Ar neseniem grozījumiem Eiropas Savienības sankciju regulējumā paplašinātas iespējas aizsargāties pret tiesvedībām Krievijā. Noteiktos gadījumos personas var lūgt dalībvalsts tiesai aizliegt prasītājam uzsākt vai turpināt tiesvedību Krievijā, kā arī pieprasīt tajā iegūta nolēmuma atzīšanu vai izpildi trešajās valstīs. Kam šī aizsardzība ir pieejama, un ar kādiem praktiskiem ierobežojumiem jārēķinās?
Raksta autori: Edvīns Draba, SIA “Sorainen ZAB” vecākais jurists Sabīne Grīsle, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze
2026.gada 23.aprīlī Eiropas Savienības (ES) 20.sankciju paketes ietvaros tika pieņemta regula 2026/506, ar kuru grozīta regula 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Ar šiem grozījumiem ieviests anti-suit “injunction” instruments jeb pienākumrīkojums par tiesvedības neuzsākšanu vai izbeigšanu Krievijas tiesās. Savukārt ar 21.sankciju paketē pieņemto regulu 2026/1848 šī instrumenta tvērums paplašināts, aptverot arī Krievijas tiesas nolēmuma atzīšanas vai izpildes nepieprasīšanu citās jurisdikcijās.
Tiesvedības Krievijā
Saskaņā ar Krievijas Federācijas arbitrāžas procesa kodeksa 248.1 un 248.2 pantu (šie noteikumi attiecas uz Krievijas valsts komerctiesām nevis privātām šķīrējtiesām) sankciju skartas personas var panākt, ka strīds tiek izskatīts tieši Krievijas tiesās, pat ja puses iepriekš bija vienojušās to risināt citas valsts tiesā vai šķīrējtiesā. Tādēļ nereti ES personas ir iesaistītas paralēlos tiesas procesos Krievijā, lai gan iepriekš bija panākta cita vienošanās par strīdu risināšanas kārtību. Tas rada papildu izmaksas, nenoteiktību un uzņēmējdarbības riskus.
Šī iemesla dēļ jau iepriekš ES sankciju regulējumā pakāpeniski tika ieviesti aizsardzības mehānismi pret trešajās valstīs ierosinātām tiesvedībām un šķīrējtiesu procesiem. Piemēram, 2024.gada jūnijā ES sankciju regulējums tika papildināts ar mehānismu, kas ļauj ES personām prasīt zaudējumu atlīdzību par Krievijā vai citās trešajās valstīs ierosinātām tiesvedībām, ja tās saistītas ar līgumu vai darījumu, kura izpildi skārušas sankcijas, un attiecīgajai personai nav efektīvi pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecīgajā jurisdikcijā. Pienākumrīkojums par tiesvedības neuzsākšanu vai izbeigšanu tādējādi uzskatāms par nākamo soli šīs tiesiskās aizsardzības sistēmas attīstībā.
Kam un kāda aizsardzība ir pieejama?
Tā kā regulas 833/2014 11.ca pants, ar kuru ir ieviests jaunais aizsardzības līdzeklis, ir tieši piemērojams ES dalībvalstīs, tas rada ES personām tiesības vērsties dalībvalstu tiesās. Šis aizsardzības līdzeklis ir pieejams jebkuram ES dalībvalsts pilsonim, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas ES vai ārpus tās, kā arī juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar kādas ES dalībvalsts tiesībām.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
