Šādu un līdzīgu nepatiesu vides apgalvojumu izteikšana tiek dēvēta par zaļmaldināšanu, jo patērētāji uzskata, ka, iegādājoties videi draudzīgus produktus, tie rūpējas par dabu, taču rezultātā, zaļais paziņojums ir bijis tikai reklāmas triks un produktu iegādei nekādas pozitīvas ietekmes uz vidi nav. Zaļie paziņojumi var būt tieši, kā dažādi rakstveida paziņojumi, kā arī netieši – izteikti audiovizuālu un grafisku elementu, tostarp krāsu formā, tādējādi radot sajūtu par preces vai pakalpojuma mazāk kaitīgu ietekmi uz vidi.
Kopumā tendence sniegt videi draudzīgus pakalpojumus vai preces ir tikai apsveicama. Taču kā pamanīt, kurš to dara patiesi, bet kurš – mēģina iegūt nepamatotas priekšrocības pār konkurentiem, izmantojot skaistus, bet maldinošus saukļus?
Pašlaik Eiropas Savienībā nav speciāla zaļmaldināšanas regulējuma. Zaļmaldināšanu kā negodīgas komercprakses veidu Latvijā aizliedz Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Pamatojoties uz negodīgas komercprakses aizlieguma vispārējiem principiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izstrādājis vadlīnijas par to, kā formulēt zaļos paziņojumus, lai tie nebūtu maldinoši. Ideja ir vienkārša – ja nav iespējams pārliecināties par apgalvojuma patiesumu vai pamatotību, tad šāds apgalvojums visdrīzāk būs maldinošs. Vairumā gadījumu iespējamo zaļmaldināšanu var pamanīt pēc trim vienkāršām pazīmēm:
Ja par produktu vai pakalpojumu ir teikts, ka tas ir “videi draudzīgs”, “mazāk piesārņojošs”, “ilgtspējīgs” u.tml., bet uz iepakojuma nav papildu skaidrojuma, QR koda vai norādes uz mājaslapu, kur var uzzināt produkta ietekmes uz vidi aprēķināšanas metodoloģiju, tad tā ir visai droša pazīme, ka apgalvojums ir nepamatots. Galu galā, kā tad ražotājs secinājis, ka produkts ir videi draudzīgs?
2. Salīdzinoši apgalvojumi bez objektīviem pierādījumiem
Līdzīgi mēdz būt, ka produkta informācija satur salīdzinājumus, apgalvojot, ka šis produkts ir nekaitīgāks nekā citi līdzīgi produkti, piemēram, “ražojot radīts par 40% mazāk CO2” vai produkts “izmanto mazāk enerģijas”, bet nav skaidrojuma, kas tieši ticis salīdzināts, vai norādes, kur iegūt skaidrojumus par aprēķiniem. Ja tā, tad šādam apgalvojumam ir tikai pircēju pievilinošs mērķis.
Nereti produktu iepakojums satur attēlu, kas izskatās pēc kāda īpaša sertifikāta saistībā ar produkta ietekmi uz vidi. Pasaulē ir daudz un dažādas sertifikācijas programmas, kas apliecina produkti atbilstību noteiktiem standartiem. Sertifikāti var būt noteikti gan likumos, piemēram, Eiropas Savienības vides marķējums Ekolapiņa vai Ekopuķīte, gan tos var piešķirt privātas organizācijas.
Ražotājiem un tirgotājiem ir jāņem vērā, ka pircējs nepārzina visus iespējamos sertifikātus un logo, tamdēļ uz iepakojuma jānorāda informācija, kā iespējams pārliecināties par sertifikāta nozīmi. Ja šādas informācijas nav un arī internetā nav iespējams atrast neko par šādu logo, visticamāk, šāds sertifikāts neko arī nenozīmē un, iespējams, ir paša ražotāja izdomāts.
Skaidrākas un stingrākas prasības zaļajiem paziņojumiem cīņai ar zaļmaldinšānu
Ņemot vērā zaļmaldināšanas strauji pieaugošo tendenci, Eiropas Komisija ir nolēmusi izskaust pircēju maldināšanu un ir izstrādājusi priekšlikumus divām jaunām direktīvām – Direktīvai par zaļajiem paziņojumiem un Patērētāju iespēcināšanas direktīvai (Iespēcināšana ir angļu vārda “empowering” latviskojums) Lai tās stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Eiropas Parlamentam, kas nozīmē, ka šajos priekšlikumos vēl var būt izmaiņas. Tomēr nav sagaidāms, ka tās būs būtiskas.
Jauno direktīvu priekšlikumi paredz noteikt vienotu zaļo paziņojumu definīciju, pierādīšanas metodoloģiju, kā arī to atbilstības uzraudzību. Mērķis ir panākt, ka, novērtējot ilgtspējību, tiek ņemts vērā viss produkta dzīves cikls un rezultāts ir viegli salīdzināms dažādiem produktiem. Proti, novērst iespēju spēlēties ar jēdzieniem uz patērētāju rēķina.
Priekšlikumi atsaucas uz produkta un organizācijas vides pēdas nospieduma (“PEF/OEF”) metodēm, kuras izstrādājis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, un tās ir balstītas uz ISO standartiem 14040 un 14044. Tomēr priekšlikumi neparedz, ka tā būtu vienīgā izmantojamā metodoloģija.
Patērētāju kolektīvās prasības, jeb viens nav cīnītājs
Tāpat priekšlikumi paredz Zaļo paziņojumu direktīvu sasaistīt ar ilgi gaidīto iespēju celt patērētāju kolektīvās prasības pret ražotāju vai tirgotāju. Ko nozīmē kolektīvās prasības? To, ka tagad vienā procesā varēs apvienoties daudzi patērētāji ar līdzīgiem un maziem prasījumiem, kas līdz šim palika ārpus tiesām, jo šādu prasību individuāla celšana nav ekonomiski pamatota, ņemot vērā procesuālās izmaksas. Pašlaik Ekonomikas ministrija izstrādā grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumam un Civilprocesa likumam, ar kuriem ieviesīs speciālu direktīvu par patērētāju kolektīvajām prasībām. Par to, kas ir kolektīvās prasības un ko tās nozīmēs praktiski, plašāk var lasīt šeit.
Kādām pārmaiņām jāgatavojas uzņēmējiem?
Lai arī pašlaik Latvijā zaļo paziņojumu atbilstību un negodīgu komercpraksi jau uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pēc jauno direktīvu pieņemšanas un ieviešanas Latvijā paziņojumiem izvirzāmās prasības būs konkrētākas un uzraudzības iestādēm būs vieglāk konstatēt neatbilstību. Līdz ar to ražotājiem un tirgotājiem daudz rūpīgāk būs jāizvērtē uz produkta iepakojuma un reklāmā sniegtās informācijas atbilstība patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem.
Pašlaik Negodīgas komercprakses aizlieguma likums par negodīgu komercprakses īstenošanu noteic sodu līdz pat četriem procentiem no komersanta gada ieņēmumiem, bet ne vairāk kā 300 000 eiro. Jaunie direktīvu priekšlikumi paredz dalībvalstu tiesības ieviest sodus, kas nodrošinātu zaļo paziņojumu atbilstības ievērošanu. Tāpat noteikta speciāla kārtība, kā iestādes īstenos zaļo paziņojumu uzraudzību. Proti, ja iestāde konstatēs zaļā paziņojuma neatbilstību, tā iesākumā sazināsies ar konkrēto uzņēmumu, pieprasot paskaidrojumus. Tāpat iestāde var likt novērst pārkāpumu. Par pārkāpuma nenovēršanu varēs piespriest naudas sodu. Sodu apmēru un piemērošanas kārtību noteiks konkrētā dalībvalsts, ieviešot minētās direktīvas, kad tās tiks pieņemtas.
Ieguvēji būs zinošākie un labāk sagatavotie
Kopumā Eiropas Komisijas centieni ir vērsti, lai precizētu un padarītu skaidrākus jau esošos pienākumus un sodīšanu par zaļmaldināšanu padarītu efektīvu un objektīvi pārbaudāmu. Nosakot konkrētas prasības zaļajiem paziņojumiem, tiek uzlabota godīga konkurence. Ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri rūpīgi un precīzi apsver savu ilgtspējību un veidu, kādā to paziņo klientiem. Turklāt tiks ierobežotas to uzņēmumu radošās izpausmes, kuri līdz šim pievilinājuši pircējus ar pārspīlētiem vai maldinošiem saukļiem par produktu vides draudzīgumu. Tie uzņēmumi, kuri laicīgāk izvērtēs mārketinga stratēģiju atbilstību zaļo paziņojumu regulējumam, ātrāk varēs sākt likumam atbilstošu produktu reklamēšanu, lai bez raizēm pavēstītu pircējiem par savu produktu patieso ilgtspējību.
