Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu. Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā.

Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E. Berlaus.

Kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Tā ir vairāku faktoru kombinācija, taču viens no būtiskākajiem iemesliem ir tas, ka daudzi Baltijas uzņēmumi savos vietējos tirgos jau ir sasnieguši pietiekamu mērogu un attīstības pakāpi, lai varētu īstenot šādus darījumus. Ja paskatāmies, piemēram, uz Latviju – mūsu tirgus ir salīdzinoši mazs, un, ja uzņēmums ilgtermiņā vēlas turpināt augt, tam ir divas iespējas – vai nu paplašināt darbību citos biznesa virzienos, vai arī doties ārpus Latvijas robežām un meklēt izaugsmes iespējas tur. Nav šaubu, ka Latvijā klientu bāze un tirgus apjoms ir ierobežots, tāpēc pirmais loģiskais solis bieži ir ienākšana citās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā. Šie tirgi uzņēmējiem ir saprotamāki un tuvāki, taču arī Baltijas tirgus kopumā ir relatīvi mazs, un uzņēmumi, kas savās nišās jau kļuvuši par tirgus līderiem, diezgan ātri sasniedz arī šīs reģionālās izaugsmes griestus. Šī iemesla dēļ nākamais loģiskais solis ir paplašināties ārpus Baltijas.

Otrs būtisks faktors ir ģeopolitika un uzņēmēju vēlme diversificēt savus aktīvus. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmēji pamet Baltiju – mēs šādu tendenci neredzam, vismaz ne ievērojamā apmērā. Tas drīzāk nozīmē to, ka papildus aktīviem Baltijā tiek iegādāti arī aktīvi citās valstīs, lai diversificētu riskus un arī veicinātu uzņēmuma ieiešanu jaunos tirgos, piemēram, ražošanas kapacitātes iegāde tuvāk plānotajiem attīstības tirgiem.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 24.marta numurā.