Kad darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā? Vai darbiniekam, ja viņu var nodarbināt dažādās darba vietās, ir tiesības zināt, kad un kur viņam jāierodas veikt savus darba pienākumus? Uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Senāta 2025.gada 20.maija spriedums lietā SKC-192/2025.

Raksta autors: Andis Burkevics, SIA “Sorainen ZAB”, darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts, sertificēts datu aizsardzības speciālists

Kad ir iespējams darba līguma uzteikums?

Lietā bija strīds par termiņa aprēķināšanu situācijā, kad darba devējs, saņemot arodbiedrības atteikumu darba līguma uzteikumam ar darbinieku – arodbiedrības biedru, cēla prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.

Darbinieks argumentēja, ka viņam darba uzdevumi netika doti kopš 2021.gada 19.decembra, tas ir, ja tiešām bijis darba līguma pārkāpums (darbinieka neierašanās darbā), darba devējs tikai 2022.gada 7.februārī, vēršoties pie arodbiedrības ar lūgumu sniegt piekrišanu darba līguma uzteikumam un pēc atteikuma saņemšanas tikai 2022.gada 3.martā vēršoties tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, ir nokavējis Darba likuma (DL) 101.panta 3.daļā noteikto termiņu darba līguma uzteikumam – ne vēlāk kā mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas.

Senāts spriedumā norādīja: “Neatkarīgi no tā, vai darba devēja darbinieces rīcību pareizi kvalificējusi kā būtisku darba līguma pārkāpumu, lai noteiktu ilgāku laiku turpinātas neierašanās darbā kā pārkāpuma atklāšanas brīdi, nozīme ir pārkāpuma ilgstošajam raksturam. Kamēr pārkāpums nav ticis pārtraukts (darbinieks joprojām neierodas darbā), darba devējai ir rīcības brīvība izlemt, vai un kurā brīdī tā darbinieka neierašanos atzīst par būtisku darba līguma pārkāpumu.

Manuprāt, šī atziņa tomēr nebūtu vispārināma. Saskaņā ar DL 101.panta 1.daļu darba devējam šajā normā noteiktajos gadījumos ir tiesības, bet ne pienākums uzteikt darba līgumu. Gadījumi, kad darba devējam ir pienākums izbeigt darba tiesiskās attiecības, ir izsmeļoši uzskaitīti DL 115.pantā. Tātad – pat tad, ja darbinieks vairākas reizes pēc kārtas rupji pārkāpj noteikto darba kārtību, darba devējs var izvēlēties darba attiecības tomēr turpināt. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, grūtības pietiekami īsā laikā atrast atbilstošu speciālistu, kurš varētu darbinieku aizvietot, vai darbinieka darba rezultāti atsver noteiktās darba kārtības ignorēšanu.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.