Rakstā aplūkots parodijas izņēmuma tvērums Latvijas un Eiropas Savienības tiesībās, analizējot gan tiesisko regulējumu, gan tiesu praksi, lai noteiktu, kā vērtēt, kad autora darba vai preču zīmes parodēšana ir pieļaujama, bet kad tiek aizskartas intelektuālā īpašuma tiesības.
Raksta autores: Lūcija Strauta, zvērināta palīdze “ZAB ” , zvērināta “ZAB ”
Satversmes 113. pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības. Savukārt Satversmes 100. pants ietver tiesības uz vārda brīvību, bet Satversmes 105. pants – tiesības uz īpašumu, kurā ietilpst arī tiesības uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz preču zīmes aizsardzību. Tomēr neviena no šīm tiesībām nav absolūta, un nereti to īstenošanā saduras pretējas intereses, kad likumdevējam ir jārod labākais risinājums to līdzsvarošanai.
Viens no šādiem interešu sadursmju piemēriem ir joki un parodijas, kas skar citu autoru darbus vai citu personu reģistrētas preču zīmes. Kuram gan nepatīk pasmieties par asprātīgām parodijām, kuru centrā nereti ir kāds cits autora muzikāls priekšnesums, vai karikatūrām, kas balstītas uz cita mākslinieka darbu. Tāpat vārda brīvības ietvaros šķiet dabiski, ka varam ironizēt par dažādiem zīmoliem. Tomēr pieļaujamās jokošanas un intelektuālā īpašuma pārkāpuma robežas ne vienmēr ir uzreiz skaidri nosakāmas.
Ja autortiesību regulējumā likumdevējs ir noteicis speciālu autora tiesību ierobežojumu autora darba kariķēšanai, parodēšanai vai izmantošanai stilizācijā, tad preču zīmju tiesiskajā regulējumā šāds izņēmums nav ietverts. Taču arī tās tiek parodētas gan karikatūrās un ielu mākslā, gan patēriņa precēs. Tomēr, kad ironiski pārveidotas plaši zināmas preču zīmes izmantošana uzskatāma tikai par tiesību uz vārda brīvību īstenošanu, bet kad – par preču zīmes pārkāpumu, ir vērtējams jautājums katrā atsevišķā gadījumā.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Jurista Vārds” novembra numurā.
