Senāts par nodokļu pārmaksas aizturēšanu

Likums “Par nodokļiem un nodevām” reiz noteica, ka nodokļu pārmaksas nav atmaksājamas, ja pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu vai izvairīšanos no nodokļiem. Šīs normas vairs nav spēkā 10 gadus, tomēr strīdi tiesās turpinās vēl joprojām.

Senāts norādījis, ka pārmaksātās nodokļu summas pēc savas būtības ir valsts rīcībā nonākuši nodokļu maksātāja finanšu līdzekļi, kas atmaksājami nodokļu maksātājam. Tomēr tajā pat likumā ir minēti gadījumi, kad valsts šos nodokļu maksātāja finanšu līdzekļus var uz laiku paturēt savā rīcībā, nodokļu maksātājam attiecīgajā laikā pilnībā liedzot ar tiem rīkoties, tai skaitā izmantot tos savā saimnieciskajā darbībā un gūt no tiem peļņu. Līdz ar to šādā situācijā rodas nodokļa maksātāja Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojums.

Valsts nedrīkst neierobežotu laiku neatmaksāt pārmaksātos nodokļus, ja kompetentās iestādes nav atklājušas faktus, kas varētu būt pamats pārmaksātās summas aizturēšanai. Tomēr tiesiskā noteiktība vien neatsver pārmaksāto nodokļu atmaksāšanu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, šāds pamats tās aizturēšanai ir jau radies (t.i., bija pret amatpersonām uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļiem). Tādēļ VID nav jāatmaksā pārmaksas arī, ja termiņš lēmuma pieņemšanai par pārmaksas atmaksu ir nokavēts.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar alisa.leskovica@sorainen.com vai tel.nr. 29 340 444.

 

PVN īpašā režīma tūrisma operatoriem izvērtējums

Saskaņā ar EK PVN ekspertu grupas ziņojumu, šī shēma noved pie neaplikšanas ar nodokļiem trešās valstīs reģistrētiem ceļojumu aģentiem, radot konkurences izkropļojumus. Nodokļi, kuru pamatā ir uzcenojums, nepieļaujot PVN atskaitīšanas tiesības, arī B2B uzņēmējdarbības modeļos nav tik efektīvi. Turklāt, pašreizējie noteikumi tika izstrādāti periodā, kad digitālā ekonomika vēl nebija radusies. PVN ekspertu grupa arī norādīja, ka dalībvalstis piemēro šo īpašo shēmu ar atšķirīgiem nosacījumiem, samazinot tiesisko noteiktību. Pamatojoties uz šī ziņojuma secinājumiem, Eiropas Komisija plāno veikt ietekmes novērtējuma pētījumu, kam pēc tam varētu sekot priekšlikums par īpašās ceļojumu aģentūru shēmas reformēšanu.

Par PVN piemērošanu uzufrukta tiesībām

2021. gada 25. februārī ES Tiesa lēma, ka nekustamā īpašuma pastāvīgas lietošanas tiesību pārveidošana par pilnām īpašuma tiesībām, maksājot par to nodevu, ir uzskatāma par preču piegādi ES PVN direktīvas izpratnē. Pārveidojot nekustamā īpašuma pastāvīgas lietošanas tiesības par pilnām īpašuma tiesībām, pašvaldība rīkojas kā PVN maksātāja PVN direktīvas izpratnē un nerīkojas kā valsts iestāde.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar dace.everte@sorainen.com vai tel.nr. 26 417 746.

 

Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana

24. februārī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz pagarināt termiņus, kad parādniekam nav pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un kad kreditoriem aizliegts iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumus. Proti, pēc likuma grozījumiem ir paredzēts, ka:

1) Līdz 2021. gada 6. aprīlim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, un

2) Līdz 2021. gada 1. jūlijam parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

 

Kad jaunā valde atbild par iepriekšējās grēkiem?

Kādā bezpeļņas organizācijā kopš 2017.gada vairākas reizes mainījās valdes. Attiecīgi, daļa dokumentu pretlikumīgi atrodas pie trešām personām, notiek vairākas tiesvedības. Tādēļ šis uzņēmums neiesniedza VID gada pārskatus par 2017. – 2019. gadiem, bet VID šī brīža valdei nu piemēroja atbilstošu administratīvo sodu.

Šīs lietas sakarā bažas vieš divi jautājumi: vai 2021.gadā iespējams sodīt par VID neiesniegtiem 2017., 2018.g. pārskatiem, un vai jaunā valde ir atbildīga par vecās grēkiem. Turklāt, valdē pārkāpuma brīdī bija pieci cilvēki, bet VID soda tikai vienu, kam ir tiesības pārstāvēt vien kopā ar vēl kādu valdes locekli. Ja paskatāmies UR, kurš tad pārkāpuma brīdī bija valdē, tad viegli pamanīt, ka uzņēmumā notiek cīņa par varu – valdē pēdējo dažu gadu laikā bijušas vairāk kā 50 personas! Daži valdē noturējušies veselas 13 dienas. Uzņēmuma lūgumu pieaicināt grāmatvedi kā liecinieci VID neņēma vērā, paslēpjoties aiz Covid-19 tiesību aktu normām par rakstveida procesu. Tomēr atbildes uz abiem iepriekš minētajiem jautājumiem, visticamāk, būs uzņēmumam nelabvēlīgas, jo šāds pārkāpums ir ilgstošs – līdz VID lēmuma dienai tas nebija novērsts (pārskati joprojām nav iesniegti).

Vai tas nozīmē, ka nākamgad VID atkal varēs sodīt par šo pašu pārkāpumu, ja uzņēmums neiesniegs gada pārskatu? Visticamāk, ka jā un ar bargāku sodu. Administratīvo sodu par administratīvā pārkāpuma turpināšanu drīkst piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai.

VID mājas lapā publicētas vadlīnijas “Par administratīvo sodu sankciju piemērošanas principiem VID kompetencē esošo administratīvo pārkāpumu lietās”, kas stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā. Tomēr VID šajās vadlīnijās raksta, ka jāpiemēro brīdinājumu, ja pārkāpums nav radījis būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātajām valsts interesēm, konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, nav konstatēti atbildību pastiprinošie apstākļi, pārkāpums novērsts līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, ja tas ir iespējams. Ja tas ir iespējams! VID nav pievērsis uzmanību, ka uzņēmuma iepriekšējie darbinieki aizejot paķēruši līdz sev kaudzīti dokumentu. Kā lai uzņēmums sagatavo pārskatus šādā situācijā? Notiek tiesvedība. Arī tas VID lēmumā pieminēts vien garāmejot, pat samērā ciniski: “Saistībā ar minēto iesniedzējai ir jāvēršas kompetentās iestādēs un jārisina šis jautājums citu procesu ietvaros.” Tādēļ VID, iedziļinoties uzņēmuma situācijā, varēja netērēt lieki šim nodokļu maksātājam resursus vai aprobežoties ar brīdinājumu.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.

 

ES aktualizē nodokļu ārzonu sarakstu

22.02.2021. ES dalībvalstu ministri nolēma aktualizēt ES nodokļu ārzonu sarakstu. Sarakstā ir iekļauta Dominikāna, bet no tā ir izslēgta Barbadosa. Lai atspoguļotu minētās izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos, sagaidāms, ka Latvija attiecīgi grozīs MK 17.12.2020 noteikumus Nr. 819.

Nodokļa kredīts nav pretrunā brīvai kustībai

ES tiesa 25.02.2021. sniedza prejudiciālo nolēmumu lietā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu dividenžu ienākumam, izmantojot t.s. “parasto nodokļa kredīta” metodi, atbilstību kapitāla kustības brīvībai. Saskaņā ar šo metodi akcionāra rezidences valstī maksājamo nodokli samazina par ārvalstī samaksāto nodokli par dividendēm. Tomēr šāda samazinājuma apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kura atbilstu operatīvā biznesa rezidences valstī aprēķinātajam nodoklim par ārvalstīs gūto ienākumu. Līdz ar to, ja dividenžu izcelsmes valstī maksājamais nodoklis pārsniedz akcionāra rezidences valstī aprēķināto nodokli, tā rezidences valsts pilnībā nekompensē ārvalstīs samaksāto nodokli. Tas var radīt situāciju, ka nodokļu maksātāja saņemtās dividendes no ārvalsts sabiedrības tiek apliktas ar augstāku nodokli nekā dividendes, kuras tas pats nodokļu rezidents (akcionārs) saņemtu no iekšzemes sabiedrības. Tādā veidā akcionārs mēģināja pierādīt, ka ārvalsts uzņēmumu diskriminē, salīdzinoši ar tādu pašu investīciju iekšzemes uzņēmumā (ja abi ir ES ietvaros).

EST noraidīja pušu apgalvojumu, ka šādas atšķirības ir pretrunā ES kapitāla kustības brīvai. ES tiesības nenosaka nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanas kritērijus. Tamdēļ nodokļu maksātāja (akcionāra) rezidences valstij nav pienākuma novērst negatīvās sekas, ko var radīt nodokļu uzlikšana tam pašam nodokļu maksātāja ienākumam ienākuma izcelsmes (biznesa) valstī. Vienīgais izņēmums ir diskriminējoša nodokļu uzlikšana, kas konkrētajā gadījumā nav konstatējama.

EST secinājumi ir aktuāli arī Latvijas nodokļu maksātājiem. Piemēram, ja Latvijas nodokļu maksātājs – fiziskā persona ārvalstīs gūst procentu ienākumu, no kura ārvalstīs ieturēts 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Latvija ļaus kreditēt ne vairāk kā 20% no šī nodokļa. Latvijā nodoklis nebūs jāmaksā, taču kopējais nodokļa slogs būs 25%. Ieguldījumi ārvalsts sabiedrības obligācijās var būt mazāk izdevīgi nekā Latvijas sabiedrības obligācijās, jo ārvalstīs gūtais procentu ienākums tiks aplikts ar 25% nodokli, bet Latvijā gūtās – ar 20% nodokli. Saskaņā ar EST šādas atšķirības nav pretrunā brīvai kapitāla kustībai ES ietvaros.

Par nekustamā īpašuma valsts nodevas apmēru

ES tiesas ģenerāladvokāts 25.02.2021. sniedza viedokli lietā par Itālijas regulējuma par diferencētas valsts nodevas piemērošanu nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstību ES nodibinājuma brīvībai un kapitāla kustības brīvībai. Vācijas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura pārvalda divus atvērtos ieguldījumu fondus apstrīdēja Itālijas regulējumu, saskaņā ar kuru, slēgtajiem nekustamā īpašuma ieguldījumu fondiem ir piemērojama divreiz zemāka valsts nodeva par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, nekā citiem nodokļu maksātājiem. Regulējuma mērķis ir veicināt ilgtermiņa ieguldījumus nekustamajā īpašumā (slēgtā fonda gadījumā ieguldījums ir “iesaldēts” vidēji uz 10-12 gadiem) un mazināt spekulāciju ar nekustamajiem īpašumiem.

Ģenerāladvokāts secina, ka saskaņā ar Itālijas likumu nekustamā īpašuma fondi var tikt izveidoti tikai kā slēgti fondi. Līdz ar to valsts nodevas diferenciācija pēc šī kritērija rada atšķirīgu attieksmi pret citā ES dalībvalstī reģistrētiem fondiem, kuri var būt atvērti fondi. Atšķirīgu attieksmi tomēr var pamatot ar mērķi veicināt finanšu stabilitāti un mazināt spekulāciju.

Jautājums par valsts nodevas par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā diferenciāciju ir aktuāls arī Latvijā. 2017. gadā Eiropas Komisija pēc mūsu klienta sūdzības ierosināja pārkāpuma procedūru par atšķirīgu valsts nodevas apmēru un nevienlīdzīgu attieksmi pret personām atkarībā no iegūstāmā nekustamā īpašuma veida. Attiecīgo MK noteikumu iepriekšējā redakcija paredzēja, ka nekustamā īpašuma ieguldījumam kapitālsabiedrības pamatkapitālā jāpiemēro valsts nodevu 1% no ieguldījuma summas, bet ne vairāk kā 42686,15 euro. Latvija atrisināja problēmu ar “cirvi nevis skalpeli”: tā vienkārši atcēla nodevas griestus nevis ieviesa taisnīgāku valsts nodevas uzlikšanas kārtību! No ģenerāladvokāta secinājumiem izriet, ka mērķis veicināt ilgtermiņa ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mazināt sistēmisko finanšu risku noteiktos gadījumos var pamatot valsts nodevas apmēra diferenciāciju. Gaidīsim, ko teiks tiesa.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.

 

Paplašina dīkstāves atbalsta saņēmēju loku

MK š.g. 26. februāra sēdē apstiprināja grozījumus dīkstāves atbalsta programmā, paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Tāpat MK noteiktumos ietverta norma, nosakot, ka uzņēmuma apgrozījuma krituma aprēķinā netiks ņemts vērā saņemtais grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pēc grozījumu MK noteikumos spēkā stāšanās dīkstāves atbalstu varēs saņemt arī darba devēji, pašnodarbinātas personas un patent-maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 %.

Plāno pagarināt gada pārskatu iesniegšanu

Finanšu ministrijas darba grupā komercdarbības un nodarbināto atbalstam izskatīts priekšlikums arī šogad paredzēt gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu vismaz par diviem mēnešiem, ņemot vērā Covid-19 infekcijas plašo izplatību. Sagatavojot 2020. gada finanšu pārskatus, ir svarīgi apsvērt uzņēmuma darbības turpināšanu un sniegt papildu informāciju par visām būtiskajām neskaidrībām, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt savu darbību. Uzņēmuma vadībai ir jānovērtē, vai uzņēmums turpina darboties, un šim novērtējumam jāaptver vismaz 12 mēneši no dienas, kad vadībai ir jāapstiprina finanšu pārskati, tādēļ šāds termiņa pagarinājums būtu lietderīgs.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.

 

Paaugstinās akcīzes nodokļa likmes

2021.gada 1.martā paaugstinās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Saskaņā ar VID aprēķiniem iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu un cigarešu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN):

alus (5% 0,5 l)          + 0,01 euro (t.sk. PVN)

vīns (0,75 l)              + 0,05 euro (t.sk. PVN)

degvīns (40% 0,5 l)     + 0,20 euro (t.sk. PVN)

cigaretes (ja paciņas cena 3,60 euro)     + 0,12 euro (t.sk. PVN)

Pieņemti grozījumi likumā „Par grāmatvedību“

2021.gada 23.februārī Saeima 3.lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par grāmatvedību”. Grozījumu mērķis ir grāmatvedības ārpakalpojumu nozares sakārtošana un tās kvalitātes celšana un ēnu ekonomikas samazināšana. Grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā. Gaidāmās izmaiņas ir saistītas ar ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un to iekļaušanu VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā.

Noraidīts ierosinājums piemērot PVN 0%

2021.gada 17.februārī iesniegts, bet jau 2021. gada 23. februārī noraidīts ierosinājums piemērot PVN 0% likmi ēdienu piegādei sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, kamēr spēkā ir valsts noteiktie ierobežojumi sakarā ar COVID-19 pandēmiju. Visā ES PVN regulējums ir balstīts uz ES PVN Direktīvas normām, saskaņā ar kuru dalībvalstis savos nacionālajos tiesību aktos var noteikt PVN 0% likmi tikai atsevišķos gadījumos. Līdz ar to, mūsuprāt, PVN atbrīvojuma ieviešana tūristu izmitināšanas pakalpojumiem un ēdienu piegādei Latvijā būtu pretrunā ar ES PVN Direktīvu.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.