Gluži kā Ziemassvētku dāvana vairākām celtniecības kompānijām bija decembrī pieņemtais Augstākās tiesas (AT) spriedums būvnieku karteļa lietā. Senāts atzina, ka konkurences pārkāpumu izmeklēšanā nedrīkstēja izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās būvfirmu īpašnieku sarunas. Tagad lieta būs jāizskata vēlreiz, bet nu vairs neizmantojot audioierakstus kā pierādījumus. Senāta spriedums ne tikai ietekmēs konkrētās lietas tālāku iztiesāšanu, bet krietni sarežģīs līdzīgu pārkāpumu izmeklēšanu nākotnē, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Būvnieku karteļa lieta
Latvijas lielākās būvfirmas un to īpašnieki 2019. gada septembrī saņēma dubultu sitienu. Izmeklēšanu par iespējamu kukuļošanu būvniecības iepirkumos bija uzsācis KNAB, savukārt lietu par aizliegtu tirgus sadali ierosināja Konkurences padome (KP).
Astoņas firmas sodus apstrīdēja. Administratīvā apgabaltiesa šīs sūdzības noraidīja. Taču decembrī visu kājām gaisā sagrieza AT Senāta spriedums. Centrālais secinājums – operatīvās darbības ceļā iegūtu informāciju – šajā gadījumā slepeni ierakstītās sarunas – nevar izmantot karteļa lietā.
Tiesnešu sastāvs secināja, ka Operatīvās darbības likums ļoti strikti nosaka mērķus slepenu darbību veikšanai. To skaitā nav administratīvas lietas, pie kādām pieskaitāmi arī konkurences pārkāpumi. Senāts zemākas instances spriedumu atcēla. Lieta būs jāizskata atkārtoti, šoreiz no pierādījumu kopuma izslēdzot sarunu audioierakstus.
Spriedums atbilst tiesību normām
“AS “LNK Industries” ieskatā Senāts ir taisījis detalizētu un argumentētu spriedumu lietā, kas atbilst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību normām,” rakstiski raidījumam atbildēja “LNK Industries” advokāte Ieva Andersone.
Ar cisu rakstu aicinām iepazīties šeit.
