Raksta autores: zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un Sorainen partnere, zvērināta advokāte Lelde Laviņa

Baltijas jūra ir otra labākā vieta Eiropā atkrastes vēja enerģijas ražošanai. Eiropas Savienības kopējais mērķis līdz 2050.gadam bija sasniegt 30GW uzstādītās atkrastes vēja enerģijas jaudu. Šogad 23.aprīlī valstis ap Ziemeļu jūru vienojās visu šo jaudas apjomu izvietot Ziemeļu jūrā. Baltijas valstis nav tik vienotas atkrastes vēja enerģijas attīstīšanā un cenšas Baltijas jūras unikālās priekšrocības izmantot savrup. Mūsuprāt, Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) jāsteidzas notvert iespēja attīstīt atkrastes vēja parkus, jāizstrādā licencēšanas un valsts atbalsta noteikumi (citās valstīs populārais CfD modelis) un jāuzsāk projektu licenču izsoles. Ja meži ir mūsu zelts, atkrastes vējš var kļūt par mūsu dimantu.

Atkrastes vēja projekti Baltijas reģionā

Baltijas atkrastes vēja enerģijas projektu attīstību vadošie Eiropas eksperti apsprieda ikgadējā Vēja enerģijas asociācijas konferencē Wind Works.Moving Energy, pulcējot 1300 cilvēku lielu auditoriju. Baltijas aktuālākie izaicinājumi atkrastes vēja enerģijas attīstīšanā ir:

  • normatīvā regulējuma sakārtošana, sabalansējot nacionālās un investoru intereses un definējot atkrastes vēja parku kā patstāvīgu objektu (kas var kalpot kā nodrošinājums finansētājiem);
  • valsts un privāto investoru nodrošinājums, lai atsvērtu atkrastes vēja parku riskus, piemēram, priekšizpētes un būvniecības laikā radītos riskus, izvēlētās tehnoloģijas stabilitāti, elektroenerģijas cenas svārstības, ražošanas jaudu ierobežošana, vai, cik un kad attīstītājam kas jāiemaksā valsts budžetā;
  • pārvades tīkla kapacitāte uzņemt un pārvadīt jauno vēja parku saražoto elektroenerģiju un pārvadīt to uz citām valstīm Eiropas Savienībā.

Tikmēr Igaunijā ir jau 3 atkrastes vēja enerģijas projekti ar kopējo jaudu līdz pat 3600 MW, tiek gatavots ietekmes uz vidi novērtējums, bet pārējos laukumus jūrā projektu attīstībai paredzēts licencēt šī gada beigās. Lietuvā atkrastes vējš ir politiska prioritāte un tikko izsolē par tiesībām attīstīt 700MW atkrastes vēja parkus saņemti divi piedāvājumi.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen Lietuvas biroja partneris Sergejs Butovs to vērtē kā lielu sasniegumu, jo izsoles nosacījumi neparedzēja valsts atbalstu projektu realizēšanai. Attīstītājam būs jāmaksā 5 miljoni eiro vienreizējs maksājums par tiesībām attīstīt atkrastes vēja parku un uz tā pleciem būs pieslēguma izbūve un līgumu slēgšana ar tirgotājiem.

Tas nozīmē, ka investori jau izlēmuši ieguldīt atkrastes vēja parkos ne tikai Ziemeļjūrā, bet arī Lietuvā un Igaunijā un šos ieguldījumus pārvirzīt uz Latviju vairs nevarēs.

Cik tālu esam tikuši un vai investori ieguldīs naudu arī Latvijā?

KEM Valsts sekretāre Līga Kurevska konferencē norādīja, ka ministrija plāno organizēt paralēlus procesus atkrastes vēja enerģijas parku attīstībai;

  • valsts ir gatava uzsākt izsoli pieciem parku attīstībai piemērotiem laukumiem jūrā, kuri atzīmēti Latvijas Jūras plānojumā. Vienlaikus juridiski iztrūkst pat šādu noteikumu projekti.
  • savukārt pārējiem laukumiem nepieciešama tālāka izpēte, kuras veikšanu izsolītu kopā ar attīstības licenci, ja izpētes rezultātā laukumu uzskatīs par atbilstošu.

Viņa norādīja, ka KEM redz atkrastes vēja enerģijas projektu attīstību kā tirgus vadītu. Tomēr līdz šim publiskotie tiesību aktu projekti un iniciatīvas piemēram, prasība pēc pieredzes Latvijas enerģētikas tirgū, Sorainen ekspertu vērtējumā liegtu pieredzējušiem Eiropas Savienības atkrastes vēja parku attīstītājiem iegūt tiesības attīstīt vēja parku.

Tomēr konferences diskusijās iezīmējās galvenais neatbildētais jautājums – kā panāksim atkrastes vēja enerģijas projektu attīstību? Vai balstīsimies uz tirgus principiem un vēlmju domāšanu par mītiskā investora pievilināšanu vai arī izdarīsim visu iespējamo un būsim pievilcīgi Eiropas vadošajiem vēja parku attīstītājiem, garantējot to ieguldījumu aizsardzību no neparedzētām cenu svārstībām elektroenerģijas investīciju atgūšanas periodā?

Investoru piesaistei – divpusējais CfD jeb maksājumu modelis

Nozares eksperti konferencē bija vienisprāt, ka Latvijā efektīvākais mehānisms investoru piesaistei būtu tā saucamais divpusējais CfD jeb maksājumu modelis, kas garantē minimālo cenu. Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes, Dānijas un citu valstu pieredze rāda, ka tas veido ievērojamu pienesumu valstu budžetos. Arī Igaunija jau ir politiski izšķīrusies par atbalsta formu un paredz iespēju elektroenerģijas tarifā iekļaut valsts atbalsta maksājumu sauszemes vēja parkiem par saražoto elektroenerģiju. Bet kā redzējām no Lietuvas piemēra, pirmie projektu īstenotāji bija gatavi attīstīt vēja parkus arī bez valsts atbalsta.

CfD (līgums par atšķirību) paredz valstij garantēt minimālo cenu par vienu saražotās elektroenerģijas kilovatu, bet atņemt šo atbalstu par katru dienu, kurā elektroenerģijas tirgus cena ir augstāka par valsts garantēto. Proti, tiklīdz tirgus cena ir gana augsta, valsts sāk saņemt maksājumus no atkrastes projekta attīstītāja. Citu valstu pieredzē tas ļauj valstij nopelnīt. No Satversmes tiesas atziņām lietās par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) varam secināt, ka šāds CfD modelis būtu tiesisks.

CfD sistēma atšķiras no Latvijā ieviestās obligātā iepirkuma komponentes (OIK), jo tikai nodrošina ražotāju ar ienākumiem pārāk zemas elektroenerģijas cenas apstākļos. OIK gadījumā ražotāji saņēma fiksētu maksājumu jebkādos apstākļos un nebija motivēti pārdot elektroenerģiju tirgū.

Kā izskaidrot KEM pasīvo nostāju?

KEM papildus bažas līgumu par atšķirībām ieviešanai KEM valsts sekretāre norādīja mērķi, ka Latvija vēlas būt elektroenerģijas eksportējošā valsts, tādēļ līgumos par atšķirībām tā subsidētu elektroenerģijas pārvadi uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr KEM nav skaidrojis, kādēļ to šo varbūtību uzskata par lielu un kategorizē kā risku. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir piekritusi enerģētiskās solidaritātes principam un jebkurš tās valsts atbalsta mehānisms nedrīkst mazināt konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Līdz ar to mehānisma ietvaros pārmērīgas subsidēšanas risks jānovērš, lai tas būtu juridiski pamatots. Vienlaikus aicinām KEM vērtēt šī riska iespējamību, ņemot vērā pārvades sistēmas attīstības plānus un iespēju šo eksportējamo elektroenerģiju pārvadīt uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vēja enerģijas asociācija jau vairākus gadus strādā pie citu valstu pieredzes izpētes un aktīvi uzrunājusi Ekonomikas ministriju un tagad KEM ar priekšlikumiem regulējuma izveidei. Diemžēl joprojām neviens tiesību aktu projekts tā arī nav publiskots. Tuvākajā laikā Vēja enerģijas asociācija iesniegs KEM tās priekšlikumu par licencēšanas nosacījumiem, t.sk. kvalifikācijas kritērijiem. Tad mums kopīgi jāķeras pie smaga darba, lai Latvija izmantotu savu lielo atkrastes vēja enerģijas potenciālu un nodrošinātu atjaunojamu elektroenerģiju Latvijas un Eiropas izaugsmei nākamajās desmitgadēs.

Pretējā gadījumā investori ieguldīs enerģijas projektos citur un mūsu atkrastes vēja projekti sagaidīs iesaldētā Skultes LNG termināla likteni, un to ieceres visdrīzāk nekad netiks realizētas.