Vispārējās tiesas kompetence konkurences tiesību strīdos
1.1. ES konkurences tiesību pamatnormas un to piemērotāji Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pastāv vienotais iekšējais tirgus, kurā ir brīva preču un pakalpojumu kustība.
Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pastāv vienotais iekšējais tirgus, kurā ir brīva preču un pakalpojumu kustība. Galvenās normas, kas šāda vienota iekšējā tirgus nodrošināšanai aizliedz konkurenci ierobežojošas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. pants.
Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) uzrauga un izmeklē uzņēmumu apvienošanos un valsts atbalstu, kā arī uzņēmumu darbības, kas ierobežo brīvu konkurenci ES. Komisijas pieņemtos lēmumus, piemēram, lēmumus par konkurences tiesību pārkāpumu un soda uzlikšanu vai lēmumus saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos, var apstrīdēt Vispārējā tiesā (turpmāk arī – VT), bet galējā instance tiesību jautājumos ir Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST), kas izskata kasācijas sūdzības.
Būtiski, ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (turpmāk – Regula 1/2003), ES konkurences tiesībās tika veiktas liela mēroga izmaiņas. Līdz ar minētās regulas spēkā stāšanos arī dalībvalstu konkurences iestādēm tika nodrošināta iespēja tieši piemērot LESD 101. un 102. pantu. Šādā veidā Komisija zaudēja savu monopolu attiecībā uz ES konkurences tiesību piemērošanu. 1
Jautājumi par nacionālo konkurences iestāžu veikto LESD normu piemērošanu tiek galvenokārt risināti dalībvalstu ietvaros. Tomēr, lai nodrošinātu vienotu izpratni par konkurences tiesību normām un tādējādi to vienotu piemērošanu, būtiski pievērst uzmanību VT judikatūrai.
Ar pilnu rakstu iespējams iepazīties šeit.
