patērētājiem.
  • Ja pārdodat savas preces vai pakalpojumus patērētājiem, pārliecinieties, vai Jūsu reklāma un sniegtā informācija atbilst jaunajiem noteikumiem.
  • Pārskatiet savus esošos pārdošanas līgumus, lietošanas noteikumus un līgumu noslēgšanas procesu kopumā.
  • Tiešsaistes tirdzniecību platformu operatoriem un tirgotājiem, kas pārdod preces un/vai pakalpojumus tiešsaistē, ieteicams nodrošināt, lai tiktu izpildīti visi paziņošanas pienākumi.
  • Personas datus var uzskatīt par maksājuma veidu.
  • Darījumos ar patērētāju prezumpcijas par preces defekta pastāvēšanu pārdošanas brīdī piemērošanas termiņš tiks pagarināts no 6 mēnešiem līdz 1 gadam, ja tiek pārdots patērētājam.
  • NKAL grozījumi paredz izmaiņas sodu aprēķināšanā par negodīgu komercpraksi, atceļot soda naudas griestus 100 000 EUR. Tomēr grozījumu saturs likumdošanas procesā var mainīties.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/770 par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/2161 ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu. Pieejams ŠEIT.

[4] Likumprojeks Nr. 1179/Lp13 “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. 2021. gada 16. decembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus  PTAL, ieviešot minētās ES direktīvas digitālā tirgus regulēšanai un patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanai. Saeimai grozījumi vēl jāskata trešajā lasījumā.

[5] Likumprojekts VSS-639 “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Pieejams ŠEIT.

[6] Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Pieejams ŠEIT.