Latvijas tiesību akti

Raksta autore: Aija Lasmane

Plānoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Finanšu ministrija ziņo, ka ir izstrādājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. To mērķis ir pilnveidot un precizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu, kā arī novērst potenciālus nodokļu dubultās uzlikšanas riskus uzņēmumu likvidācijas, akciju atpirkšanas, personāla akciju emisiju un tirgus cenas korekcijas gadījumā.

Likumprojektā paredzēts paplašināt termina “dividendes” definīciju, tajā iekļaujot arī likvidācijas kvotu un atlīdzību par savu akciju atpirkšanu. Tādējādi paredzēts novērst šo ienākumu iespējamu atkārtotu aplikšanu ar nodokļiem saņēmēja līmenī.

Tāpat likumprojektā paredzēts ieviest savstarpēja darījuma tirgus cenas korekcijas mehānismu, kas nodokļa maksātājam ļaus samazināt ar nodokli apliekamo bāzi par summu, par kuru saistītās personas apliekamie ienākumi palielināti atbilstoši savstarpējā darījuma tirgus cenai. Šāds risinājums novērsīs situāciju, kad viena un tā paša darījuma ietvaros koriģētās summas starpībai nodoklis tiek piemērots abām darījuma pusēm.

Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz nosacītajām dividendēm. Turpmāk atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksa par nosacītajām dividendēm būtu veicama brīdī, kad reorganizācijas rezultātā nodokļa maksātāja pamatkapitāls tiek samazināts vai tas beidz pastāvēt. Šādi tiktu novērstas identificētās problēmas ar nosacīto dividenžu izsekojamību uzņēmumu reorganizāciju ietvaros.

Lai novērstu potenciālu dubultu nodokļa uzlikšanu peļņai, kas novirzīta personāla akciju emisijai, likumprojektā paredzēts, ka uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas vai likvidācijas gadījumā neņem vērā personāla akcijas, kas emitētas uz uzņēmuma nesadalītās peļņas rēķina, ja šo akciju dzēšanas gadījumā tiesības uz samazināto pamatkapitālu saglabā minētais uzņēmums.

Tāpat paredzēts atvieglot nosacījumus procentu maksājumu iekļaušanai ar nodokli apliekamajā bāzē gadījumos, kad pārskata gada parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu nodokļa maksātāja pašu kapitāla apjomu. Turpmāk šie nosacījumi būtu attiecināmi uz neto procentu summu, proti, starpību starp procentu ienākumiem un procentu izdevumiem, nevis bruto procentu summu. Tas novērsīs nesamērīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas uzņēmumiem, kuri veic finanšu starpniecības pakalpojumus.

Likumprojektā paredzēts arī precizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu sociālajiem uzņēmumiem, ņemot vērā no 2027. gada 1. janvāra plānotās izmaiņas Sociālo uzņēmumu likumā. Tādējādi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma regulējums tiks saskaņots ar Sociālo uzņēmumu likumā paredzēto.

Sagatavotais likumprojekts paredz arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu saskaņošanu ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp Segto obligāciju likumu, kā arī citas tehniskas izmaiņas, kas precizē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas.

Pēc publiskās apspriešanas Finanšu ministrija nodod likumprojektu starpinstitūciju saskaņošanai.

 

Raksta autore: Aina Okseņuka

Pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā: ieviests 10% iesācēju mikrouzņēmumu nodoklis

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem no 2027. gada 1. aprīļa tiek ieviests jauns nodokļu režīms mazas apjoma saimnieciskajai darbībai jeb tā sauktais iesācēju mikrouzņēmumu nodoklis. Grozījumu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu personām, kuras tikai uzsāk saimniecisko darbību vai gūst nelielus papildu ienākumus.

Kas varēs izmantot jauno režīmu?

Jaunais režīms būs pieejams fiziskām personām, kas veic tā saukto mazo saimniecisko darbību. Par tādu uzskatāma darbība, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:

  • preces vai pakalpojumi tiek pārdoti tikai privātpersonām (nevis uzņēmumiem vai citiem saimnieciskās darbības veicējiem);
  • gada apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro;
  • persona nav PVN maksātājs (izņemot noteiktus gadījumus).

Papildus persona nedrīkst nodarbināt citus darbiniekus, tai nevar būt cita saimnieciskā darbība (uz pieteikuma iesniegšanas brīdi un divus gadus pirms tam) un visi ieņēmumi jāsaņem saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā.

10% nodoklis no apgrozījuma

Iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa likme ir noteikta 10% apmērā no apgrozījuma. Nodoklis tiek aprēķināts vienkāršoti no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, un tas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli par attiecīgajiem ienākumiem.

Režīms paredz darbību caur saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, un lielākā daļa administratīvo darbību tiks automatizēta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta un konta pakalpojuma sniedzēja datu apmaiņu.

Vienkāršota reģistrēšanās un administrēšana

Persona varēs pieteikties iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanai, vienlaikus atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Pēc VID reģistrācijas lēmuma pieņemšanas nodokļa maksātāja statuss tiks piemērots no konta atvēršanas dienas.

Grozījumi paredz arī, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu turpmāk varēs sniegt ne tikai kredītiestādes, bet arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kas piedāvā attiecīgo risinājumu.

Sekas nosacījumu pārkāpšanas gadījumā

Ja persona vairs neatbilst iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa režīma prasībām, papildus 10% nodoklim tiks piemērota papildu 15% likme par periodu, kurā nosacījumi nav ievēroti. Turklāt šāda persona nevarēs atkārtoti izvēlēties šo režīmu nākamos divus taksācijas periodus.

Spēkā stāšanās

Lielākā daļa grozījumu, kas saistīti ar iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu, tostarp jaunā 10% režīma regulējums, stāsies spēkā 2027. gada 1. aprīlī.

Kopsavilkums

Jaunais iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir paredzēts ļoti maziem un vienkāršiem saimnieciskās darbības modeļiem, piemēram, amatniekiem, mājražotājiem vai personām, kas sniedz pakalpojumus privātpersonām nelielā apjomā. Tas piedāvās vienkāršu 10% nodokli no apgrozījuma un minimālu administratīvo slogu, vienlaikus ierobežojot režīma izmantošanu profesionālākai vai komerciāli plašākai uzņēmējdarbībai.

 

Rakstu autore: Inese Zladeja

Plāno ieviest vairākus IIN atvieglojumus un precizēt nodokļa piemērošanas kārtību

Saeimā 1. lasījumā tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz plašas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. Grozījumi skar klientu lojalitātes programmu maksājumus, dāvinājumus, paziņoto saimniecisko darbību, ieguldījumu kontus, rezidences maiņu, atvieglojumus par apgādājamiem, kapitāla pieaugumu un vairākus administrēšanas jautājumus.

Rezidences maiņa un ieguldījumu konta “izbraukšanas nodoklis”

Viens no būtiskākajiem grozījumiem attiecas uz Latvijas rezidentiem, kuri kļūst par nerezidentiem un izmanto ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu kontu. Paredzēts, ka šāds konts zaudēs ieguldījumu konta statusu rezidenta statusa pēdējā dienā. Savukārt, ieguldījumu kontam zaudējot statusu, tajā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiks pielīdzināti naudas līdzekļu izmaksai no konta.

Tas nozīmē, ka rezidences maiņas brīdī būs jāaprēķina ienākums no ieguldījumu konta. Ja nosacītās izmaksas apmērs, proti, kontā esošo naudas līdzekļu un finanšu instrumentu kopējā vērtība, pārsniegs kontā iemaksāto summu, starpība būs apliekama ar IIN rezumējošā kārtībā. Tādējādi pēc ekonomiskās būtības tiek ieviests ierobežots “izbraukšanas nodokļa” mehānisms attiecībā uz ārvalstīs reģistrētiem ieguldījumu kontiem. Tomēr tas nav vispārējs izbraukšanas nodoklis visiem personas aktīviem vai nerealizētajam kapitāla pieaugumam. Tas attieksies tikai uz ieguldījumu konta režīma izbeigšanu, personai zaudējot Latvijas rezidenta statusu.

Likumprojekts neparedz līdzvērtīgas automātiskas sekas Latvijā reģistrētam ieguldījumu kontam, tādēļ regulējuma tekstā rezidences maiņas sekas tieši saistītas ar ārvalstīs reģistrētu kontu. Deklarējot ienākumu no ieguldījumu konta, nodokļa maksātājam būs jāiesniedz arī konta izraksts vai tajā ietveramā informācija, kas pamato deklarētā ienākuma apmēru.

Vienlaikus paredzēts, ka rezidents, kurš taksācijas gada laikā kļūst par nerezidentu un ir guvis ienākumus, par kuriem nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, gada ienākumu deklarāciju iesniegs vispārējā termiņā. Tātad rezidences maiņa pati par sevi neradīs pienākumu nekavējoties iesniegt gada ienākumu deklarāciju pirms izbraukšanas vai 30 dienu laikā.

Paziņotā saimnieciskā darbība

Likumprojektā ieviests vienots apzīmējums “paziņotā saimnieciskā darbība”. Iznomājot vai izīrējot īpašumu šajā režīmā, ieņēmumos vairs neietvers ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, tostarp komunālo pakalpojumu, elektroenerģijas un ūdensapgādes maksājumus, ja tie nepalielina īpašuma vērtību. Par laikposmu līdz darbības reģistrācijas dienai ienākums būs jānosaka vispārējā saimnieciskās darbības režīmā, nevis piemērojot paziņotajai saimnieciskajai darbībai noteikto 10 % likmi.

Lai ierobežotu darba samaksas aizstāšanu ar īpašuma nomas vai citiem maksājumiem, ar algas nodokli apliks to atlīdzības daļu, kas pārsniedz tirgus cenu, ja darījums noslēgts ar personu, kurā nodokļa maksātājs ir valdes vai padomes loceklis vai darbinieks, vai arī ir šādas personas ģimenes loceklis.

Cashback, dāvinājumi un citi atbrīvojumi

Par ienākumu neuzskatīs noteiktas klientu lojalitātes programmu ietvaros saņemtas naudas atmaksas jeb cashback. Atbrīvojums aptvers naudas līdzekļus, kas ieskaitīti personas maksājumu kontā saistībā ar iepriekš veiktu preču vai pakalpojumu iegādi, tostarp maksājumu karšu lojalitātes programmu ietvaros, kā arī tirgotāja izmaksātu atlaidi par iepriekšēju pirkumu. Atbrīvojums nebūs piemērojams saimnieciskās darbības maksājumiem, atlīdzībai par klientu piesaisti vai produktu pārdošanu, kā arī azartspēļu un izložu jomas atmaksām.

No IIN pilnā apmērā paredzēts atbrīvot arī dāvinājumus, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radiniekiem vai nodokļa maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātajiem, ja dāvinājums nav veikts saimnieciskās darbības ietvaros. Ar IIN neapliks arī fiziskajām personām piešķirto atbalstu Modernizācijas fonda projektu īstenošanai.

Brīvprātīgā darba veicējiem ar IIN neapliekamo izdevumu kompensācijas gada limits tiks palielināts no 1 000 līdz 3 000 EUR, vienlaikus nosakot 100 EUR dienas limitu. Garīgajam personālam paredzēta ar IIN neapliekama kompensācija par pienākumu veikšanas izdevumiem līdz attiecīgā gada neapliekamā minimuma apmēram.

Kapitāla pieaugums un papildu 3 % likme

Ja nekustamā īpašuma iegādes vērtību kapitāla pieauguma aprēķinā noteiks pēc nekustamā īpašuma aktuālās kadastrālās vērtības, atsevišķi vairs nevarēs atskaitīt īpašumā veiktos ieguldījumus. Nodokļa maksātājam, kura rīcībā ir ieguldījumus apliecinoši dokumenti, faktiski būs jāizvēlas starp faktiskās iegādes vērtības un ieguldījumu izmantošanu vai aktuālās kadastrālās vērtības izmantošanu.

Tāpat precizēts 3 % papildu IIN piemērošanas regulējums ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 EUR gadā. Nosakot šā sliekšņa pārsniegumu 2025., 2026. un 2027. gadā, tajā neietvers kapitāla pieaugumu no darījumiem, kuri uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim un kuriem saskaņā ar pārejas regulējumu saglabāta 20 % IIN likme.

Citi būtiski grozījumi

Atvieglojumu par apgādībā esošu personu varēs piemērot, ja apgādājamā deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī. Par personu, kuras deklarētā dzīvesvieta ir trešajā valstī, atvieglojumu varēs piemērot tikai tad, ja tā tur uzturas izglītības iegūšanai un vismaz sešus mēnešus pirms došanās uz ārvalsti tās deklarētā dzīvesvieta bijusi Latvijā, citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī.

Samazinātās patentmaksas režīmu pēc 3 000 EUR ieņēmumu sliekšņa pārsniegšanas varēs atkārtoti izvēlēties pēc diviem, nevis pieciem gadiem. Savukārt pašnodarbinātās personas VSAOI par sevi nevarēs atskaitīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, jo tās jau tiek atskaitītas kā attaisnotie izdevumi gada IIN aprēķinā.

VID nodokļu kontroles laikā varēs izmantot aprēķina metodes apliekamā ienākuma noteikšanai. Turklāt IIN pārmaksu, kas ir mazāka par vienu EUR, VID neatmaksās. Šo ierobežojumu paredzēts piemērot deklarācijām par 2026. gadu un turpmākajiem gadiem. Interešu izglītības pakalpojumu sniedzēji ar maksātāja piekrišanu varēs elektroniski nosūtīt VID informāciju par maksājumiem bērnu interešu izglītībai.

Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, un ar to var iepazīties šeit.

Saeima 1. lasījumā atbalsta VID automatizēto lēmumu un personu profilēšanas regulējuma precizēšanu

Saeima šā gada 3. septembrī 1. lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, kura mērķis ir precizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības informācijas sistēmās pieņemt automatizētus individuālus lēmumus un veikt fizisko personu datu profilēšanu.

Likumprojekts paredz automatizētu lēmumu pieņemšanu un personu datu profilēšanu nodalīt kā divus atšķirīgus datu apstrādes veidus. VID varēs pieņemt automatizētus individuālus lēmumus, lai nodrošinātu nodokļu administrēšanu, atklātu un novērstu nodokļu nemaksāšanu un muitas noteikumu pārkāpumus, kā arī izpildītu citus tam noteiktos uzdevumus. Savukārt automatizētus administratīvos aktus un citus lēmumus, kas personai rada tiesiskas sekas, VID drīkstēs pieņemt tikai likumā tieši paredzētajos gadījumos.

Automatizēta lēmuma adresātam būs tiesības rakstveidā pieprasīt VID paskaidrojumu par pieņemto lēmumu. Paskaidrojuma pieprasīšana pati par sevi neapturēs lēmuma spēkā stāšanos un neietekmēs tā apstrīdēšanas termiņus. Automatizētu lēmumu varēs apstrīdēt VID ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā. Turklāt lēmumu par apstrīdēto automatizēto lēmumu būs jāpieņem VID amatpersonai, un tas nedrīkstēs būt balstīts tikai uz automatizētu datu apstrādi.

Lai nodrošinātu datu apstrādes pārredzamību, VID tīmekļvietnē būs jāpublicē informācija par automatizētu lēmumu pieņemšanā izmantotajiem personas datiem, lēmumu pieņemšanas shēmām un nodokļu maksātāju novērtēšanas kritērijiem, kā arī par lēmumu tiesiskajām un faktiskajām sekām. Tāpat būs jāsniedz informācija par fizisko personu profilēšanu un automatizētajiem lēmumiem, kurus var pieņemt, pamatojoties uz profilēšanas rezultātiem.

Profilēšanu VID varēs izmantot arī tad, ja tās rezultātā netiek pieņemts individuāls lēmums, piemēram, nodokļu saistību izpildes risku identificēšanai, nodokļu maksātāju segmentēšanai un uzvedības prognozēšanas modeļu veidošanai. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka automatizēta lēmuma pieņemšana un profilēšana var būt savstarpēji saistītas, tomēr juridiski tās ir nošķiramas datu apstrādes darbības.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā 2. un 3. lasījumā, un ar grozījumiem var iepazīties šeit.

Saeima 1. lasījumā atbalsta būtiskas izmaiņas tonnāžas nodokļa režīmā

Saeima 2026. gada 17. septembrī 1. lasījumā atbalstījusi par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”. Grozījumu mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu ar ES valsts atbalsta prasībām, lai to varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra.

Likumprojekts sagatavots pēc tam, kad Eiropas Komisija secināja, ka pašreizējā Latvijas tonnāžas nodokļa shēma vairs neatbilst ES valsts atbalsta pamatnostādnēm jūras transporta nozarē. Ja regulējums netiktu laikus grozīts, tonnāžas nodokļa režīms no 2027. gada 1. janvāra varētu tikt uzskatīts par nelikumīgu valsts atbalstu, kas būtu atgūstams no tā saņēmējiem.

Grozījumos paredzēts precizēt kuģus un jūras transporta darbības, kurām var piemērot tonnāžas nodokli. Režīmu varēs attiecināt citastarp uz kravas un pasažieru kuģiem, noteiktiem speciālo funkciju kuģiem, kā arī velkoņiem un bagarkuģiem, ja tie atbildīs likumā noteiktajiem darbības, reģistrācijas, sertifikācijas un kuģa apkalpes kritērijiem.

Lai uzņēmums iegūtu tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, vismaz 25% no tā attiecināmajiem kuģiem būs jābūt reģistrētiem Latvijā, citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Triju gadu laikā šo kuģu īpatsvars būs jāpalielina līdz 60%. Tonnāžas nodokļa maksātāja statusu VID varēs piešķirt līdz 2031. gada 31. decembrim, un izvēlēto režīmu principā nevarēs mainīt agrāk kā pēc desmit taksācijas gadiem.

Tāpat paredzēts nošķirt jūras transporta pamatdarbības un papilddarbības. Tonnāžas nodokli pamatdarbības ienākumiem piemēros pilnā apmērā, bet papilddarbības ienākumiem tikai tad, ja tie nepārsniegs 50% no pamatdarbības ienākumiem. Par darbībām, kas neietilpst tonnāžas nodokļa režīmā, uzņēmumu ienākuma nodoklis būs maksājams vispārējā kārtībā. Tādēļ nodokļa maksātājam būs jānodrošina dalīta ieņēmumu un izdevumu uzskaite.

Grozījumi mainīs arī tonnāžas nodokļa aprēķinu. Nodokli paredzēts aprēķināt par visām taksācijas perioda kalendāra dienām, nevis tikai dienām, kurās kuģis faktiski bijis ekspluatācijā. Vienlaikus tiks paaugstināti kuģa neto tonnāžai piemērojamie koeficienti. Piemēram, tonnāžai līdz 1 000 vienībām koeficientu paredzēts paaugstināt no 0,0022 līdz 0,005 euro par tilpības vienību.

Jaunie nosacījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Uzņēmumiem, kuri tonnāžas nodokļa maksātāja statusu būs ieguvuši pirms šā datuma, jaunās prasības paredzēts piemērot no 2028. gada 1. janvāra, nodrošinot viena gada pārejas periodu darbības un uzskaites pielāgošanai.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Rosina paplašināt ieguldījumu konta režīmu, iekļaujot kriptoaktīvus

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz ieguldījumu konta režīmu attiecināt arī uz kriptoaktīviem un ieviest īpašu kārtību iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu deklarēšanai. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 22. septembrī nolēma atbalstīt likumprojeka virzību izskatīšanai Saeimā.

Pašlaik ieguldījumu konta režīms attiecas uz naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Likumprojekts paredz tajā iekļaut arī kriptoaktīvus, ļaujot ieguldījumu kontā tos turēt, atsavināt un pārvest starp ieguldījumu kontiem. Tādējādi nodokļa samaksa būtu atliekama līdz brīdim, kad no ieguldījumu konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto summu, nevis veicama pēc katra atsevišķā darījuma.

Ieguldījumu konta pakalpojumus varētu sniegt arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem jeb MiCA regulu un atbilstu Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šīm prasībām būtu jāaptver klientu līdzekļu un kriptoaktīvu nošķiršana, darījumu uzskaite un informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam.

Vienlaikus likumprojekts paredz īpašu brīvprātīgas deklarēšanas kārtību Latvijas rezidentiem. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2026. gadu, persona varētu deklarēt tai 2026. gada 31. decembrī piederošos kriptoaktīvus, kas tiek turēti pie ES licencēta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vai pašuzturētā kriptoaktīvu adresē. Deklarācijā būtu jānorāda kriptoaktīvu veids, apjoms un tirgus vērtība, bet pašuzturētas adreses gadījumā arī attiecīgā blokķēdes adrese.

Deklarēto kriptoaktīvu tirgus vērtību paredzēts aplikt ar IIN 10% apmērā. Tirgus vērtību noteiktu pēc kriptoaktīva vidējās cenas MiCA regulai atbilstošā tirdzniecības platformā sešu mēnešu periodā. Pēc nodokļa samaksas deklarētā tirgus vērtība tiktu atzīta par kriptoaktīvu sākotnējo iegādes vērtību turpmākajiem kapitāla pieauguma aprēķiniem.

Ja persona deklarētu kriptoaktīvus un samaksātu 10% IIN, attiecībā uz šiem aktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem būtu uzskatāms, ka tā ir izpildījusi IIN deklarēšanas un samaksas pienākumus neatkarīgi no ienākumu gūšanas perioda. Tādējādi mehānisms pēc būtības paredzētu iespēju sakārtot agrāk nedeklarēto kriptoaktīvu nodokļu statusu.

Šo kārtību nevarētu izmantot personas, pret kurām deklarācijas iesniegšanas dienā saistībā ar attiecīgajiem kriptoaktīvu ienākumiem jau sākts kriminālprocess, VID audits vai nodokļu kontrole, kā arī administratīvā pārkāpuma process. Tā nebūtu piemērojama arī personām, kurām par attiecīgo periodu bijis pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.

Likumprojektā paredzēts, ka grozījumi stātos spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Ministru kabinetam līdz 2026. gada 30. novembrim būtu jānosaka prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedāvāt ieguldījumu konta pakalpojumu. Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Rosina aizsargāt darbinieku pensijas tiesības darba devēja nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma laikā

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas paredz īpašu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību gadījumos, kad darba devējam piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums.

Ja darba devējam VID būs piešķīris VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, tam būs pienākums par noteiktiem darba ņēmējiem atsevišķi veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai 23,91 % apmērā. Šāds pienākums būs piemērojams, ja termiņa pagarinājuma laikā:

  • ar darba ņēmēju izbeigtas darba tiesiskās attiecības;
  • darba ņēmējs sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;
  • līdz pensijas vecuma sasniegšanai darba ņēmējam atlikuši ne vairāk kā pieci gadi.

Paredzēts, ka VID triju darbdienu laikā pēc termiņa pagarinājuma piešķiršanas informēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par darba devēju, attiecīgo iemaksu periodu un piešķirtā pagarinājuma termiņu. Savukārt darba devējam portālā Latvija.gov.lv būs regulāri jāiegūst VSAA informācija par darba ņēmējiem, par kuriem jāveic pensiju apdrošināšanas iemaksas.

Darba devējs attiecīgās iemaksas veiks VSAA budžeta kontā par visām VSAA norādītajām personām kopā. VSAA desmit darbdienu laikā pēc maksājuma saņemšanas reģistrēs faktiski veiktās iemaksas par konkrētajiem darba ņēmējiem. Tādējādi darba devējam piešķirtais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums neietekmētu šo personu pensijas apdrošināšanai nepieciešamo iemaksu uzskaiti.

Likumprojekts regulē arī iespējamās pārmaksas atmaksāšanu. Ja darba devējs vienas un tās pašas iemaksas būs veicis gan VSAA atsevišķajā kārtībā, gan atbilstoši VID piešķirtā termiņa pagarinājuma grafikam, VSAA reizi mēnesī aprēķinās izveidojušos pārmaksu un atmaksās darba devējam dubultā samaksāto daļu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, jaunā VSAOI veikšanas kārtība stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. To piemēros iemaksu periodiem, par kuriem VID termiņa pagarinājumu būs piešķīris pēc šā datuma. Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Rosina uz trim mēnešiem samazināt PVN likmi degvielai līdz 12 %

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim degvielai piemērot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 12% apmērā. Likumprojekts 2026. gada 17. septembrī nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet 1. lasījumā vēl nav izskatīts.

Samazināto PVN likmi paredzēts piemērot svinu saturošam un nesaturošam benzīnam, dīzeļdegvielai, petrolejai, naftas gāzēm, pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem un noteiktiem degvieleļļas veidiem, kā arī šo produktu aizstājējproduktiem un komponentiem. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likuma pārejas noteikumos iecerēts kā terminēts ārkārtas pasākums uz trim mēnešiem.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka priekšlikums sagatavots, reaģējot uz degvielas cenu pieaugumu pasaules tirgos. Atbilstoši likumprojekta iesniedzēju aplēsēm Latvijas tautsaimniecības izdevumi par degvielu esot palielinājušies par aptuveni 64 miljoniem EUR mēnesī jeb aptuveni 770 miljoniem EUR gada izteiksmē.

Ja PVN likmes samazinājums pilnībā tiktu atspoguļots mazumtirdzniecības cenās, dīzeļdegvielas cena varētu samazināties par aptuveni 15,6 centiem litrā, bet benzīna cena par aptuveni 14,6 centiem litrā. Mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 100 litrus degvielas, prognozētais ietaupījums būtu aptuveni 9,50 līdz 15,60 EUR mēnesī. Vienlaikus kopējais patēriņa cenu līmenis varētu samazināties par 0,19 līdz 0,3 procentpunktiem.

Vienlaikus likumprojekta turpmākajā izskatīšanā būtiski būs izvērtēt 12 % likmes atbilstību ES PVN regulējumam. PVN direktīva paredz, ka dalībvalsts standarta PVN likme nedrīkst būt zemāka par 15 %, savukārt samazinātas likmes drīkst piemērot tikai direktīvā noteiktajām preču un pakalpojumu kategorijām vai tad, ja pastāv īpaša atkāpe. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pasākuma saskaņotību ar PVN direktīvu plānots nodrošināt notifikācijas kārtībā, tomēr pati notifikācija automātiski nerada tiesības atkāpties no direktīvā noteiktā PVN likmju regulējuma.

Lai pārbaudītu, vai nodokļa samazinājums faktiski nonāk līdz patērētājiem, paredzēts, ka Konkurences padome un Ekonomikas ministrija divas reizes mēnesī turpinās degvielas cenu monitoringu.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Pieņemti grozījumi par fizisko personu piekļuvi VID informācijai un patērētāju kreditētāju pakalpojumiem

Saeima 2026. gada 17. septembrī galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Grozījumi paredz, ka fiziskā persona ar kredītinformācijas biroja starpniecību varēs pieprasīt un saņemt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par sevi. Attiecīgi precizēta arī fiziskās personas identificēšanas kārtība, pieprasot un saņemot šo informāciju.

Vienlaikus paplašināts regulējumā paredzētais izņēmums attiecībā uz noteiktu ierobežojumu piemērošanu finanšu pakalpojumu jomā. Turpmāk tas attieksies ne tikai uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumiem, bet arī uz licencētu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.

Grozījumi ir pieņemti Saeimā un sagatavoti izsludināšanai, ar tiem var iepazīties šeit.

parādnieka statusu.

ES tiesību akti

Raksta autores: Inese Zladeja un Natālija Ķīse

Publicēts jaunais Savienības Muitas kodekss

Šā gada 19. septembrī publicēta Regula (ES) 2026/2108, ar kuru izveidots jaunais Savienības Muitas kodekss un ES Muitas iestāde. Regula būtiski pārveido ES muitas procesu pārvaldību un digitalizāciju.

Lielākā daļa jaunā regulējuma būs piemērojama no 2027. gada 21. septembra, bet pilnīga pāreja uz ES Muitas datu centru paredzēta pakāpeniski līdz 2034. gadam.

  • Importētāja statuss

Atbilstoši izmaiņām pārdevēji un platformas, kas veicina preču distances tirdzniecību no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tieši ES patērētājiem, tiks uzskatīti par importētājiem. Tādēļ tiem būs pienākums sniegt nepieciešamos muitas datus, samaksāt vai garantēt piemērojamos maksājumus un nodrošināt, ka importētās preces atbilst ES prasībām.

Importētājiem būs jābūt reģistrētiem ES vai tiem būs nepieciešams ES reģistrēts pārstāvis, kam piešķirts pilnvarotā ekonomiskā operatora (AEO) statuss vai uzticama tirgotāja statuss.

Tiek ieviesta 2 EUR apstrādes maksa precēm (par preces vienību), kas no trešajām valstīm pārdotas distances tirdzniecībā un laistas brīvā apgrozībā ES, lai segtu datu pārbaudes, riska analīzes un muitas kontroles izmaksas.

Tomēr zemāka maksa piemērojama, ja preces pārdotas distances tirdzniecībā no muitas noliktavas, kas paredzēta distances tirdzniecībai.

  • ES Muitas datu centrs

Tiks izveidots centralizēts ES Muitas datu centrs, kas pakāpeniski aizstās pašreizējās muitas informācijas sistēmas un nodrošinās muitas formalitāšu izpildi, nodokļu un maksājumu aprēķināšanu, garantiju pārvaldību un risku analīzi. Datu analīzē varēs izmantot arī mākslīgo intelektu.

No 2028. gada 1. jūlija distances tirdzniecības importētājiem un Importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) režīma lietotājiem atsevišķām muitas procedūrām būs jāizmanto ES Muitas datu centrs.

Savukārt no 2031. gada 1. marta importētāji, eksportētāji un tranzīta procedūru turētāji, lai iekļautu preces muitas procedūrā, var iesniegt muitas deklarāciju vai sniegt attiecīgo informāciju, brīvprātīgi izmantojot ES Muitas datu centru. Tomēr no 2034. gada 1. marta šī prasība kļūs obligāta.

Ar regulu izveidota arī ES Muitas iestāde Lillē, Francijā, kas koordinēs dalībvalstu muitas iestāžu sadarbību un vienveidīgu muitas regulējuma piemērošanu.

  • “Trust and Check” uzticamā komersanta statuss

Vienlaikus tiks ieviests “Trust and Check” uzticamā komersanta statuss, kas atbilstošiem uzņēmumiem nodrošinās muitas procedūru atvieglojumus apmaiņā pret plašāku datu pieejamību muitas iestādēm.

Lai kvalificētos atvieglojumiem, komersantiem būs jāizpilda prasības attiecībā uz muitas un nodokļu noteikumu ievērošanu, savu darbību un preču iekšējo kontroli, finansiālo maksātspēju, profesionālo kompetenci, kā arī drošību un aizsardzību.

Komersantiem būs jāuztur elektroniska sistēma, kas spēj sniegt muitas iestādēm, cik tehniski iespējams, tuvu reāllaikam informāciju par preču kustību un atbilstību piemērojamajām prasībām, tostarp muitas un grāmatvedības uzskaites datus, komerciālos un pārvadājumu dokumentus, izsekošanas un loģistikas informāciju, kā arī licences un atļaujas. Distances tirdzniecības importētājam papildus jābūt vismaz 2 gadus reģistrētam IOSS režīmā.

 

Latvijā un ārzemēs

Raksta autore: Natālija Ķīse

Lietuvas nodokļu administrācija publicē vadlīnijas par akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem

Lietuvas nodokļu administrācija ir publicējusi vadlīnijas par akcīzes nodokļa noteikumu piemērošanu saldinātajiem dzērieniem saskaņā ar Akcīzes nodokļa likumu. Vadlīnijas aptver pienākumu maksāt akcīzes nodokli, nodokļa maksātājus, atbrīvojumus, piemērojamās likmes, kā arī deklarēšanas un maksāšanas prasības.

Saskaņā ar vadlīnijām, pienākums maksāt akcīzes nodokli var rasties, ja:

  • saldinātie dzērieni tiek saņemti no citas ES dalībvalsts komercdarbības nolūkos;
  • ražoti Lietuvā komercdarbības nolūkos;
  • importēti vai iegādāti Lietuvā komercdarbības nolūkos, ja akcīzes nodoklis par tiem iepriekš nav samaksāts.

Vadlīnijas arī precizē reģistrācijas prasības: personām, kas saņem saldinātos dzērienus no citas dalībvalsts vai ražo tos Lietuvā komercdarbības nolūkos, jāreģistrējas Lietuvas nodokļu iestādē kā saldināto dzērienu akcīzes nodokļa maksātājiem. Saldinātu dzērienu importēšana ir regulēta atsevišķi saskaņā ar importa akcīzes nodokļa noteikumiem.

Vadlīnijās ir izklāstīti galvenie atbrīvojumi: tostarp atbrīvojumi saldinātajiem dzērieniem, kas eksportēti uz citu dalībvalsti, izmantoti noteiktiem farmaceitiskiem, medicīniskiem, pārtikas piedevu vai pārtikas ražošanas mērķiem, izmantoti citu ar akcīzes nodokli apliekamu produktu ražošanā, vai neiepakotiem saldinātajiem dzērieniem, kas ražoti sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Vadlīnijas arī apstiprina akcīzes nodokļa likmes: saldinātajiem dzērieniem ar mazāk nekā 8 gramiem pievienotā cukura uz 100 mililitriem piemēro likmi 7,40 EUR par hektolitru, savukārt dzērieniem ar 8 gramiem pievienotā cukura uz 100 mililitriem vai vairāk piemēro likmi 21 EUR par hektolitru. Šķidrajiem dzērienu koncentrātiem piemēro likmi 105 EUR par hektolitru, bet citiem koncentrātiem – 4,30 EUR par kilogramu.

Akcīzes nodokļa par saldinātajiem dzērieniem taksācijas periods ir kalendārais mēnesis. Akcīzes nodokļa deklarācija parasti jāiesniedz un akcīzes nodoklis jāsamaksā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Vadlīnijas datētas ar 2026. gada 7. septembri, un ir pieejamas šeit (tikai lietuviešu valodā).

 

Raksta autore: Inese Zladeja

Eiropas Komisija iebilst pret apgrieztās PVN maksāšanas kārtības pagarināšanu kokmateriālu darījumiem Latvijā

Eiropas Komisija iebilda pret Latvijas lūgumu atkārtoti pagarināt īpašo PVN režīmu, saskaņā ar kuru par iekšzemes kokmateriālu piegādēm un ar tām saistītajiem pakalpojumiem PVN maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.

Apgrieztās PVN maksāšanas kārtība kokmateriālu nozarē Latvijā tiek piemērota kopš 2004. gada. Pašreizējā atkāpe no vispārējās PVN maksāšanas kārtības ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim. Iepriekš ES Padome uzsvēra, ka līdz šā termiņa beigām Latvijai jāievieš citi ierastie pasākumi PVN krāpšanas novēršanai, lai īpašā režīma turpmāka pagarināšana vairs nebūtu nepieciešama.

Komisija norādīja, ka īpašais režīms kokmateriālu nozarē tiek izmantots vairāk nekā 20 gadus un jau vairākkārt pagarināts. Latvijas jaunajā lūgumā neesot norādīti jauni tradicionāli PVN krāpšanas apkarošanas pasākumi, kas ieviesti pēc iepriekšējā pagarinājuma piešķiršanas.

Komisijas ieskatā arī obligāto uzņēmumu savstarpējo e-rēķinu ieviešanas atlikšana no 2026. gada 1. janvāra uz 2028. gada 1. janvāri pati par sevi nepamato atkāpes turpināšanu. Komisija atsaucās arī uz Lietuvas un Rumānijas piemēriem, kur līdzīgas atkāpes kokmateriālu nozarē pēc attiecīgi 2021. un 2025. gada vairs netika pagarinātas.

Proti, ja Padome neatļaus atkāpes turpināšanu, pašreizējā apgrieztās PVN maksāšanas kārtība kokmateriālu darījumiem Latvijā beigsies 2026. gada 31. decembrī. Pēc tam kokmateriālu piegādēm un saistītajiem pakalpojumiem būtu piemērojama vispārējā PVN maksāšanas kārtība, ja vien līdz tam netiks pieņemts cits tiesisks risinājums. Vairāk informācijas pieejams šeit.

Informē VID un citi

Rakstu autore: Kristīne Erele

VID skaidro jēdzienu “eksportētas no Savienības” ES sankciju piemērošanai

Valsts ieņēmumu dienests publicētajā uzziņā skaidrojis, kā ES Regulas Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju izpratnē interpretējams jēdziens “eksportētas no Savienības”, ja ārpussavienības preces tiek ievestas ES muitas teritorijā un pēc tam izvestas uz trešo valsti.

Uzziņa tika pieprasīta par Kuveitas izcelsmes reaktīvo dzinēju degvielu, ko bija paredzēts ievest Latvijā, uzglabāt brīvajā zonā un pēc tam ārējā tranzīta procedūrā izvest uz Centrālāzijas valstīm, pārvadājot to tranzītā caur Krieviju. Preces visu laiku saglabātu ārpussavienības preču muitas statusu, netiktu laistas brīvā apgrozībā ES un tām netiktu piemērota eksporta muitas procedūra.

Regula Nr. 833/2014 aizliedz tranzītā caur Krieviju pārvadāt no Savienības eksportētu reaktīvo dzinēju degvielu un citas tajā minētās preces. Tādēļ radās jautājums, vai šis aizliegums attiecas arī uz ārpussavienības precēm, kuras ES muitas teritorijā atradušās tikai uzglabāšanas un tranzīta nolūkā.

VID secinājums

VID secināja, ka sankciju regulējuma vajadzībām jēdziens “eksportētas no Savienības” jāinterpretē kā preču fiziska izvešana no ES teritorijas, nevis tikai eksporta muitas procedūras piemērošana Savienības Muitas kodeksa izpratnē. Tādēļ tam, ka preces saglabā ārpussavienības preču statusu un tām netiek piemērota eksporta procedūra, nav izšķirošas nozīmes.

VID savu nostāju cita starpā pamatoja ar Eiropas Komisijas skaidrojumiem par sankciju piemērošanu, kuros importa un eksporta jēdzieni sankciju kontekstā tiek saistīti ar preču fizisku ievešanu ES muitas teritorijā vai izvešanu no tās, neatkarīgi no vēlāk piemērotās muitas procedūras.

Attiecīgi VID atzina, ka arī konkrētās Kuveitas izcelsmes ārpussavienības preces, tās izvedot no ES un tālāk pārvadājot tranzītā caur Krieviju, ietilpst Regulas Nr. 833/2014 noteiktajā aizlieguma tvērumā.

Līdz ar to izvērtējot sankciju piemērošanu, preces muitas statuss un konkrētā muitas procedūra ne vienmēr būs izšķirošais. Tāpēc uzņēmumiem jāvērtē arī preču faktiskā pārvietošanās un attiecīgajā sankciju regulā lietoto jēdzienu autonomā nozīme.

Nodokļu Helpdesk abonements

Atgādinām, ka uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).

Ko tas dod? 

  • Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
  • Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
    • mutiski (klātienē vai pa tālruni)
    • vai rakstiski (e-pastā)

Svarīgi: 

  • Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
  • Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
  • Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
  • Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.

Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties:

janis.taukacs@sorainen.com