Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
18.nodaļa. Mācītāju diena
Fišs izgāja no Blūma biroja ēkas, iesēdās savā melnajā BMW un uzreiz sameklēja Arnolda numuru.
“Slikti. Viņš kaut ko perina. Pēc 10 minūtēm pie tevis, ok?”
Drīz vien jau viņš piebrauca pie parlamenta ēkas un pa trepēm uzskrēja uz trešo stāvu, kur Arnolds jau viņu gaidīja. Fišs vēl bija aizelsies un mēģināja saprast, vai sirds tik ātri dauzās no sarunas ar Blūmu vai no sportiskās formas krituma, uzskrienot pa trepēm. Arnolds, gan, izskatījās netipiski mierīgs.
“Viskiju?” Arnolds tēloja gādīgu namatēvu.
“Dienas vidū? Ko darīsim? Es par Blūmu, ne viskiju.”
“Bez panikas, Fiš. Viss iet pēc plāna. Viņš taču piekrita. Kāpēc esi tik satraucies?”
“Kaut kas man tajā visā nepatīk, boss. Viņš izskatās pārāk mierīgs. Turklāt, viņš aizlaidās uz ārzemēm, kur viņu paliks arvien sarežģītāk kontrolēt. Kaut kas viņam ir aiz ādas.”
“Nesatraucies, Fiš. Tagad nākamais solis – jums ar Edvīnu jāpanāk, ka tiek ierosināta lieta pret Blūma uzņēmumu un viņu pašu kā uzņēmuma vadītāju. Tā tiksiet klāt ne tikai uzņēmuma mantai, bet arī pašam Blūmam, viņa kredītkaršu tēriņiem. Varēsim vērot katru viņa soli. Liec lietā izdomu, Fiš. Iespējams, viņš nav pietiekoši nobijies. Tad padomā, par ko viņš baidās visvairāk? Vai viņas vārds nesākās ar H..?”
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
