Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika, jurists Kārlis Oja un jurista palīdze Beatrise Kisiela.
Tiesiskais regulējums
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts Nr.: 694/Lp14. Izsludināts: 05.08.2026.
Līdzšinējais patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegums aizstāts ar prasībām reklāmas saturam, aizliedzot veicināt bezatbildīgu aizņemšanos un nosakot pienākumu vismaz 10 procentus no reklāmas apjoma atvēlēt brīdinājumam par aizņemšanās izmaksām. Aizliegums laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 noslēgt kreditēšanas līgumu attiecināts arī uz līguma grozīšanu. Nostiprinātas patērētāju tiesības nedrošas preces atsaukuma gadījumā. No 2026. gada 27. septembra paplašināti patērētāju informēšanas pienākumi attiecībā uz likumīgajām tiesībām, ilgizturības komercgarantijām, programmatūras atjauninājumiem un preču remontēšanas iespējām, ievērojot likumā noteiktos piemērošanas nosacījumus.
Pakalpojumu drošuma likums Likumprojekts
Nr.: 962/Lp14. Izsludināts: 26.06.2026.
Izveidots atsevišķs pakalpojumu drošuma regulējums, aizstājot līdzšinējo Preču un pakalpojumu drošuma likumu. Likums attiecas uz pakalpojumiem, kuru rezultātā tiek izgatavota, uzlabota vai pārveidota ķermeniska lieta vai tās īpašības, kā arī pakalpojumiem ar tiešu vai netiešu ietekmi uz cilvēka dzīvību vai veselību. Pakalpojumu sniedzējiem noteikts pienākums izstrādāt un regulāri aktualizēt pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, informēt patērētājus par riskiem un veikt nepieciešamos riska novēršanas pasākumus. Precizētas arī tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras veikt pārbaudes un kontrolpirkumus, pieprasīt drošuma novērtējumu un ierobežot vai aizliegt nedrošu pakalpojumu sniegšanu.
Grozījumi likumā ‘Par atbilstības novērtēšanu’
Likumprojekts: Nr.: 963/Lp14. Izsludināts: 26.06.2026.
Ar grozījumiem tiek pilnveidota preču drošuma un tirgus uzraudzības sistēma, nodrošinot regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu piemērošanu. Precizētas tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras tiešsaistes tirdzniecībā un komersantu pienākumi, atsaucot nedrošas preces no patērētājiem. Tāpat noteikta iestāžu kompetence informācijas apmaiņā par bīstamām precēm un papildināts administratīvās atbildības regulējums, paredzot sodus tostarp par preču riska analīzes un tehniskās dokumentācijas trūkumu, neatbilstošu preču tirdzniecību un iekšējās kontroles nenodrošināšanu.
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekts Nr.: 1105/Lp14. Izsludināts: 17.06.2026.
Pilnveidots publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības regulējums, nostiprinot pārvaldības vispārīgos principus un stiprinot publiskas personas kā īpašnieka lomu stratēģisko mērķu noteikšanā un sasniegšanas uzraudzībā. Noteikts pienākums ne retāk kā reizi piecos gados izvērtēt publiskas personas ieguldījuma stratēģiju, kā arī precizēta dividenžu noteikšanas, kapitālsabiedrību dibināšanas un reorganizācijas kārtība. Valdes un padomes locekļu atlases regulējums papildināts ar aizliegumu izvirzīt nesamērīgas prasības un papildu ierobežojumiem kandidātiem, tostarp personām, kurām noteikts sankciju subjekta statuss.
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā
Likumprojekts: Nr.: 1106/Lp14. Izsludināts: 17.06.2026.
Ar grozījumiem tiek pilnveidoti publiskas personas līdzdalības nosacījumi kapitālsabiedrībās, paredzot iespēju dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību arī eksporta tirgiem paredzētu preču un pakalpojumu radīšanai. Vienlaikus nostiprināta konkurences neitralitātes principa ievērošana un pienākums publiskas personas dibinātām vai kontrolētām kapitālsabiedrībām, tostarp attīstot inovācijas un darbojoties eksporta tirgos, ievērot vispārējos stratēģiskos mērķus, brīvu un godīgu konkurenci un valsts atbalsta noteikumus. Pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas publiskai personai jāveic ekonomiskais izvērtējums un jākonsultējas ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem. Pašvaldībām papildus jākonsultējas ar konkurences aizsardzības institūcijām, ja saņemti šo organizāciju argumentēti iebildumi, un jāpamato saņemto viedokļu un iebildumu neņemšana vērā. Līdzdalības stratēģijas regulāra izvērtēšana turpmāk veicama atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.
Grozījumi Administratīvās atbildības likumā
Likumprojekts: Nr.: 1262/Lp14. Izsludināts: 19.06.2026.
Saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta reformu no 2026. gada 1. oktobra Tieslietu ministrijai nodota kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpumiem. Precizēta arī datu iegūšanas kārtība no elektronisko sakaru komersantiem elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Personas identificēšanai nepieciešamos datus pieprasa ar atsevišķu amatpersonas lēmumu, savukārt lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu abonenta atrašanās vietas datus iegūst ar tiesneša lēmumu. Paredzēta iespēja noteikt atšķirīgu naudas soda regulējumu, ja tas nepieciešams ES vai starptautisko tiesību normu izpildei. Amatpersonām nepieciešamās izglītības iegūšanas pārejas periods pagarināts līdz 10 gadiem no pamatlikuma spēkā stāšanās, nosakot izņēmumu personām, kurām pēc šā termiņa līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk.
Grozījumi likumā ‘Par piesārņojumu’
Likumprojekts: Nr.: 1274/Lp14. Izsludināts: 22.05.2026.
Noteikts aizliegums uzsākt piesārņojošu darbību, kas neatbilst teritorijas plānojumam, atbildību par atbilstības izvērtēšanu paredzot pašvaldībai. Precizēta Valsts vides dienesta kompetence lemt par iekārtu darbības apturēšanu un atjaunošanu, nosakot piecu darbdienu termiņu pārkāpumu novēršanas un uzdevumu izpildes pārbaudei. Lēmumi par A un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujām turpmāk apstrīdami dienesta ģenerāldirektoram. Apstrīdēšana aptur atļaujas darbību līdz iesnieguma izskatīšanai, izņemot gadījumu, kad ģenerāldirektors lemj to neapturēt būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi riska dēļ. Precizēti arī pasākumi sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu novēršanai un noteikts, ka ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.
Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā
Likumprojekts: Nr.: 1346/Lp14. Izsludināts: 26.05.2026.
Pilnveidota iepirkumu norises un piedāvājumu vērtēšanas kārtība, precizējot iespējas papildināt kvalifikācijas dokumentus un izskaidrot piedāvājumus, nemainot to saturu un vērtējumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var atļaut novērst iesniegtā piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstības, nosakot vismaz piecu darbdienu termiņu. Pārskatīta arī līgumu grozīšanas kārtība, noteiktos gadījumos ierobežojot katra grozījuma radīto līgumcenas pieaugumu līdz 50 procentiem. No 2027. gada stāsies spēkā pārstrādāts kandidātu un pretendentu izslēgšanas un uzticamības nodrošināšanas regulējums, tostarp obligāti izslēgšanas pamati saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu dalību uzņēmuma pārvaldē vai patieso labuma guvēju statusu un likumā noteiktu tirdzniecību ar šīm valstīm. Nodokļu saistību neizpildes dēļ neizslēgs personas ar spēkā esošu VID nodokļu maksātāju reitinga “A” klases novērtējumu.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā
Likumprojekts: Nr. 1035/Lp14. Izsludināts: 26.05.2026.
Grozījumu mērķis ir vienkāršot publisko iepirkumu norisi, mazināt administratīvo slogu un stiprināt publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu. Pasūtītājiem noteikts pienākums nodrošināt iepirkumu iekšējās kontroles sistēmu un nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu izmantošanu līgumu izpildē. Precizētas arī iespējas papildināt kvalifikācijas dokumentus, izskaidrot piedāvājumus un novērst piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstības.
No 2027. gada pilnveidota pretendentu izslēgšanas un uzticamības atjaunošanas kārtība, tostarp paredzot izņēmumu izslēgšanai nodokļu saistību neizpildes dēļ personām ar VID nodokļu maksātāju reitinga “A” klasi. Savukārt no 2028. gada noteiktiem iepirkumiem ieviesta vienkāršota kārtība un paplašināta iepirkumu plānu un faktisko izdevumu publiskošana neatkarīgi no līgumcenas.
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekts: Nr. 1063/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 11.06.2026.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt tirgus dalībnieku amatpersonu personisko atbildību par vienošanās aizlieguma pārkāpumiem. Konkurences padomei paredzētas tiesības uz laiku no viena līdz trim gadiem aizliegt amatpersonai ieņemt Komerclikumā noteiktos amatus, ja tā uzņēmuma interesēs vai labā tieši iesaistījusies pārkāpumā vai zinājusi par to, bet nav veikusi tās pienākumos ietilpstošās darbības pārkāpuma novēršanai.
Paredzēti izņēmumi lietas uzsākšanai saistībā ar iecietības programmu un sadarbību ar Konkurences padomi, kā arī piecu gadu noilgums. Amatpersona varēs iesniegt iecietības programmas pieteikumu savā vārdā arī pēc tiesisko attiecību izbeigšanās ar uzņēmumu. Tiesību ierobežojuma darbību apturēs gan tā pārsūdzēšana, gan attiecīgā lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu un tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārsūdzēšana. Vienlaikus precizēta Konkurences padomes vadības pilnvaru izbeigšanās un pienākumu izpildītāju iecelšanas kārtība.
Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā
Likumprojekts: Nr. 1234/Lp14. Izsludināts: 17.06.2026.
Grozījumu mērķis ir precizēt kiberdrošības prasību piemērošanu un pilnveidot uzraudzību. Nacionālajam kiberdrošības centram piešķirtas tiesības lemt par personu atbilstību likumā noteiktajiem statusiem un noteiktos gadījumos izslēgt tās no uzraugāmo pakalpojumu sniedzēju saraksta. Privāto tiesību juridiskajām personām valsts pārvaldes deleģēta uzdevuma izpilde pati par sevi vairs nav pamats likuma piemērošanai. Savukārt no 2026. gada 1. oktobra būtisko pakalpojumu sniedzēju lokā iekļautas arī nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, nodibinājumi un biedrības, paredzot izņēmumu noteiktu meža un lauksaimniecības zemju īpašniekiem.
Noteikts triju mēnešu termiņš kiberdrošības pārvaldnieka izraudzīšanai pēc attiecīgā paziņojuma sniegšanas vai lēmuma pieņemšanas. Ieviestas personāla drošības prasības darbiniekiem ar privileģētu piekļuvi būtiskām sistēmām, paredzot sodāmības pārbaudi un individuālu nodarbināšanas izvērtējumu. Precizēts arī regulējums par piegādes ķēžu drošības risku pārvaldību un neatkarīgu ārējo kiberdrošības auditu.
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekts: Nr. 1562/Lp14. Izsludināts: 22.10.2026.
Grozījumu mērķis ir digitalizēt un vienkāršot Uzņēmumu reģistra pakalpojumus. No 2027. gada 7. janvāra pieteikumi pamatā būs iesniedzami elektroniski, izmantojot reģistra tiešsaistes formu, bet, ja tā nav izveidota, – e-adresi vai elektronisko pastu. Dokumentus varēs iesniegt arī ar zvērināta notāra starpniecību. Noteiktos gadījumos reģistrācijas lēmumus varēs pieņemt automatizēti, bez amatpersonas iesaistes, savukārt pilnībā labvēlīgus lēmumus varēs neizdot atsevišķā rakstveida dokumentā, par tiem paziņojot reģistra tīmekļvietnē.
Personām nodrošinātas tiesības saņemt informāciju un skaidrojumu par automatizēti pieņemtu lēmumu, kā arī to apstrīdēt un pārsūdzēt. Atsevišķām līdzšinējām organizācijām pāreja uz elektronisku pieteikumu iesniegšanu atlikta līdz 2030. gadam. Pieteikumus par darbības izbeigšanu, likvidāciju vai izslēgšanu no reģistra papīra formā pa pastu varēs iesniegt līdz 2030. gada 30. jūnijam.
Grozījums Administratīvā procesa likumā
Likumprojekts: Nr.: 1353/Lp14. Izsludināts: 29.05.2026.
Likumprojekts paredz pagarināt Administratīvā procesa likuma 112.² panta piemērošanas pārejas periodu līdz 2027. gada 31. maijam, lai nodrošinātu tiesām papildu laiku pilnīgai pārejai uz modernizēto Tiesu informatīvo sistēmu un e-lietas risinājumiem. Grozījumi ļaus turpināt ieviest un pilnveidot sistēmas funkcionalitāti, ņemot vērā tiesu praksē identificētās papildu vajadzības, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu elektronisko dokumentu apriti un pakāpenisku pielāgošanos jaunajam lietu izskatīšanas procesam.
Grozījumi Valsts kontroles likumā
Likumprojekts: Nr. 1376/Lp14. Izsludināts: 02.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Valsts kontroles darbības regulējumu, tostarp tās institucionālo organizāciju, informācijas iegūšanas iespējas revīziju veikšanai un nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņas kārtību. Likumprojekts paredz samazināt Valsts kontroles padomes locekļu skaitu no sešiem uz pieciem un attiecīgi precizēt atsevišķu Valsts kontroles amatpersonu kompetenci un institūcijas darbības organizāciju. Ar grozījumiem tiek precizētas Valsts kontroles tiesības revīziju un citu tai noteikto uzdevumu veikšanai iegūt nepieciešamo informāciju, tostarp piekļūt revidējamo vienību reģistros, informācijas sistēmās un datubāzēs esošajiem datiem.
Tāpat likumprojekts pilnveido nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņas regulējumu, paredzot Valsts kontroles padomei tiesības motivēti neuzsākt vai izbeigt zaudējumu piedziņas procesu, ja tā veikšana nav lietderīga vai būtu acīmredzami nesamērīga. Vienlaikus tiek precizēts termiņš lēmuma pieņemšanai par zaudējumu atlīdzināšanu, paredzot, ka lēmums pieņemams saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā gada laikā.
Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā
Likumprojekts: Nr. 1518/Lp14. Izsludināts: 02.10.2026.
Tiesības apturēt pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību nodotas Ministru kabinetam. Ja konstatēti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvajiem aktiem, atbildīgais ministrs iesniedz valdībai lēmuma projektu, un līdz tā izskatīšanai attiecīgais plānojums nav piemērojams. Ministru kabinetam lēmums jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc plānojuma stāšanās spēkā.
Ja plānojuma darbība apturēta pilnībā vai daļēji, pašvaldības domei divu nedēļu laikā jālemj par attiecīgo saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā. Tādējādi saglabāta pašvaldības iespēja panākt valdības lēmuma tiesiskuma pārbaudi.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts: Nr. 1523/Lp14. Izsludināts: 14.10.2026.
Saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta reformu no likuma izslēgta dienesta kompetence uzraudzīt sankciju prasību ievērošanu maksātnespējas procesa administratoru darbā attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību. Attiecīgi svītrotas arī atsauces uz dienestu uzraudzības institūciju sadarbības un informācijas apmaiņas regulējumā.
Ja dienesta lēmums par šādu prasību pārkāpumu ir pārsūdzēts un līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai galīgais nolēmums nav stājies spēkā, dienesta procesuālās tiesības un pienākumus attiecīgajā procesā pārņem Tieslietu ministrija.
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Likumprojekts: Nr.: 1360/Lp14. Nodots komisijai: 21.05.2026.
Likumprojekts paredz stiprināt Saeimas finanšu un saimnieciskās darbības uzraudzību, nodrošinot neatkarīgu ārējo revīziju un lielāku publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību. Grozījumi papildina līdzšinējo parlamenta iekšējās kontroles sistēmu, paredzot vienotu pieeju Saeimas budžeta izlietojuma izvērtēšanai atbilstoši labas pārvaldības, lietderības un efektīvas finanšu kontroles principiem. Tādējādi tiktu stiprināta sabiedrības uzticēšanās parlamenta darbībai, nodrošināta lielāka atbildība par publisko līdzekļu izmantošanu un veicināta vienlīdzīga finanšu kontroles piemērošana visām valsts institūcijām.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Likumprojekts: Nr.: 1372/Lp14. Izsludināts: 22.10.2026.
Paplašināti ierobežojumi Krievijai un Baltkrievijai piederīgo personu līdzdalībai kritiskajā infrastruktūrā. A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai noteiktie īpašumtiesību, patiesā labuma guvēju un pārvaldes amatu ierobežojumi attiecināti arī uz Eiropas mērogā nozīmīgu kritisko infrastruktūru. D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā aizliegta šo personu būtiska līdzdalība, izšķiroša ietekme, patiesā labuma guvēja statuss un likumā noteiktā netiešā ietekme. D kategorijas subjektiem noteikts pienākums informēt nozares ministriju par aizdevumiem, kuru kopējā summa pārsniedz 10 procentus no aktīviem un kuri saņemti no likumā norādītām ārvalstu personām. Precizēta arī iespēja par nacionālajai drošībai nozīmīgiem atzīt kritiskās infrastruktūras darbībai būtiskus IT pakalpojumu un risinājumu nodrošinātājus. Līdz 2026. gada 1. decembrim paredzēts apzināt D kategorijas subjektus ar attiecīgo Krievijas vai Baltkrievijas personu līdzdalību un iesniegt priekšlikumus to izslēgšanai no šīs infrastruktūras kategorijas
Grozījumi likumā ‘Par tiesu varu’
Likumprojekts: Nr.: 1378/Lp14. Izsludināts: 14.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt tiesu pašnoteikšanos un risināt cilvēkresursu jautājumus, ierosinot paplašināt Tieslietu padomes kompetenci un mazināt Tieslietu ministrijas iesaisti tiesu pārvaldībā.
Likumprojekts paredz paplašināt Tieslietu padomes funkcijas tiesnešu iecelšanas, pārcelšanas un karjeras, tiesu budžeta un darba organizācijas jautājumos, kā arī noteikt Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei šajās jomās. Ierosināts arī noteikt Tieslietu padomei tiesības noteikt tiesnešu minimālās mācību prasības un tiesības vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima neapstiprina tiesneša amata kandidātu.
Tāpat likumprojekts paredz mainīt tiesnešu atstatīšanās kārtību, ieviešot individuālu iespējama interešu konflikta izvērtējumu, precizēt izmeklēšanas tiesnešu darbību un tiesneša amata kandidātiem izvirzītās prasības.
Ierosināts paredzēt iespēju publicēt būtiskus judikatūras nolēmumus arī no slēgtām lietām un noteikt Augstākajai tiesai uzdevumu uzturēt judikatūras nolēmumu arhīvu. Likumprojekts paredz arī no 2027. gada ieviest tiesas jurista amatu, kura uzdevums būtu sniegt kvalificētu juridisko atbalstu tiesnešiem.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts: Nr.: 1381/Lp14. Izsludināts: 01.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir veicināt vienotu finanšu pakalpojumu uzraudzību un stiprināt patērētāju aizsardzību, paredzot nodot no PTAC Latvijas Bankai patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas finanšu pakalpojumu jomā.
Latvijas Bankai paredzēts nodot patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku reģistrāciju un uzraudzību, finanšu pakalpojumu sniegšanas prasību noteikšanu, pārkāpumu izskatīšanu un sankciju piemērošanu, kā arī ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem pieņemšanu un izskatīšanu. Latvijas Banka noteiktu arī detalizētākas prasības patērētāju kreditēšanai, hipotekārajai pārkreditēšanai, distances finanšu pakalpojumiem un patērētāju informēšanai.
Paredzēts mainīt arī uzraudzības finansēšanas modeli: kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji valsts nodevas vietā maksātu Latvijas Bankai par licencēšanu un uzraudzību. Funkciju pāreju paredzēts īstenot pakāpeniski, galvenokārt no 2027. gada 1. janvāra, saglabājot iepriekš izsniegto licenču un reģistrāciju spēku.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi Reklāmas likumā Likumprojekts: Nr: 1389/Lp14 . Izsludināts: 01.10.2026.. Grozījumi Reklāmas likumā Likumprojekts: Nr.: 1390/Lp14. Izsludināts: 01.10.2026..
Grozījums Imigrācijas likumā
Likumprojekts: Nr.: 1432/Lp14. Izsludināts: 26.06.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai, ņemot vērā pašreizējos politiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus, nepieļautu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā ar Imigrācijas likumā paredzētās investīciju Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā programmas starpniecību.
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā
Likumprojekts: Nr.: 1456/Lp14. Izsludināts: 28.07.2026.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Saeimas vēlēšanu tiesisko regulējumu, nodrošinot vēlēšanu procesa nepārtrauktību un vēlētāju tiesību īstenošanu apdraudējuma situācijās. Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā pašvaldības vēlēšanu komisija var lemt par balsošanas laika pagarināšanu vēlēšanu iecirkņos, ja balsošanu būtiski kavējis drošības apdraudējums, vienlaikus deleģējot Centrālajai vēlēšanu komisijai izstrādāt vienotus kritērijus un procedūru šādu lēmumu pieņemšanai, lai nodrošinātu operatīvu, vienotu un drošu vēlēšanu norisi ārkārtas situācijās.
Senāta administratīvo lietu departamenta nolēmumi
Senāts uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par izslēgšanas termiņiem un uzticamības izvērtēšanu publiskajā iepirkumā
Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai (EST) trīs prejudiciālos jautājumus par pretendenta izslēgšanu no publiskā iepirkuma.
Pieteicēja, kuru Konkurences padome bija sodījusi par horizontālu karteļa vienošanos, tika izslēgta no pašvaldības iepirkuma, jo nebija atjaunojusi uzticamību. Iepirkumu uzraudzības birojs šo lēmumu ir atstājis spēkā, bet Administratīvā rajona tiesa pieteikumu ir noraidījusi, atzīstot Konkurences padomes lēmumu par pietiekamu “pārliecinošu norādi” arī tad, ja tas ir pārsūdzēts un nav stājies spēkā.
Senāts ir atzinis, ka jānoskaidro Latvijas regulējuma atbilstība ES tiesībām. EST ir lūgts vērtēt, vai pretendentu drīkst izslēgt, pamatojoties uz pārsūdzētu konkurences iestādes lēmumu, pasūtītājam pašam nepārbaudot pārkāpumu, un vai ir pieļaujami secīgi trīs gadu izslēgšanas periodi no lēmuma pieņemšanas un tā galīgas spēkā stāšanās. Tāpat jāvērtē tiesību uz pilnas jurisdikcijas un taisnīgu tiesu, kā arī nevainīguma prezumpcijas ievērošana, tostarp gadījumā, ja uzticamības atjaunošana tiek saistīta ar lēmuma nepārsūdzēšanu, pārkāpuma atzīšanu un soda samaksu.
Lēmums apturēt tiesvedību un vērsties EST pieejams šeit.
Lēmums SKA-771/2025: Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums kā iestādes rīcības prettiesiskumu konstatējošs nolēmums
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kurā konstatēts Latvijas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības prettiesiskums, kvalificējams kā nolēmums, kas konstatē prettiesisku rīcību Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmās daļas izpratnē.
Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav pēc būtības izskatījusi prasījumu par tāda mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kas varētu būt nodarīts ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas pārkāpumu, personai saglabājas tiesības ar šādu prasījumu vērsties nacionālajā tiesā.
Spriedums SKA-85/2026: Noteikumi par sagatavošanās laiku un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku kā būtiski līguma noteikumi sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumos
Sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumos noteikumi par sagatavošanās laiku un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku parasti ir būtiski līguma noteikumi, jo šo laiku pretendentiem ir iespēja izmantot, lai tehniski un finansiāli sagatavotos pakalpojuma sniegšanai – jo īpaši sagādāt nepieciešamo transportu atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Tas savukārt var ietekmēt to, vai un kādu piedāvājumu pretendenti ir gatavi iesniegt iepirkumā.
Publiskā iepirkuma nolikuma interpretācija
Katrs iepirkuma nolikums ir interpretējams kā patstāvīgs dokuments. Cita iepirkuma nolikuma vai tajā sniegto skaidrojumu izmantošana interpretācijā pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Izņēmuma gadījums var būt, ja pašā strīdus nolikumā ir atsauces uz citu nolikumu vai to acīmredzami pamato konkrētā iepirkuma apstākļi.
Publiskā iepirkuma nolikuma noteikumu interpretācijas mērķis ir noskaidrot pasūtītāja gribu konkrētā iepirkuma kontekstā, primāri balstoties uz to, kā šo gribu objektīvi varēja uztvert pretendenti.
Vērtējot nolikuma prasību saturu, nolikuma prasības uzlūkojamas tā, lai tās pilnīgi iegūtu praktisko iedarbību, un tā, lai interpretācijas rezultāts atbilstu prasības jēgai. Proti, iepirkuma nolikuma prasību nevar interpretēt, izdalot un izolēti aplūkojot tikai konkrētu tā punktu; nolikums un visas tā daļas ir vienots regulējums, kurā viena punkta interpretācija nedrīkst padarīt citu par neefektīvu.
Spriedums SKA-29/2026: Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums par iestādes nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītu privātpersonas īpašuma tiesību aizskārumu
Īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ir pamattiesības, kas šo tiesību nepamatota aizskāruma gadījumā var veidot atsevišķu pamatu prasījumam arī par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Nepamatots ierobežojums valdīt, lietot un gūt labumu no īpašuma, pat ja nav pierādāmi zaudējumi, pats par sevi ir īpašuma tiesību aizskārums, kas var radīt pamatu prasībai par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu atkarībā no aizskāruma rakstura un sekām. Tādējādi tiesības prasīt nemantisko kaitējumu ir arī gadījumā, ja iestādes nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts privātpersonas īpašuma tiesību aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.
Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums par administratīvā pārkāpuma lietvedībā nepamatoti noteiktu transportlīdzekļa lietošanas ierobežojumu
Transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu par administratīvā pārkāpuma lietvedībā nepamatoti noteiktu transportlīdzekļa lietošanas tiesību ierobežojumu – transportlīdzekļa izņemšanu un konfiskāciju.
Lēmums SKA-550/2026: Iepirkuma procedūras neobjektīvas pārtraušanas sekas
Iepirkuma procedūras neobjektīva pārtraukšana apdraud godīgu konkurenci un rada tiesības pretendentam prasīt zaudējumu atlīdzību, ja pretendents iepirkuma procedūras paredzamās norises gaitā būtu ieguvis tiesības slēgt iepirkuma līgumu.
Lēmums SKA-581/2026: Atbalsts apkures katlu nomaiņai: nolikuma prasība par esošu apkures katlu
Projektu iesniegumu konkurss, kurš ir vērsts uz atbalstu esošo apkures katlu nomaiņu, ir arī sasaistīts ar noteiktu nekustamo īpašumu. Tāpēc portatīvās sildierīces (dabasgāzes apkures kamīns), ar kuru nav iespējams apkurināt visu apdzīvojamo platību un kuru var izmantot jebkurā citā vietā, nomaiņu nav pamata atzīt par attiecināmām izmaksām.
Spriedums SKA‑160/2026: Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas un lēmumu kontrole tiesā
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas ietver divus posmus. Pirmajā posmā Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Tas ir administratīvais akts, kuru var apstrīdēt un pārsūdzēt, un tiesa var pārbaudīt tā tiesiskumu un lemt par tā atcelšanu. Ja lēmums netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas atbilstoši Komerclikuma 314.^1 panta trešajai daļai stājas spēkā viena mēneša laikā un, kļuvis neapstrīdams, vairs nav pārskatāms.
Otrajā posmā, ja netiek iesniegts pieteikums par likvidatora iecelšanu un nav pasludināts maksātnespējas process, likvidācija nenotiek un Uzņēmumu reģistrs izslēdz sabiedrību no komercreģistra. Šajā posmā pirmais, neapstrīdamais lēmums vairs netiek vērtēts. Izslēgšanas lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un tiesā iespējama vienīgi Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma tiesiskuma kontrole (judikatūras maiņa).
Pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus pārkāpuma izvērtējums
Legalizācijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49. punkts nediskriminējoši attiecas uz kapitālsabiedrībām, kuras noteiktajā termiņā nav paziņojušas par patiesajiem labuma guvējiem. Ja šis pienākums ilgstoši nav izpildīts, sabiedrības darbības izbeigšana un izslēgšana no komercreģistra ir likumā paredzētās sekas, kuru iestāšanās bija atkarīga no pašas personas rīcības.
Šo seku samērīgumu pats par sevi nemaina tas, ka manta pēc sabiedrības izslēgšanas piekritusi valstij, sabiedrība faktiski veikusi saimniecisko darbību vai nav konstatēta izvairīšanās atklāt patiesos labuma guvējus (JUDIKATŪRAS MAIŅA).
Tiesai jāpārbauda, vai bija iestājušies lēmuma pieņemšanas priekšnoteikumi un vai nepastāvēja NILLTPFN likuma pārejas noteikumu 41. punktā paredzētie apstākļi. Sabiedrībai nebija pienākuma atsevišķi iesniegt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, ja Uzņēmumu reģistra rīcībā jau bija 41. punkta prasībām atbilstošas ziņas.
Sabiedrības dalībnieka un patiesā labuma guvēja statusa nošķiršana
Sabiedrības dalībnieka statuss pats par sevi nav pielīdzināms patiesā labuma guvēja statusam.
Spriedums SKA-61/2026: Pretendenta izslēgšana no iepirkuma procedūras saistībā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktam un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.4 panta 1.punktam pretendenta izslēgšanas no iepirkuma procedūras iemesls – neizpildītas saistības nodokļu jomā sakarā ar neiesniegtu nodokļu deklarāciju – ir konstatējams tad, ja pastāv šādu apstākļu kopums:
1) personai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir neiesniegta nodokļu deklarācija;
2) sakarā ar to, ka attiecīgās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums pārsniedz 15 dienas, informācija par to, ka konkrētajai personai attiecīgajā datumā nebija iesniegta kāda no nodokļu deklarācijām, kurai bija jābūt iesniegtai, ir publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē un līdz ar to ir pieejama EIS e-izziņu apakšsistēmā. Tas, ka publiskotā informācija par neiesniegtu nodokļu deklarāciju neietver ziņas par to, kura tieši deklarācija nav iesniegta un tās iesniegšanas termiņu, nav šķērslis atzīt, ka personai attiecīgajos datumos bija neizpildītas saistības nodokļu jomā.
Lēmums SKA-747/2026: Sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas izmantošana
Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas ir izņēmums no atklātas konkurences un interpretējama šauri. Ja pasūtītājs atsaucas uz konkurences neesību tehnisku iemeslu dēļ, tam jāpierāda gan tehnisko iemeslu esība, gan tas, ka līguma slēgšanas tiesības absolūti nepieciešams piešķirt konkrētam piegādātājam.
Ražotāja autorizācija vai pilnvarojums pats par sevi nepierāda tehnisku ekskluzivitāti. Pasūtītājam jāizvērtē faktiskās tehniskās iespējas un citi iespējamie piegādātāji, kā arī tas, vai ekskluzivitātes situāciju nav radījis vai uzturējis pats pasūtītājs. Jau sākotnējā iepirkumā jāvērtē risinājumi, kas novērš nepamatotu atkarību no viena piegādātāja turpmākajā uzturēšanā un modernizācijā.
Pagaidu aizsardzības piemērošanas nepieciešamība publisko iepirkumu gadījumā
Pagaidu aizsardzība publiskajos iepirkumos parasti ir galvenais instruments, lai nepieļautu iepirkumu principu faktisku pārkāpšanu. Arī būtiskas līguma daļas izpilde pati par sevi nav pamats atteikt līguma izpildes apturēšanu, ja nepieciešams aizsargāt tiesiska un konkurencei atvērta iepirkuma norisi. Pareizi organizēt iepirkumu un novērst pārkāpumu sekas ir pasūtītāja atbildība.
Senāts atstāja negrozītu līguma izpildes aizliegumu, vienlaikus uzsverot, ka pagaidu aizsardzības stadijā izdarītie secinājumi par pārkāpumu ir pirmšķietami.
Senāta lēmums SKA-523/2026: Komersanta saimnieciskā pamatdarbība energoietilpīgajā apstrādes rūpniecības nozarē kā priekšnoteikums valsts atbalsta saņemšanai
Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par komersanta tiesībām saņemt valsts atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem. Senāts atzina, ka atbalsta saņemšanai nepietiek ar to, ka komersants līdztekus savai pamatdarbībai veic arī darbību kādā no atbalstāmajām apstrādes rūpniecības nozarēm. Prasība par saimniecisko pamatdarbību atbalstāmajā nozarē attiecas uz komersanta saimniecisko darbību kopumā, nevis tikai uz atsevišķu darbības segmentu, par kuru tiek pieprasīts atbalsts.
Konkrētajā lietā komersanta pamatdarbība bija ceļu un maģistrāļu būvniecība, savukārt asfaltbetona ražošana, kas ietilpst atbalstāmajā apstrādes rūpniecības nozarē, tika veikta kā daļa no būvniecības pakalpojumu nodrošināšanas. Senāts norādīja, ka pašas sabiedrības būvniecības objektos izmantotā asfaltbetona vērtība nav pielīdzināma ieņēmumiem no asfaltbetona pārdošanas, jo asfaltbetons šādā gadījumā ir būvniecības pakalpojuma sniegšanai nepieciešams resurss, nevis patstāvīgs ieņēmumu avots.
Senāts arī uzsvēra, ka atbilstība pārējiem valsts atbalsta saņemšanas kritērijiem vērtējama attiecībā uz komersantu kopumā. Energoietilpības kritērijs ir saistīts ar komersanta kopējām saimnieciskās darbības izmaksām, savukārt elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņa kritērijs – ar kopējo patēriņu komersanta vajadzībām. Tādējādi atbalsts nav paredzēts ikvienam komersantam, kuru skāris energoresursu cenu pieaugums, bet tikai tiem komersantiem, kuri atbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, tostarp prasībai par saimnieciskās pamatdarbības veikšanu atbalstāmajā nozarē.
Senāta lēmums SKA-213/2026: Valsts ieņēmumu dienesta rīcības ar valstij piekritīgo mantu tiesiskā daba
Senāts atcēla Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru bija atteikts pieņemt komersanta pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta rīcības atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu. Strīds bija par VID rīcību, pieņemot un uzskaitot kā valstij piekritīgu mantu nekustamā īpašuma domājamās daļas, uz kurām pieteicējai iepriekš ar tiesas nolēmumiem bija radīts pamats nostiprināt īpašuma tiesības, un vēlāk nododot šo mantu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā.
Senāts atzina, ka VID rīcība ar valstij piekritīgo mantu, īstenojot Ministru kabineta noteikumos Nr. 1354 paredzētās procedūras, ir rīcība publisko tiesību jomā. Šo darbību tiesiskā daba nemainās atkarībā no tā, uz kāda tiesiskā pamata manta kļuvusi par valstij piekritīgu. Tādēļ arī VID rīcības ar mantu, kas valstij piekritusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.
Senāts uzsvēra, ka apstāklis, ka strīds skar īpašuma tiesības un pieteicējas aizskartajām interesēm ir privāttiesisks raksturs, pats par sevi nenozīmē, ka strīds izskatāms civilprocesuālā kārtībā. Izšķiroši ir tas, kādas iestādes darbības radījušas iespējamo aizskārumu un vai šīs darbības veiktas publisko vai privāto tiesību jomā. Konkrētajā gadījumā iespējamais aizskārums radies tieši VID, īstenojot publiski tiesiskas funkcijas valstij piekritīgās mantas uzskaites un nodošanas procesā.
Tāpat Senāts norādīja, ka tiesību vai tiesisko interešu aizskārums administratīvajā procesā nav konstatējams tikai tad, ja aizskartas jau nostiprinātas īpašuma tiesības. Pieteicējai ar tiesas nolēmumiem bija radīts tiesisks pamats īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, taču VID rīcības rezultātā tā šo iespēju zaudēja. Šāds tiesiskā stāvokļa pasliktinājums ir pietiekams, lai konstatētu iespējamu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un pamatu vērsties administratīvajā tiesā.
Spriedums SKA-112/2026: Valdes locekļa prezumētā ienākuma rašanās priekšnoteikumi un tiesiskās sekas
Senāts atzina, ka valdes locekļa ienākums vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā tiek prezumēts, ja vienlaikus izpildās divi nosacījumi: konkrētajā mēnesī kapitālsabiedrībā nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas saņem atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, un kapitālsabiedrības mēneša apgrozījums pārsniedz piecu minimālo mēneša darba algu apmēru. Ja nav piemērojams likumā paredzēts izņēmums, kapitālsabiedrībai par valdes locekļa prezumēto ienākumu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Prezumētā ienākuma aplikšana ir būtiska atkāpe no principa, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek faktiski gūtos ienākumus. Tādēļ šis regulējums piemērojams šauri un atbilstoši tā mērķim — novērst nodokļu apiešanu un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, vienlaikus nepieļaujot, ka nodokļa aprēķināšana uz pieņēmumu pamata nonāk pretrunā ar nodokļa būtību un principiem.
Uzņēmumu grupas valdes locekļa atlīdzības summēšana, piemērojot izņēmumu no ienākuma prezumpcijas
Uzņēmumu grupām paredzēto izņēmumu var piemērot arī tad, ja konkrētais valdes loceklis atlīdzību vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā ir saņēmis vairākās citās tās pašas uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībās kopā. Nav nepieciešams, lai visu šo atlīdzību būtu izmaksājusi viena kapitālsabiedrība.
Izšķirošs ir konkrētā valdes locekļa mēnesī saņemtās atlīdzības kopējais apmērs un no tās samaksātie darbaspēka nodokļi, nevis atlīdzību izmaksājušo kapitālsabiedrību skaits. Izņēmums interpretējams kopsakarā ar prezumētā ienākuma regulējuma mērķi, nevis tikai gramatiski, balstoties uz likumā lietoto formulējumu vienskaitlī.
Konkrētajā lietā Valsts ieņēmumu dienests komersantam bija papildus aprēķinājis darbaspēka nodokļus par valdes locekļu prezumēto ienākumu. Senāts atzina par nepamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka atlīdzību vairākās grupas kapitālsabiedrībās summēt nedrīkst, atcēla tās spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai.
Senāta lēmums SKA-744/2026: Kreditora subjektīvās publiskās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā
Senāts atzina par pamatotu atteikumu pieņemt pieteicējas pieteikumu par Uzņēmumu reģistra lēmumu, ar kuru cits komersants tika izslēgta no komercreģistra. Pieteicēja kā sabiedrības kreditore uzskatīja, ka tās izslēgšana no komercreģistra liedz īstenot ar tiesas spriedumu atzītu civiltiesisko prasījumu un tādējādi aizskar pieteicējas tiesības.
Senāts norādīja, ka kreditoram subjektīvās publiskās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā atzīstamas tikai tādā apjomā, kādā Komerclikums tam piešķir procesuālās tiesības. Kreditora interešu aizsardzībai Komerclikums paredz tiesības iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Ja kreditors šīs tiesības nav izmantojis un nav norādījis objektīvus apstākļus, kas būtu liedzuši tās izmantot, sabiedrības vēlāka izslēgšana no komercreģistra pati par sevi nerada kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.
Senāts arī uzsvēra, ka ne katra kreditora mantiskajām interesēm nelabvēlīga ietekme ir uzskatāma par subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Tas, ka sabiedrības izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora iespējas īstenot savu civiltiesisko prasījumu, pats par sevi nedod kreditoram subjektīvas tiesības administratīvā procesa kārtībā iebilst pret sabiedrības izslēgšanu. Kreditora interese saglabāt parādnieku komercreģistrā šādā gadījumā izriet no tā privāttiesiskā prasījuma pret sabiedrību, nevis no Komerclikuma normām, kas regulē sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.
Tādējādi Senāts secināja, ka likumdevējs kreditoru interešu aizsardzībai ir paredzējis konkrētu mehānismu – iespēju pieteikt likvidatora iecelšanu –, un kreditors, kurš šo mehānismu nav izmantojis, nevar pamatot subjektīvo publisko tiesību aizskārumu vienīgi ar to, ka sabiedrības izslēgšana apgrūtina tā prasījuma piedziņu.
Lēmums SKA-729/2026: Tiesības vērsties tiesā ar populārsūdzību (actio popularis) par trokšņa emisiju
Senāts atzina, ka Vides aizsardzības likuma 9. panta trešajā daļā paredzētās tiesības iesniegt populārsūdzību ļauj personai vērsties tiesā sabiedrības vides interešu aizsardzībai arī tad, ja nav aizskartas tās pašas subjektīvās tiesības. Šīs tiesības neaprobežojas ar dabas resursu, floras vai faunas aizsardzību, bet aptver arī sabiedrības intereses dzīvot labvēlīgā vidē.
Trokšņa emisija ir vidi ietekmējošs faktors, un to ierobežojošie normatīvi paredzēti cilvēkiem labvēlīgas dzīves vides nodrošināšanai. Tādēļ persona var vērsties administratīvajā tiesā, lai aizsargātu vispārīgas sabiedrības intereses pret iespējamu prettiesisku trokšņa emisiju. Tas, ka trokšņa ietekmētie iedzīvotāji savas tiesības varētu aizsargāt paši, neizslēdz citas personas tiesības iesniegt populārsūdzību. Vienlaikus populārsūdzības iesniegšanas tiesības neatbrīvo pieteicēju no pienākuma norādīt konkrētus faktus par iespējamu vides normatīvo aktu pārkāpumu. Konkrētajā lietā pieteicēji pārsūdzēja atļauju rīkot autošosejas čempionātu Biķernieku trasē, taču nebija norādījuši faktus, kas liecinātu, ka tieši šis pasākums varētu izraisīt trokšņa robežlielumu pārsniegšanu. Atsauce uz 2018. un 2019. gada mērījumiem nebija pietiekama, jo nebija pamata tos attiecināt uz pārsūdzētajā atļaujā paredzēto pasākumu.
Senāts pārbaudīja arī pasākuma laikā veiktos un Biķernieku trases tīmekļvietnē publicētos trokšņa mērījumus. Tie neapstiprināja attiecīgajām apbūves teritorijām piemērojamo dienas un vakara trokšņa robežlielumu pārsniegšanu. Tādējādi Senāts atzina pirmās instances tiesas argumentāciju par populārsūdzības tvērumu par kļūdainu, tomēr secināja, ka konkrētajā gadījumā pieteikumu bija pamatoti atteikts pieņemt citu iemeslu dēļ. Senāts atteicās izskatīt pieteicēju blakus sūdzību kā acīmredzami nepamatotu.
Spriedums SKA-87/2026: Pasūtītāja, kas ir licencēta maksājumu pakalpojumu iestāde, rīcības brīvība neregulētā iepirkumā vērtēt pretendentu reputāciju finanšu jomā
Senāts atzina, ka neregulētā iepirkumā pasūtītājam ir plašāka izvēles brīvība un uz to nav tieši attiecināmas regulētajām iepirkuma procedūrām paredzētās prasības. Tomēr pasūtītājam jāievēro iepirkumu pamatprincipi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un patvaļas aizlieguma princips. Atšķirīga kārtība pati par sevi nenozīmē šo principu pārkāpumu.
Pasūtītājam, kas ir licencēta maksājumu pakalpojumu iestāde un darbojas finanšu pakalpojumu jomā, ir rīcības brīvība atturēties no līgumu slēgšanas ar personām, kuru līdzšinējā darbība rada šaubas par reputāciju finanšu jomā. Šādā darbības sfērā reputācijas risku pārvaldībai ir īpaša nozīme, un vēlme izvairīties no reputāciju apdraudošām darījumu attiecībām pati par sevi nav patvaļīga.
Reputācijas izvērtējumā noteiktos apstākļos drīkst ņemt vērā arī pretendenta patiesā labuma guvēja finanšu darbības vēsturi, ievērojot tā saikni ar pretendentu un ietekmi uz pretendenta darbību. Tomēr pasūtītājam jāspēj objektīvi pamatot, kādēļ konkrētie apstākļi ir nozīmīgi reputācijas izvērtēšanai, un attiecīgā pieeja konsekventi jāpiemēro visiem pretendentiem. Tas ir būtiski arī tad, ja reputācijas pārbaudes kritēriji iepirkuma dokumentācijā nav detalizēti konkretizēti.
Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums nav konstatējams tikai tādēļ, ka vairāku pretendentu patiesie labuma guvēji bijuši saistīti ar uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi. Jāvērtē parādu apmērs un pārējo apstākļu kopums. Konkrētajā lietā nodokļu parāds, kas nepārsniedza 700 euro, nebija automātiski pielīdzināms vairāku simtu tūkstošu euro parādiem un ar tiem saistītiem maksātnespējas procesiem.
Lietā tika vērtēta komersanta piedāvājuma noraidīšana VAS “Latvijas Pasts” rīkotā iepirkumā reputācijas pārbaudes rezultātā.
Spriedums SKA-117/2026: Netipisku un sarežģītu faktisko apstākļu nozīme tiesisko seku piemērošanā
Netipiski vai sarežģīti faktiskie apstākļi paši par sevi neattaisno atkāpi no likumā paredzētajām tiesiskajām sekām. Šādi apstākļi ir nozīmīgi, ja tie liecina, ka personai objektīvi nebija iespējams novērst nelabvēlīgo seku iestāšanos. Tādēļ jāvērtē nevis tikai situācijas sarežģītība vai personas īpašais stāvoklis, bet gan konkrēti šķēršļi, kas liedza izmantot likumā paredzētos tiesiskos mehānismus.
Atkāpe no sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra un tās mantas pārejas valstij tiesiskajām sekām var būt pieļaujama, ja šo seku piemērošana radītu nesamērīgu rezultātu. Tomēr šādu secinājumu nevar izdarīt, nenoskaidrojot, vai persona pati varēja novērst attiecīgo seku iestāšanos.
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra un mantojuma aizgādnības izmantošana mantinieka interešu aizsardzībai
Pēc sabiedrības vienīgās dalībnieces un valdes locekles nāves mantojumā ietilpstošo kapitāla daļu pārvaldībai iespējams izmantot mantojuma aizgādnību. Līdz mantinieka apstiprināšanai mantojuma tiesībās mantojums pastāv kā patstāvīgs tiesību subjekts, un tā aizgādnis var īstenot kapitāla daļu pārvaldībai un aizsardzībai nepieciešamās dalībnieka tiesības. Mantojuma aizgādnības institūta esība pati par sevi vēl nepierāda, ka konkrētajā situācijā to bija iespējams izmantot. Tiesai jānoskaidro, vai pastāvēja iespēja lūgt iecelt mantojumam aizgādni un vai mantinieka aizgādnei bija pamats šādu procesu uzsākt. Ilgstoša mantinieka aizgādņa iecelšana un atļaujas saņemšana mantojuma pieņemšanai pati par sevi nepierāda objektīvu neiespējamību izmantot šo atsevišķo mehānismu. Arī aizgādņa vecums un pieredzes trūkums komerctiesībās paši par sevi neattaisno likvidatora iecelšanas pieteikuma termiņa nokavējumu.
Piemērojot lietā SKA-160/2026 nostiprināto judikatūras maiņu, Senāts norādīja, ka pēc sabiedrības izslēgšanas lēmuma izpildes iespējama tikai tā tiesiskuma pārbaude, nevis atcelšana vai likvidatora iecelšanas termiņa atjaunošana. Tiesvedības turpināšanai nepieciešama pamatota interese; konkrētajā lietā tā bija mantinieka interese panākt lēmuma tiesiskuma pārbaudi atlīdzinājuma pieprasīšanai. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, jo nebija pienācīgi izvērtēta mantojuma aizgādnības izmantošanas iespēja un bija kļūdaini noteiktas tiesas kontroles robežas.
Lēmums SKA-734/2026: Pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes noteikto pienākumu pārstrādāt tiešsaistes platformas lietošanas noteikumus
Senāts 2026. gada 9. jūlija lēmumā atzina, ka, vērtējot iestādes uzlikta pienākuma nekavējošas izpildes sekas, jāņem vērā nepieciešamo izmaiņu raksturs un ietekme uz uzņēmuma darbību. Ja pienākuma izpilde prasa pārveidot platformas iekšējos procesus, informācijas sistēmas un pārvaldību, iejaucoties tās autonomijā, tas var pamatot būtiska kaitējuma vai grūti novēršamu zaudējumu risku.
Pagaidu aizsardzībai vienlaikus nepieciešams arī administratīvā akta pirmšķietams prettiesiskums. Tādēļ uzņēmuma izmaksas vai organizatoriskas grūtības pašas par sevi vēl nenozīmē, ka iestādes lēmuma darbība apturama.
Tiesiskā pienākuma noteikšanas pamatojums konkurences tiesību pārkāpuma lietā
Konkurences padome nevar pamatot konkrēta tiesiskā pienākuma saturu tikai ar vispārīgu norādi uz pārkāpuma izbeigšanu vai konkurences tiesību ievērošanu. Tai, ievērojot lietas individuālos apstākļus, jāpamato izvēlētā pienākuma saturs un apjoms, tostarp tā lietderība un samērīgums.
Konkrētajā lietā Senāts apturēja pieteicējam uzliktā pienākuma pārstrādāt platformas lietošanas noteikumus darbību. Tas bija pagaidu aizsardzības lēmums, nevis galīgs spriedums par konkurences pārkāpuma esību vai naudas soda tiesiskumu.
Spriedums SKA-49/2026: Iestādes pierādīšanas pienākums un administratīvā akta pamatojuma robežas valsts atbalsta atgūšanas lietā
Senāts vērtēja strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atgūt komercsabiedrībai izmaksāto Covid-19 atbalstu, jo dienests pēc atbalsta piešķiršanas bija atzinis sabiedrību par finanšu iestādi. Senāts norādīja, ka šādam statusam nepieciešams konstatēt ne tikai attiecīgās finanšu darbības veikšanu, bet arī to, ka tā ir komersanta galvenā darbība. Ar atsevišķu finanšu pakalpojumu sniegšanu vien nepietiek.
Senāts uzsvēra, ka pieteicēja pienākums līdzdarboties pierādījumu iegūšanā nepārceļ uz viņu iestādes pienākumu pierādīt personai nelabvēlīga administratīvā akta pamatojumu. Tas, ka līgumi, rēķini vai citi dokumenti atrodas pieteicēja rīcībā, pats par sevi nemaina pierādīšanas pienākuma sadalījumu. Arī objektīvās izmeklēšanas princips nedod tiesai tiesības pirmoreiz pamatot nelabvēlīgu administratīvo aktu ar jauniem apstākļiem, kurus iestāde savā lēmumā nebija norādījusi.
Konkrētajā lietā dienests nebija atsevišķi izvērtējis un pamatojis, ka finanšu pakalpojumu sniegšana ir sabiedrības galvenā darbība. Senāts noraidīja dienesta kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu.
Lēmums SKA-685/2026: Personas tiesiskā paļāvība uz saziņas veidu un pārsūdzības termiņa sākums
Senāts vērtēja izbraukšanas rīkojuma pārsūdzības termiņu situācijā, kad personai iepriekš bija atļauts sazināties ar iestādi e-pastā, bet lēmums nosūtīts uz personas aktivizēto oficiālo elektronisko adresi. Par saziņas veida maiņu persona atsevišķi nebija informēta.
Senāts norādīja, ka Oficiālās elektroniskās adreses likumā paredzētās tiesības īpaši pamatotos gadījumos izvēlēties citu saziņas kanālu nedrīkst piemērot formāli. Iestādei personas norādītais pamatojums jāizvērtē individuāli. Ja tas šķiet nepietiekams, atbilstoši labas pārvaldības principam personai jādod iespēja to papildināt.
Konkrētajos apstākļos personai bija pamats paļauties uz iepriekš izmantoto saziņu e-pastā, un iestādes kļūdas sekas nebija taisnīgi vērst pret personu. Senāts atzina, ka pārsūdzības termiņš sācies pēc lēmuma faktiskās paziņošanas e-pastā un persona to nebija nokavējusi. Pirmās instances tiesneša lēmums tika atcelts, un jautājums par pieteikuma virzību nodots jaunai izskatīšanai.
Lēmums SKA-809/2026: Personas datu apstrādes strīdu izskatīšana administratīvajā vai civilprocesuālā kārtībā
Senāts atzina, ka Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļa nenozīmē, ka ikviens prasījums par prettiesisku personas datu apstrādi izskatāms tikai civilprocesuālā kārtībā. Nosakot kompetento tiesu, jāvērtē, vai strīdus datu apstrāde veikta privāttiesisko attiecību vai valsts pārvaldes jomā.
Ja iestāde, īstenojot valsts pārvaldes varu, pieļauj prettiesisku personas datu apstrādi, šāda rīcība var būt vērtējama kā faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē. Savukārt apstāklis, ka datu apstrādi veikusi publiska iestāde, pats par sevi nenozīmē, ka strīds izskatāms administratīvajā tiesā.
Konkrētajā lietā pašvaldības sporta skola bija veikusi darbinieces kolēģu aptauju viņas darba snieguma novērtēšanai. Senāts atzina, ka datu apstrāde notikusi darba devēja un darbinieces darba tiesisko attiecību ietvaros, tādēļ strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Senāts atstāja negrozītu atteikumu pieņemt pieteikumu, vienlaikus precizējot pirmās instances tiesneša juridisko pamatojumu.
Satversmes tiesas nolēmumi
Ierosināta lieta par juridiskās personas tiesībām saņemt kaitējuma atlīdzinājumu pēc procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšanas
Satversmes tiesā 2026. gada 6. jūlijā ierosināta lieta Nr. 2026-10-01 “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.
Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu šāda līdzekļa piemērošanai.
Kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas finanšu līdzekļiem tika uzlikts arests. Vēlāk no kriminālprocesa tika izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, kuru tiesa izbeidza; tika atcelts arī mantai uzliktais arests. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt ar arestu radīto kaitējumu, taču ģenerālprokurors šo lūgumu noraidīja. Savukārt Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, atzīstot, ka likumā paredzētais kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats vēl nav iestājies, jo kriminālprocess nav noslēdzies.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka jautājums par tai piederošās mantas izcelsmi jau ir galīgi atrisināts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā mantas noziedzīgā izcelsme nav pierādīta, un ka turpmākais kriminālprocess šo jautājumu vairs nevar ietekmēt. Tādēļ liegums saņemt kaitējuma atlīdzinājumu pirms kriminālprocesa pabeigšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, nesamērīgi ierobežo Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 6. decembris.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Ierosināta lieta par normām, kas paredz PVN samazinātās likmes piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu izplatīšanai tikai noteiktās valodās
Satversmes tiesā 2026. gada 25. maijā ierosināta lieta Nr. 2026-07-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektās un septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 100. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.
Apstrīdētās normas paredz samazināto PVN likmi 5 procentu apmērā attiecīgajiem izdevumiem valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās. Kopš 2026. gada 1. janvāra izdevumiem krievu valodā samazinātās likmes vietā tiek piemērota PVN standartlikme.
Lieta ierosināta pēc divu komercsabiedrību pieteikumiem. SIA “Intelektuālā grāmata” specializējas grāmatu un periodisko izdevumu izplatīšanā krievu valodā, savukārt SIA “LER 8” izdod periodiskos izdevumus, tostarp laikrakstu latviešu un krievu valodā.
Pieteikumu iesniedzēju ieskatā augstāka PVN likme ir sadārdzinājusi izdevumus, samazinājusi pieprasījumu un apgrozījumu, tādējādi pārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības un diskriminācijas aizlieguma principus, kā arī aizskarot tiesības uz īpašumu un komerciālo vārda brīvību.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 25. oktobris.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas paredz PVN samazinātās likmes piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu izplatīšanai tikai noteiktās valodās
Satversmes tiesā 2026. gada 27. maijā ierosināta vēl viena lieta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektās un septītās daļas atbilstību Satversmes 1., 91., 100. pantam, 105. panta pirmajiem trim teikumiem un 114. pantam.
Apstrīdētās normas paredz samazināto PVN likmi 5 procentu apmērā attiecīgajiem izdevumiem valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās. Kopš 2026. gada 1. janvāra izdevumiem krievu valodā samazinātās likmes vietā tiek piemērota PVN standartlikme.
Lieta ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ir krievu tautības, viņa dzimtā valoda ir krievu valoda un viņš regulāri iegādājas izdevumus krievu valodā.
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā augstāka PVN likme palielina viņa izdevumus, pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības un diskriminācijas aizlieguma principus, aizskar tiesības uz īpašumu un tiesības saņemt informāciju, kā arī ierobežo iespējas saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 27. oktobris. Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Ierosināta lieta par zāļu iegādes, kompensācijas un pieejamības regulējuma atbilstību Satversmei
Satversmes tiesā 2026. gada 8. jūlijā ierosināta lieta par Farmācijas likuma 5. panta 20. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 8. pielikuma 2.1. apakšpunkta un 3. punkta atbilstību Satversmes 1., 64. un 111. pantam.
Farmācijas likuma 5. panta 20. punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Savukārt apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas regulē centralizēti iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu saraksta veidošanu, zāļu iekļaušanu tajā un to izmantošanas uzsākšanu ārstniecības iestādēs.
Lieta ierosināta pēc Valsts kontroles padomes pieteikuma. Tās ieskatā valsts nav noteikusi skaidrus un objektīvus kritērijus, pēc kuriem ierobežotu finanšu resursu apstākļos nosakāmas prioritātes starp valsts apmaksājamām zālēm un slimībām, kā arī nav nodrošinājusi vienlīdzīgas iespējas saņemt valsts apmaksātas zāles.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav noteikti vispārīgi principi, pēc kuriem līdzsvarot personu ar smagām vai dzīvību apdraudošām slimībām vajadzību pēc dārgām zālēm ar sabiedrības interesēm nodrošināt valsts apmaksātas zāles iespējami plašākam personu lokam. Tāpat Saeima būtisku jautājumu izlemšanu esot nepamatoti deleģējusi Ministru kabinetam, kas savukārt esot pārsniedzis tam piešķirtā pilnvarojuma robežas.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 8. decembris.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Par Satversmei neatbilstošu atzīst regulējumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām bez mantiskā stāvokļa izvērtēšanas
Satversmes tiesa 2026. gada 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas, kas nosaka personas ienākumu līmeņa un statusa kritērijus, kā arī maksimālo parādsaistību apmēru, kuru nepārsniedzot personu var atbrīvot no parādsaistībām.
Lieta ierosināta pēc licencētas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējas pieteikuma, kuras ieskatā apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad iespējama atbrīvošana no parādsaistībām, tādējādi samazinot tās parādu portfeļa vērtību un ierobežojot Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa secināja, ka atbrīvošana no parādsaistībām ir pamatota tikai tad, ja persona tās objektīvi nespēj nokārtot. Personas ienākumu līmenis vai piederība kādai no likumā noteiktajām personu grupām pati par sevi neapliecina šādu nespēju. Lai pienācīgi izvērtētu personas spēju izpildīt saistības, nepieciešams ņemt vērā ne vien tās ienākumus, bet arī izdevumus un tai piederošo mantu. Spēkā esošais regulējums šādu pilnīgu personas mantiskā stāvokļa izvērtējumu nenodrošina.
Tiesa atzina, ka tādējādi nav panākts taisnīgs līdzsvars starp kreditoru tiesībām uz īpašumu un sabiedrības interesēm un apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2027. gada 1. oktobra, dodot likumdevējam laiku izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu, ka no parādsaistībām tiek atbrīvotas vienīgi personas, kurām objektīvi nav iespēju tās nokārtot.
Ierosināta lieta par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu pensiju apdrošināšanai
Satversmes tiesā 2026. gada 20. jūlijā ierosināta lieta par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 18.2. apakšpunkta atbilstību Satversmes 64. un 109. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai.
Apstrīdētā norma nosaka pensiju apdrošināšanai paredzēto iemaksu sadalījumu starp valsts pensijas kapitālu un fondēto pensiju shēmu. Tā paredz, ka 14 procenti no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu, bet 6 procenti ir iemaksu likme fondēto pensiju shēmā, ja persona ir šīs shēmas dalībniece.
Lieta ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma, paredzot tikai daļas no pensiju apdrošināšanai novirzītajām iemaksām uzskaiti valsts pensijas kapitālā un iemaksāšanu fondēto pensiju shēmā, ierobežo viņa iespējas veidot pensijas kapitāla uzkrājumu no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi esot aizskartas Satversmes 109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu.
Tāpat pieteikuma iesniedzēja ieskatā Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, esot pārsniedzis likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas. Tādēļ norma neatbilstot arī Satversmes 64. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 20. decembris.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Ierosināta vēl viena lieta par tiesībām saņemt kaitējuma atlīdzinājumu par nepamatoti piemērotu mantas arestu
Satversmes tiesā 2026. gada 20. augustā ierosināta lieta Nr. 2026-13-01 “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.
Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu šāda līdzekļa piemērošanai.
Lieta ierosināta pēc privāto tiesību juridiskās personas konstitucionālās sūdzības. Pirmstiesas kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas nekustamajam īpašumam tika uzlikts arests, kas vēlāk ar tiesas lēmumu tika atcelts. Tieslietu ministrija atteica atlīdzināt ar mantas arestu radīto kaitējumu. Savukārt Administratīvā rajona tiesa atteicās pieņemt pieteikumu, atzīstot, ka likumā paredzētais kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats vēl nav iestājies, jo kriminālprocess nav noslēdzies.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā kriminālprocesa noslēgums nevar ietekmēt tās mantai piemērotā aresta pamatotību, jo tai attiecīgajā kriminālprocesā nav procesuālā statusa un tajā netiek lemts par tās mantas izcelsmi. Tādēļ liegums saņemt kaitējuma atlīdzinājumu pirms kriminālprocesa pabeigšanas esot nesamērīgs un aizskarot Satversmes 92. panta pirmajā un trešajā teikumā, kā arī 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Satversmes tiesa atjauno tiesvedību lietā par akcionāru personas datu publiskošanu
Satversmes tiesa 2026. gada 8. septembrī atjaunoja tiesvedību lietā Nr. 2024-01-01 “Par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta pirmās daļas 2. punkta “b” apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.
Apstrīdētā norma paredz reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļaut ziņas par akciju sabiedrību akcionāriem, kas norādītas akciju sabiedrības paziņojumā par akcionāra līdzdalības iegūšanu, palielināšanos vai samazināšanos. Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības akcionāru pieteikuma, kuru ieskatā viņu personas datu publiskošana nesamērīgi ierobežo Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību.
Satversmes tiesa iepriekš apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai Eiropas Savienības tiesības prasa publiskot informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru un vai Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj piekļuvi šo personu datiem bez leģitīmas intereses pierādīšanas. Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembra spriedumā lietā C-798/24 “Jautiva” atzina, ka Eiropas Savienības tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, un ka Vispārīgajai datu aizsardzības regulai ir pretrunā regulējums, kas ikvienai personai bez pienākuma pierādīt leģitīmu interesi nodrošina piekļuvi visu akciju sabiedrību akcionāru personas datiem.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, Satversmes tiesa atjaunoja tiesvedību lietā un noteica tās izskatīšanu rakstveida procesā 2026. gada 13. oktobrī.
Ierosināta lieta par zemes izpirkšanas cenas noteikšanu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā
Satversmes tiesā 2026. gada 24. septembrī ierosināta lieta par Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 7. panta otrās daļas un Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 888 “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam” 2.4. un 2.4.1. apakšpunkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
Apstrīdētā likuma norma paredz, ka dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa. Savukārt apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas nosaka universālās kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamās apbūves zemes bāzes vērtības, zemes standartplatības un standartplatību korekcijas koeficientus attiecīgajām lietošanas mērķu grupām.
Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējai pieder zeme, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu mājas. Vienas mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir izmantojusi tiesības atsavināt daļu no šīs zemes, un dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināto zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas, piemērojot tās kopsakarā, nenodrošina taisnīgu un tirgus situācijai atbilstošu atlīdzību par zemes atsavināšanu un tādējādi nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2027. gada 24. februāris.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Ierosināta lieta par siltumenerģijas maksimālās iepirkuma cenas noteikšanu
Satversmes tiesā 2026. gada 30. oktobrī ierosināta lieta “Par Enerģētikas likuma 49. panta 1.⁵ daļas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2026. gada 29. jūnija lēmuma Nr. 1/15 “Kārtība maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai, kuru siltumapgādes sistēmas operators piemēro konkurējošajam siltumenerģijas apjomam” 1., 2., 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 105. pantam”.
Apstrīdētās normas paredz maksimālo iepirkuma cenu siltumenerģijai, par kuras pārdošanu siltumapgādes sistēmas operatoram konkurē neatkarīgie ražotāji. Tās nosaka arī cenas aprēķināšanas un piemērošanas kārtību operatoram, kas lietotājiem piegādā vairāk nekā divus miljonus megavatstundu siltumenerģijas gadā.
Lieta ierosināta pēc SIA “Gren Rīga” konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā maksimālās cenas regulējums neņem vērā ražotāju ieguldījumus, faktiskās ražošanas izmaksas un citus individuālos apstākļus, tādējādi nesamērīgi ierobežojot tiesības uz īpašumu. Tāpat regulējums nepamatoti paredzot vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošiem ražotājiem, jo daļai no tiem papildus esot iespēja pārdot siltumenerģiju par individuāli noteiktu tarifu. Pieteikuma iesniedzēja norāda arī uz tiesiskās paļāvības aizskārumu, jo esot paļāvusies, ka maksimālā cena netiks noteikta vai tiks ieviesta tikai ārkārtas situācijā enerģētikas nozarē, ievērojot katra ražotāja faktiskās izmaksas.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2027. gada 30. marts.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Ierosināta lieta par ierobežojumu saņemt valsts atbalstu saules elektrostacijas iegādei no saimnieciskās darbības veicēja
Satversmes tiesā 2026. gada 19. oktobrī ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums” 19.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma paredzēja, ka valsts atbalstu noteiktu atjaunojamo energoresursu iekārtu, tostarp saules elektrostaciju, iegādei var saņemt tikai tad, ja tās iegādātas no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta un uzstādītas dzīvojamā mājā vai ar to saistītā īpašumā. Norma zaudēja spēku 2026. gada 12. septembrī.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir lieta par atteikumu piešķirt atbalstu saules elektrostacijas iegādei, jo iekārta iegādāta no fiziskas personas, kura Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nevis no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā šāds ierobežojums nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmos apstākļos esošām personām un tādējādi pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2027. gada 19. marts.
Lēmums par lietas ierosināšanu ir pieejams šeit.
Daugavpilī noteiktie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi atbilst Satversmei
Satversmes tiesa lietā Nr. 2025-22-03 atzina Daugavpils pašvaldības noteiktos azartspēļu organizēšanas ierobežojumus par atbilstošiem Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Apstrīdētā norma aizliedz organizēt azartspēles vietās, kur spēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no noteiktu ēku tuvākās ieejas, tostarp daudzdzīvokļu mājām, izglītības un pašvaldības iestādēm un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām. Lieta ierosināta pēc četru azartspēļu organizētāju pieteikumiem, kuri uzskatīja, ka ierobežojums faktiski liedz organizēt azartspēles visā pilsētā un nesamērīgi ierobežo to tiesības uz īpašumu.
Tiesa secināja, ka pašvaldība ir pamatojusi gan aizsargājamo vietu izvēli, gan 150 metru attālumu, ņemot vērā ēku izmantošanas mērķi un iedzīvotāju plūsmu. Ierobežojums mazina neplānotu spēļu zāļu apmeklējumu un atkarības risku, savukārt pastiprināta kontrole un alternatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas nevar aizstāt azartspēļu pieejamības ierobežošanu. Tā kā regulējums saglabā iespēju organizēt azartspēles citviet pilsētā un paredz izņēmumus, sabiedrības ieguvums atsver komersantu tiesību ierobežojumu.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā 2026. gada 16. oktobrī.
Satversmes tiesas likums neietver ģenerālprokuroru to personu lokā, kuras ir tiesīgas iesniegt pieteikumu par Ministru kabineta izdoto individuālo tiesību aktu atbilstību likumam
Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma par divu Ministru kabineta protokollēmumu tiesiskumu, secinot, ka ģenerālprokuroram nav tiesību iesniegt pieteikumu par šādu aktu pārbaudi.
Apstrīdētajos protokollēmumos Zemkopības ministrijai uzdots nodrošināt izmaiņas AS “Latvijas valsts meži” ilgāka termiņa skujkoku zāģbaļķu piegādes līgumu cenu noteikšanas kārtībā, piemērojot īstermiņa pārdošanas procedūrā noteiktās vidējās svērtās cenas.
Tiesa atzina, ka protokollēmumi nav normatīvie akti, jo tie ir saistoši konkrētai institūcijai, neregulē nenoteiktu skaitu situāciju un nav piemērojami vairākkārt. Tie kvalificējami kā Ministru kabineta individuālie tiesību akti, kuri neatbilst administratīvā akta pazīmēm. Lai gan šādu aktu atbilstības likumam pārbaude ietilpst Satversmes tiesas kompetencē, pieteikumu par to var iesniegt tikai likumā izsmeļoši norādītie subjekti, kuru vidū ģenerālprokurors nav ietverts. Tiesa uzsvēra, ka šo subjektu loku tiesību piemērošanas ceļā nedrīkst paplašināt.
Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu ir pieejams šeit.
