Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Aija Lasmane

Pieņemti likumi, kas ir iekļauti likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.

Grozījumi likumā ‘Par IIN’

Likumā precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā:

  • darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam;
  • atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā;
  • darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī – šo regulējumu likumā iekļāva kā pastāvīgu normu;
  • atļauts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Minētais pasākums iet vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā;
  • tāpat likumā ietverti arī citi pasākumi, piemēram, ir paredzēts palielināt sociāla rakstura atbrīvojumu, kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem, palielinot no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā.
  • grozījumi paredz līdz 2024.gada 31.decembrim pagarināt pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs. Ņemot vērā paredzētos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, plānots arī noteikt tikai vienu nodokļa likmi – 25%. Identiski grozījumi veikti likumā “Par VSA”.

Rakstu autore: Kristīne Erele 

Jauni DRN objekti un DRN likmes esošiem objektiem

Grozījumi dabas resursu nodokļa likumā paredz:

1) noteikt jaunus DRN objektus:

  • ogļūdeņražu ieguve (0,70 EUR/m3, kā arī paredzēts pārveidot valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi par nomas maksu par zemes dzīļu izmantošanu ogļūdeņražu ieguvei);
  • tekstilizstrādājumi (par Latvijā realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai; 0,50 EUR/kg, noteikts arī regulējums par apsaimniekošanas sistēmas izveidi);
  • plastmasu saturoši izstrādājumi (mitrās salvetes un baloni – 12,20 EUR/kg, tabakas izstrādājumu filtri un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem – 8,00 EUR/kg) un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu – 4,80 EUR/kg;
  • riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, kurus pirmo reizi reģistrē Latvijā un uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums – 0,66 EUR/kg;
  • plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts (DRN likme – 0,80 EUR/kg par plastmasas iepakojuma, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā; 1,25 EUR/kg par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kas netika reģenerēts pārskata periodā. Paredzēts, ka MK noteikumos noteiks kritērijus un kārtību, kādā klasificē iepakojumu atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams);

2) papildināti nosacījumus DRN piemērošanai attiecībā uz iepakojumu no plastmasas un kompozīta iepakojumu, noteiktas paaugstinātas DRN likmes iepakojumam no putu polistirola un putuplasta izejmateriāliem (44,00 EUR un 24,40 EUR/kg), kā arī noteikt DRN likmi kompozīta kartona iepakojumam kā plastmasas iepakojumam (1,25 EUR/kg) un polistirola masas iepakojumam (2,20 EUR/kg);

3) paaugstinātas DRN likmes par:

  • transportlīdzekļiem (no 55 uz 110 EUR);
  • sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu (paredzēta pakāpeniska DRN likmes paaugstināšana no 95 uz 130 EUR/t (no 2024. gada 110 EUR, 2025. gadā 120 EUR un 2026. gadā 130 EUR) par sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem, savukārt par bīstamiem atkritumiem – no 100 uz 135 EUR (no 2024. gada 115 EUR, 2025. gadā 125 EUR un 2026. gadā 135 EUR);
  • dabas resursu ieguvi (papildus ir precizēta norma par DRN atbrīvojumu dabas resursiem zemes īpašuma robežās, kurā veikta ieguve, un attiecībā uz būvniecībā iegūtiem dabas resursiem).

DRN likmes tiks paaugstinātas pakāpeniski sākot ar 2024.gada 1.janvāri, pēc tam ar 2025.gada 1.janvāri un 2026.gada 1.janvāri.

4) precizēt DRN piemērošanas kārtību par:

  • daļiņu PM10 emisiju gaisā, nosakot DRN piemērošanu kopējām putekļu emisijām (PM – gaisā suspendētās cietās daļiņas), tādējādi paredzams, ka PM emisiju apjoms, par kuru būs jāmaksā DRN, palielināsies par 30%;
  • baterijām un akumulatoriem, ievērojot jaunos veidus un formulējumus. Papildināti nosacījumi attiecībā uz DRN piemērošanu akumulatoriem vai baterijām, kas paredzēti ceļu satiksmē izmantojama elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa vilces nodrošināšanai (hibrīdautomobiļu un elektroautomobiļu bateriju gadījumā mainās tikai nodokļa piemērošanas kārtība, bet netiek paredzēta dubulta piemērošana, kā arī paredzēts izņēmums elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoriem, kuri garantijas ietvaros ir paredzēti nosūtīt atpakaļ ražotājam. DRN likmme – 0,25 EUR/kg);

5) precizēts atbrīvojuma no DRN samaksas spēkā stāšanās laiks pēc līguma noslēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā (tas būs ar nākamā mēneša 1.datumu pēc līguma noslēgšanas, nevis kā līdz šim – līdz nākamā ceturkšņa sākumam);

6) lai veicinātu depozīta iepakotāju iesaisti depozīta sistēmā, nepieciešams tiks noteikts, ka gadījumos, kad DRN maksātājs nepiedalās depozīta sistēmā (neslēdz līgumu ar operatoru un nereģistrē depozīta sistēmā iepakojumus), tas maksā DRN par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā;

7) precizētas prasības ārvalstu personai dalībai apsaimniekošanas sistēmā;

8) precizēta DRN piemērošana attiecībā uz uzkrājumu DRN segšanai un tā aprēķinu par atkritumu apglabāšanu pēc ievietošanas bioreaktorā (papildināt ar tiesību normu, kas noteiktu DRN likmi, kas piemērojama par nākotnē apglabājamu vai sadedzināmu atkritumu daudzumu, kas radies pēc bioreaktora atvēršanas un tā satura pāršķirošanas.Likumprojekts paredz, ka šajā gadījumā piemēro tādu DRN likmi par atkritumu apglabāšanu, kas tika piemērota brīdī, kad bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums);

9) mainīts pašreiz spēkā esošais DRN sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu, tai skaitā par atkritumu apglabāšanu (sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem- gadā 60%/40%; 2025.gadā – 50%/50%; 2026.gadā – 40%/60%);

10) noteikti mērķi, kādiem pašvaldības var izmantot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no DRN maksājumiem – tie ir jānosaka nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos, un tie var tiks izlietoti – kā kompensācija atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu, iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, ko rada piesārņojošās darbības un dabas resursu ieguve un lietošana.

Grozījumi akcīzes nodokļa likumā

No 2024.gada līdz 2026.gadam pakāpeniski paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes:

  • alkoholiskajiem dzērieniem (katru gadu par 5%, savukārt alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem – tiks palielināts katru gadu vidēji par 10%),
  • tabakas izstrādājumiem (cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6% (cenas pieaugums uz 1 paciņu ~ 0,14 līdz 0,20 EUR), cigāriem un cigarellām katru gadu vidēji par 23,8%, pārējiem produktiem katru gadu par 5-10%),
  • elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām (katru gadu vidēji par 21%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 0,35 EUR par mililitru šķidruma),
  • tabakas aizstājējproduktiem (katru gadu vidēji par 10%, lai 2026.gadā akcīzes nodokļa likme sasniegtu 160 EUR par 1000 g produkta),
  • atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās stacionārās iekārtās, celtņos un tamlīdzīgos objektos, iekārtās, kā arī tehnikā, kas pēc savas konstrukcijas nav paredzēta satiksmei pa koplietošanas ceļiem.

Akcīzes nodokļa likmju pirmā paaugstināšana ir paredzēta ar 2024.gada 1.martu.

Paaugstina izložu un azartspēļu nodokli

Likums paredz, sākot ar 2024. gadu:

  • paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5 172 EUR uz 6 204 EUR;
  • paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 EUR uz 33 696 EUR;
  • paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas (interaktīvās azartspēles) no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Grozījumi PVN likumā

Savulaik samazinātā 5% PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem bija spēkā līdz 2023.g. gada beigām, un sākot ar 2024.gada 1.janvāri jāpiemēro PVN 12% apmērā.

PVN atbrīvojuma piemērošana sportam

Saskaņā ar PVN likumu līdz šim ar PVN neaplika izglītības pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs, tādos gadījumos, ja to sniedz izglītības iestāde un šī izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

Likums nosaka, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam.

Regulējums vairs neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbību), par kuru maksa netiek aplikta ar PVN. Tāpat ar PVN vairs neapliek maksu par sporta nodarbību, neatkarīgi no pārstāvētā sporta veida. Piemēram, neapliks ar PVN arī maksu par golfa kluba nodarbību, ja golfa klubs atbilst šā regulējumā minētajiem nosacījumiem. Cerams, par šo būs MK noteikumos precizēts, ka ar nodarbību jāsaprot ne vien sporta (golfa) apmācību, bet arī pašu sportu (golfa spēlēšanu).

Savukārt pakalpojumiem, kas neatbilst šiem kritērijiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz sporta klubiem un to darbību, piemēram, padomiem tirgzinībās un sponsoru piesaistīšanā, šo atbrīvojumu nevarēs piemērot.

Tāpat praksē ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā, nevis maksu par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs. Šajā regulējumā svītrots vecuma ierobežojums, proti 18 gadi, ņemot vērā, ka regulējums izglītības jomā paredz nosacījumus attiecībā uz nometņu organizēšanas un darbības kārtību.

PVN reģistrācijas slieksnis

Ņemot vērā inflācijas rezultātā uzņēmumu apgrozījuma kāpumu un lai mazinātu administratīvo slogu īpaši mazajiem uzņēmējiem attiecībā uz PVN reģistrācijas pienākumu, PVN reģistrācijas slieksnis pacelts līdz 50 000 EUR. Savukārt no 2025.gada 1.janvāra ir piemērojams PVN Direktīvas noteikums, kas paredz dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 EUR bez īpašas atkāpes pieprasīšanas.

Automašīnas uzturēšanas izdevumi

Ņemot vērā paredzētos Uzņēmumu ienākuma likuma grozījumus, grozīts arī PVN likums attiecībā uz reprezentatīvā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem. Tādējādi PVN likumā noteikts, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir attiecināms uz izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un, kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta īpašumā vai turējumā reģistrētam nodokļa maksātājam. Tas nozīmē, ja reprezentatīvais auto tiek izmantots gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, pēc 60 mēnešu perioda, ir tiesības atskaitīt priekšnodokli 50% apmērā par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvā auto uzturēšanu, izņemot tos gadījumus, kuri minēti PVN likumā un neierobežo priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu.

Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem

Regulējumā par priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem grozīts:

  • zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1 000 EUR (iepriekš 430 EUR) – attieksies par tiem PVN rēķiniem, kas izrakstīti sākot ar 2024.gada 1.janvāri;
  • preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms 3 mēnešiem (iepriekš pirms 6 mēnešiem);
  • preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības PVN summu par zaudēto parādu norādīt, iesniedzot jebkuru (kārtējo) PVN deklarāciju (iepriekš līdz pēctaksācijas gada 1.martam);
  • atvieglota maksātnespējas procesa gadījuma kārtība, nosakot zaudēto parādu atgūšanu jau uzsākot maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu (arī ārpustiesas kārtībā);
  • paredzētas preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda PVN summu arī pēc izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra;
  • atjaunotas sadarbības gadījumā ar preču vai pakalpojuma saņēmēju – fizisku personu, preču vai pakalpojuma sniedzējam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā PVN summu par iepriekš atskaitīto zaudētā parāda PVN summu.

 

ES tiesību akti

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Jau iepriekš ziņojām (šeit), ka Eiropas Komisija sagatavojusi transfertcenu regulējuma likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēs noteikumus transfertcenu tirgus cenas noteikšanai saistošā veidā. Svarīgi zināt, ka Eiropas Parlamenta Ekonomisko un Monetāro lietu komitejā 2024.gada 22.februārī plānots balsot par šo iniciatīvu, t.sk. paredzot piemērot regulējumu jau no nākamā – 2025.gada, nevis 2026.gada, kā tas bija plānots sākotnēji. Grozītais direktīvas projekts atrodas šeit.

Rakstu autore: Dace Everte

Publicētas EK vadlīnijas par (CESOP) prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem

Kā zināms, CESOP regulējums stājās spēkā ar 1.1.24., lai cīnītos ar PVN nemaksāšanu e-komercijas (B2C) industrijā. Kā jau ziņojām, spēkā stājušies attiecīgie grozījumi ES PVN direktīvā un PVN regulā (904/2010) par administratīvās sadarbības stiprināšanu ar mērķi novērst prettiesisku izvairīšanos no PVN samaksas. Šajā dokumentā apkopoti galvenie jautājumi un atbildes par jauno regulējumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem:

Sīkāk par šo tēmu – attiecīgajā Tax Stories bloga ierakstā.

Publicēts monētu saraksts

EK ir publicēts zelta monētu saraksts, kam ir piemērojams PVN atbrīvojums ieguldījumu zeltam. Vienlaikus, ja monēta nav iekļauta šajā sarakstā, atbrīvojums tās piegādei tomēr būs piemērojams gadījumos, kad monēta atbilst PVN direktīvā noteiktajiem atbrīvojuma kritērijiem.

Latvijas Bankas emitētās monētas, kas ietvertas sarakstā:

  • 5 EURO (“Zelta saktas. Ripsakta”)
  • 5 EURO (“Zelta atslēdziņa”)
  • 5 EURO (“Zelta monēta”)
  • 20 EURO (“Zelta saktas. Pakavsakta”)
  • 75 EURO (“Zelta saktas. Burbuļsakta”)
  • 1 LATS (“Ak, svētā Lestene!”)
  • 1 LATS (“Jūgendstils Rīgā”)
  • 1 LATS (“Zelta ābele”)
  • 5 LATI (“Pieclatnieks”)
  • 10 LATU (“Gafelšoneris “Julia Maria””)
  • 10 LATU (“Zelta vēsture”)
  • 20 LATU (“Latvijas monēta”)
  • 100 LATU apgrozības monēta

 

ES tiesu prakse

Raksta autore: Kristīne Erele 

EST ĢA: PVN atmaksas atteikums ir nekorekts, ja dokumenti iesniegti novēloti

Slovākijā reģistrēts uzņēmums 2020.gadā veica montāžas un uzstādīšanas pakalpojumus Ungārijā, un šo darījumu nodrošināšanai iegādājās preces un izmantoja pakalpojumus Ungārijā, par ko izveidojās Ungārijā samaksātais PVN. Slovākijas uzņēmums pieprasīja PVN atmaksu atbilstoši īpašajai procedūrai par atmaksām citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājiem. Ungārijas nodokļu iestāde, saņemot PVN atmaksas pieprasījumu, pieprasīja viena mēneša laikā iesniegt papildus dokumentus, bet Slovākijas uzņēmums tos neiesniedza. Ungārijas nodokļa iestāde atteica PVN atmaksu. Slovākijas uzņēmums pārsūdzēja atteikumu, vienlaikus iesniedzot papildus pieprasītos dokumentus. Tomēr Ungārijas administrācija lēmumu par atteikumu atstāja negrozītu, norādot, ka pārsūdzības procesā nevar atsaukties uz jauniem pierādījumiem, par kuriem pārsūdzības iesniedzējam bija zināms, pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas, bet kurus tas nav iesniedzis, lai gan nodokļu iestāde to bija pieprasījusi.

EST ir uzdots jautājums, vai mēneša termiņu var uzskatīt par prekluzīvu termiņu, proti, vai tā neievērošanas rezultātā nodokļa maksātājs var zaudēt iespēju atsaukties uz papildu informāciju turpmākajos atmaksas pieteikuma izskatīšanas procedūras posmos.

EST ģenerāladvokāts atsaucas uz EST spriedumu lietā C-133/18 Sea Chefs Cruise Services, kurā tiesa jau nosprieda, ka attiecībā uz Direktīvas 2008/9 PVN atmaksām, termiņš, ko nodokļu administrācija noteikusi papildus dokumentu iesniegšanai, nav prekluzīvs termiņš un ka tā neievērošana neliedz nodokļa maksātājam iespēju papildināt savu atmaksas pieteikumu tiesvedības stadijā. Līdz ar to pārsūdzot šādu lēmumu, nodokļa maksātājam ir tiesības atsaukties uz papildus informāciju, lai pamatotu savas tiesības uz atmaksāšanu. Spriedumā Sea Chefs Cruise Services izdarītos secinājumus var piemērot ne tikai tiesvedībā, bet arī – kā tas ir šajā lietā – PVN atmaksas lēmumu administratīvajām pārsūdzībām. Tāpat EST ģenerāladvokāts norāda, ka fakts, ka nodokļu maksātājs ir iesniedzis papildu informāciju tikai vēlākā procesa posmā, pats par sevi nav uzskatāms par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. EST spriedumu lietā vēl nav pieņēmusi.

Rakstu autore: Dace Everte

EST uzdots jautājums par apbūves zemes definīciju

Vai PVN direktīvas izpratnē tāda zemes gabala piegādi, uz kura piegādes brīdī atrodas iepriekš ielieti pamati un uz kura tikai pēc tam citi īpašnieki ir uzcēluši dzīvojamo ēku, uzskata par apbūves zemes pārdošanu, kurai piemēro PVN?

 

Informē VID un FM

Rakstu autors: Raivis Liberts 

VID publicējis metodiskos materiālus par Iedzīvotāju ienākuma nodokli

07.12.2023. VID ir publicējis aktualizēto metodisko materiālu Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Metodiskais materiāls aplūko sekojošus nodokļu režīmus, kurus var piemērot dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem:

  • nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā;
  • paziņotā saimnieciskā darbība;
  • mikrouzņēmumu nodoklis.

VID ir publicējis aktualizēto metodisko materiālu Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma. VID ir atjauninājis patēriņa cenu indeksa koeficientu, kas jāpiemēro atsevišķos gadījumos aprēķinot ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas. (CSP noteiktais katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem), attiecīgi piemērojamais koeficients:

  • 2021. gadā – 1,171;
  • 2022. gadā – 1,159;
  • 2023. gadā – 1,329

VID ir publicējis informatīvo materiālu Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā partnerību reģistrējušām personām.

Rakstu autore: Kristīne Erele 

VID informatīvais materiāls par PVN likuma grozījumiem no 2024.gada 1.janvāra

Kā jau informējām no iepriekšējiem ziņu izlaidumiem, grozījumi PVN likumā ieviesti, lai pārņemtu prasības, kas noteiktas ES Direktīvas 2020/284 par konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi PVN likums ir papildināts ar jaunu nodaļu “XIX nodaļa Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā”.

Grozījumi paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos.

Papildus PVN likumā ir veikts redakcionāls precizējums par e-komercijas darījumiem, nosakot, ka PVN reģistrācijas robežvērtība 10 000 euro attiecas gan uz preču tālpārdošanu ES teritorijā, gan uz elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs Latvijā sniedz gan elektroniskos pakalpojumus fiziskām personām, gan arī piegādā preces fiziskām personām Latvijā, tai ir jāreģistrējas Latvijas PVN reģistrā 30 dienu laikā pēc tam, kad ir pārsniegta reģistrācijas robežvērtība.

VID metodiskais materiāls par PVN 0% piemērošanas kārtību preču importam

Metodiskais materiāls attiecas uz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ja preces 30 dienu laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu ES dalībvalsti citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam. Šādos gadījumos ir paredzēta muitas procedūra ar kodu 4200, savukārt citas dalībvalsts preču gala saņēmējam ir pienākums aprēķināt PVN reversajā kārtībā gala saņēmējvalstī kā par preču iegādi ES. Lai piemērotu PVN 0% importam, ir jāievēro nosacījumi, tostarp precēm ir jābūt piegādātām uz gala nosūtītājvalsti nemainīgā veidā un importētāja rīcībā ir jābūt apliecinošiem dokumentiem, piemēram, preču pirkšanas – pārdošanas līgums vai rēķins, transporta pavadzīme par preču nosūtīšanu uz citu ES dalībvalsti. Ja nosacījumi nav izpildīti, tad preču importētājs par importu samaksā PVN importa brīdī vai aprēķina, norādot PVN deklarācijā pēc tam, kad beidzies 30 dienu nosūtīšanas termiņš.

Raksta autore: Aija Lasmane

Top jauni nodokļu līgumi ar Austrāliju un Pakistānu

Saskaņā ar Finanšu ministrijas publikāciju 2023.gadā ir notikusi pirmā sarunu kārta par nodokļu līgumu starp Austrāliju un Latviju. Tāpat Latvija un Pakistāna ir parakstījušas nodokļu līgumu un tas vēl jāratificē Saeimā. Pilns spēkā esošo nodokļu līgumu saraksts tiek publicēts Finanšu ministrijas mājas lapā.

 

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autors: Oļegs Spundiņš

Pierādījumi IIN (kapitāla pieauguma nodokļa) lietā

Senāts kārtējo reizi atgādināja VID, ka konkrētajā strīdu lietu kategorijā privātpersona ir tiesīga izmantot visus tā rīcībā esošus pierādījumus lai pamatotu tās veiktos ieguldījumus nekustāmajā īpašumā tā turēšanas laikā. Konkrētajā lietā VID iebildumi pārsvarā bija vērsti uz pieteicējas iesniegto pierādījumu neatbilstību normatīvā regulējuma prasībām. Proti VID, pēc būtības, uzskatīja, ka par pierādījumiem par privātpersonas veiktajiem ieguldījumiem var kalpot vienīgi normatīvajos aktos noteiktie samaksu apliecinošie dokumenti. Uz to Senāts spriedumā norādīja šādas vērtīgas atziņas:

  • Nekustamā īpašuma īpašnieks nav ierobežots savu izdevumu pierādīšanā tikai ar normatīvajos aktos (šajā gadījumā – MK noteikumi Nr. 282) noteiktajiem samaksu apliecinošajiem dokumentiem;
  • Nav pamata pārāk šauram skatījumam uz nekustamā īpašuma īpašnieka iespējām pierādīt savus izdevumus;
  • Persona var pierādīt savus izdevumus ar dažāda veida pierādījumiem, atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta 5.1daļas nosacījumiem;
  • Fakts, ka universālpilnvaras ietvaros cita persona ir veikusi maksājumus saistībā ar ieguldījumiem strīdus nekustamajā īpašumā, neliedz pieteicējai šo īpašumu atsavināt savā vārdā un pie izdevumiem pieskaitīt tajā veiktos ieguldījumus;
  • Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir ne vien paši remontdarbi un materiāli, bet arī rīki, ar kuru palīdzību šie materiāli remontdarbu rezultātā tiek ieguldīti nekustamajā īpašumā;
  • Fakts, ka preces nopirktas remontdarbu veikšanai vienā īpašumā, pēc būtības neliedz tās izmantot arī citā personai piederošā īpašumā. Būtiski ir vienīgi tas, lai persona tās nenorādītu VID kā ieguldījumus attiecībā uz abiem (vai vēl vairākiem) nekustamajiem īpašumiem;
  • No VID puses jābūt pienācīgai kontrolei, gan par konkrēto preču/priekšmetu nepieciešamību nekustamajā īpašumā veiktajos uzlabojumos, gan par to, ka ieguldījumi vienlaikus netiktu pieskaitīti vairākiem nekustamajiem īpašumiem.

VID zaudē “uzņēmuma pārejas” lietu

Uzņēmuma pārejas lietu kategorijā VID praktizē neaktīvā komersanta nodokļu parādu pārlikšanu citam – aktīvajam, pie nosacījuma, ka izpildās vairāki, regulējumā un tiesu praksē noteiktie kritēriji. Vienā no šādām lietām uzņēmums ar mūsu piekrišanu izmantoja mūsu sagatavotu stratēģiju, bet tiesā to pārstāvēja cits advokāts. Tādējādi ar mazākām izmaksām uzņēmums panāca vēlamo rezultātu. Pretējā gadījumā tas diez vai būtu izdzīvojis. Būtībā tas arī neizdzīvoja – VID aktivitāšu un ilgstošās tiesvedības dēļ īpašnieks sāka strādāt citā nozarē un veiksmīgs bizness tika izformēts.

Izskatāmajā lietā, kā jau ierasts šajā lietu kategorijā, tiesa ir vērtējusi būtiskus uzņēmuma pārejas kritērijus, kā rezultātā ir nonākusi pie secinājuma, ka konkrētajā gadījumā uzņēmuma pāreja nav tomēr nav konstatējama, kaut arī formāli visi uzņēmuma pārejas kritēriji izpildās. Turpmāk piedāvāju īsumā apskatīt tiesas novērtējumu katram no kritērijiem.

  1. Identisks saimnieciskās darbības veids

Saimnieciskās darbības pamatveids, viena juridiskā adrese, viens grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs un amatpersonu savstarpēja saistība kas ir konstatējama šajā lietā, ir skaidrojama ar saimnieciskās darbības sadali uzņēmuma reorganizācijas ietveros. Tiesa atzina, ka VID nepamatoti nav ņēmis vērā, ka sūdzības iesniedzējas dibināšanas iemesls bija uzņēmējdarbības modeļa sadale, nodalot publiskos pakalpojuma saņēmējus no privātā sektora pakalpojuma saņēmējiem. Turklāt, sūdzības iesniedzēja veica neatkarīgu saimniecisko darbību 3 gadus pirms VID konstatētās uzņēmumu pārejas.

  1. Pamatlīdzekļu pārņemšana

Sūdzības iesniedzēja ieguvusi strīdus pamatlīdzekļus privāttiesisku darījumu rezultātā ar trešajām personām, nevis pārņēmusi tos no vecā uzņēmuma. Apstāklis, ka iepriekš šos pamatlīdzekļus izmantoja vecais uzņēmums, pats par sevi nevar būt pamats secinājumam, ka ir pārņemti tieši vecajam uzņēmumam piederošie aktīvi.

  1. Darbinieku pārņemšana

Tiesa noteica, ka lietā noskaidrojams, vai šī darbinieku kustība ir saistīta ar uzņēmuma pāreju, vai arī tai ir citi, ar šo procesu nesaistīti iemesli. Tiesa noraidīja kā nepamatotu VID argumentu, ka sūdzības iesniedzēja savu darbību nodrošinājusi tieši ar vecā uzņēmuma darbaspēka resursiem pēc tam, kad šī sabiedrība pakāpeniski pārtraukusi veikt aktīvu saimniecisko darbību. Par mīnēto lietā liecina sekojoši apstākļi:

  • darbinieku kustībā nav vērojama vienveidīga tendence, proti, ka darbinieku kustība būtu notikusi īsā laika periodā, kas liecinātu par mērķtiecīgu darbinieku pārņemšanu;
  • VID norādītajā uzņēmuma pārejas periodā notikusi ievērojama darbinieku kustība arī pretējā virzienā (šāda situācija nav tipiska uzņēmuma pārejas gadījumos);
  • darbinieku pieņemšana darbā ir saistīta ar jauna līguma noslēgšanu, nevis uzņēmuma pāreju.

Ir būtiski ņemt vērā ne tikai darba attiecību nodibināšanu ar sūdzības iesniedzēju, bet arī laika periodu, kad tas ir noticis, to, ka darbinieki paralēli strādāja arī pie citiem darba devējiem un to, ka notikusi arī darbinieku kustība no sūdzības iesniedzējas uz uzņēmuma atstājēju. Tikai pēc šo apstākļu kopuma vispusīgas izvērtēšanas var nonākt pie secinājuma, vai darbinieki ir pārņemti vai arī tie mainījuši darba devēju tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar uzņēmuma pāreju. Tiesas vērtējumā lietā konstatēto apstākļu kopums apstiprina, ka ir notikusi brīva darba spēka kustība, nevis mērķtiecīga cita uzņēmuma darba spēka pārņemšana.

  1. Apgrozījuma pieaugums

Tiesa atzinusi par pamatotu sūdzības iesniedzējas argumentu, ka apgrozījuma pieaugumam ir vistiešākā saistība ar to, ka pakalpojumi tiek sniegti publiskajam sektoram, atbilstoši noslēgtajiem publisko iepirkumu līgumiem.

  1. Sadarbības partneru pārņemšana

Sūdzības iesniedzēja atzīta par uzvarētāju publiskajā iepirkumā. Pie šādiem apstākļiem nav pamata uzskatīt, ka šādā veidā noslēgtais darījums būtu kvalificējams kā darījumu partnera pārņemšana uzņēmuma pārejas rezultātā. Sadarbība ar citiem VID norādītiem uzņēmumiem veidoja ļoti mazu apgrozījuma daļu, kas nekādā veidā nevarēja dot priekšrocības saimnieciskās darbības attīstībai, salīdzinot ar publiskajos iepirkumos iegūtajiem līgumiem.

  1. Par uzņēmuma pārejas periodu

Pārsūdzētais VID lēmums nesatur nekādu pamatojumu uzņēmuma pārejas laika periodam. Proti, lēmumā nav norādīts ar kādiem notikumiem VID ieskatā ir sākusies pāreja (jo visi VID norādītie notikumi norisinājās citā periodā), un kādēļ tieši šie notikumi ir būtiski, lai tos uzskatītu par pārejas sākumu. Tāpat nav saprotams arī pārejas perioda beigu datums.

Secinājumi

Lietas materiāli neapstiprina, ka no vecā uzņēmuma uz sūdzības iesniedzēju būtu pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, ko varētu uzskatīt par būtisku un pietiekamu patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām.

Papildus tiesa nokritizēja VID apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa kavēšanas faktu. Pārsūdzēto lēmumu VID Ģenerāldirektore bija pieņēmusi, pārsniedzot 9 mēnešu termiņu, kaut gan VID bija jāpieņem lēmumu viena mēneša laikā. Lietā konstatēts, ka VID pat nebija izmantojis lietas izskatīšanas pagarināšanas tiesības. Turklāt VID ĢD lēmums pēc būtības ir sākotnējā lēmuma argumentu atreferējums, kas norāda uz faktu, ka VID nav veicis kādas papildu darbības, ieguvis papildu paskaidrojumus, vai būtu pēc būtības izvērtējis sūdzības iesniedzējas argumentus. Uzņēmuma pārejas faktu VID ir konstatējis ar izpildes lēmumu, kura apstrīdēšanai likumdevējs noteica saīsinātus termiņus. Līdz ar to, nav pieļaujama nepamatota kavēšanās un lietas izskatīšanas vilcināšana, un šāda VID rīcība ir vērtējama kā būtisks labas pārvaldības principa pārkāpums.

 

Ārzemēs

Raksta autore: Dace Everte

Ukrainā pagarināts atbrīvojums dronu importam

Ukraina līdz 2025. gadam ir pagarinājusi atbrīvojumu no PVN un muitas nodokļa Ukrainas muitas teritorijā importētajiem bezpilota lidaparātiem, kolimatoriem, nakts redzamības tālskatiem, termovīzijas tālskašiem, termovīzijas binokļiem un monokulāriem, kā arī nakts

PVN nākotnes grupas tikšanās

Šī ekspertu grupa EK paspārnē ģenerē idejas – kas būtu uzlabojams PVN sistēmā. Apspriestās tēmas:

  1. Elektronisks sertifikāts PVN atbrīvojuma piemērošanai starptautiskajām organizācijām.
  2. PVN deklarācijas datu koriģēšanas problēmas OSS režīmu izmantotājiem. Visticamāk, būs nepieciešami uzlabojumi IT sistēmām.
  3. Vērtējums, kādu informāciju iekļaut vadlīnijās par PVN īpašā režīma piemērošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
  4. Diskusija par PVN digitālajā laikmetā risinājumiem.
  5. Nepieciešamība reformēt muitas regulējumu. Galvenie izaicinājumi – milzīgs tirdzniecības apjoma pieaugums, jo īpaši e-komercijas jomā, strauji augošais ES standartu skaits, kas jāpārbauda uz robežas, kā arī mainīgā ģeopolitiskā situācija un krīzes. Ir nepieciešams vienkāršot muitas procesus uzņēmumiem, jo īpaši uzticamākajiem tirgotājiem.
  6. Atbrīvojums to preču importam, ko nodod par brīvu cilvēkiem no Ukrainas.

Uzlabojums sadarbībai starp ES un Norvēģiju

EK 2023. gada 24. novembrī prezentēja divus priekšlikumus, ar kuriem groza Nolīgumu starp ES un Norvēģiju par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu PVN jomā:

  1. kopīgas revīzijas, ko veic administrējošās aģentūras, un
  2. pasākumi, kas veikti Eurofisc ietvaros ar Norvēģijas līdzdalību.

Turklāt grozījumu mērķis ir saskaņot nolīgumu ar ES regulām par PVN administratīvo sadarbību un datu aizsardzību. Šiem nolūkiem netiks radīts jauns tiesību akts.

Tax stories blogi

Kopš decembra sākuma publicēti ap 30 Tax Stories blogi. Vispopulārākais no tiem bijis par VID jauno metodiku, kas apstiprina blogos jau iepriekš rakstīto tiesu praksi – uz čekiem (arī PVN uzskaitei, neatkarīgi no summas) nav nepieciešami pircēja rekvizīti, ja norēķini notiek ar uzņēmuma kredītkarti. Kopā ar čeku konta izraksts veido attiecīgo likuma prasību izpildi.

Šis un pārējie Tax Stories bloga ieraksti pieejami šeit.  Blogam nepieciešama pirmreizēja reģistrācija.