Jāņa Taukača bloga vietne – https://taukacs.blog/

 

Pagājušā gadā publicēts šāds Senāta apkopojums par 2013.-2022.gadiem (Krimināllikuma 218.pants). Kas man no šī apkopojuma šķita vērtīgs, lasot to ar biznesa acīm?

SIA bija nauda, bet valde nodokļus nemaksāja

Kādā 2019.g. lietā Senāts konstatēja, ka fiziskā persona ir sodāma, jo SIA nenomaksāja nodokļus, kaut arī tai bija līdzekļi to darīt. Senāts uzsvēris, ka nav izšķirošas nozīmes, kādām saimnieciskām darbībām apsūdzētais iztērēja viņa rīcībā esošos naudas līdzekļus, ar kuriem varēja samaksāt nodokļus. Senāts šai sakarā atsaucās uz Satversmes tiesas spriedumu, kas pasaka, ka sabiedrības intereses saņemt budžetā nodokļu maksājumus prevalē pār indivīda interesēm komercdarbības nodrošināšanā. Tomēr te svarīgi atgādināt, ka tiesa var taisīt attaisnojošu spriedumu, ja nav konstatēts personas tiešs nodoms izvairīties no nodokļiem.

Bet dzīvē viss ir savādāk..

Par līdzīgu situāciju un tās neviennozīmīgo traktējumu sarunājāmies Tax Stories podkāstā ar viena uzņēmuma valdes locekli, kuru atzina par vainīgu, uzņēmumam nesamaksājot ap EUR 28 tūkst. nodokļos. Kādā citā lietā redzams, ka uzņēmums izmaksājis dividendes, nevis nodokļus vai veica ar saimniecisko darbību nesaistītus pirkumus – tad viss skaidrs. Taču kā ir, ja uzņēmums iesniedz deklarācijas, kurās atspoguļots maksājamais nodoklis, bet tas nav samaksāts, jo jāmaksā aizdevuma %, ko banka noņem no konta automātiski un praktiski nav iespējams šo naudu novirzīt nodokļiem? Vai arī uz papīra darījums ir noticis un par to jāsamaksā PVN, bet klienti kavējas ar maksājumiem vai nesamaksā vispār? Vai aiz restēm jāliek uzņēmumu vadītājus, kas pēkšņi saņēmuši VID uzrēķinu pa miljonu un tam nepiekrīt? Nodoklis tāpat ir maksājams, bet VID nomaksas grafiku par sadalīšanu termiņos nedod, jo uzņēmumam nav nodrošinājuma, bet tiesas jau tradicionāli ir kūtras uz pagaidu noregulējuma piešķiršanu.. Par šo problemātiku jau mazliet rakstīju aptuveni pirms gada.

Kurš sodāms?

Apkopojumā uzsvērts, ka par izvairīšanās izdarītāju atzīstams un pie kriminālatbildības saucams juridiskās personas vadītājs, kurš īsteno juridiskās personas finansiāli saimniecisko darbību, nevis pati juridiskā persona. Jautājumā par valdē ieliktiem baltkrieviem Senāts devis skaidrojumu, ka par izdarītāju uzskatāma arī persona, kas nozieguma izdarīšanā izmantojusi citu personu.

Fiktīvs priekšnodoklis = AML

Kādā citā 2021.g. lietā no valsts izkrāptais priekšnodoklis pavilcis līdz kvalifikāciju par šo līdzekļu legalizāciju (ar fiktīvu priekšnodokli uzņēmumam palika vairāk PVN, ko varēja izmantot uzņēmuma darbībā) un UIN bāzes samazināšanu. Turklāt, divu valdes locekļu savstarpēji saskaņotas darbības – tā jau ir grupa ar smagāku sankciju. Kam nodokļu un AML saskares punkti interesē detalizētāk, te pieejams samērā plašs Sorainen priekš FID gatavots pētījums ar nosaukumu “Noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Robežšķirtne, tipoloģijas un tiesu prakse.” Kontrastam ar minēto 2021.g. lietu te būs samērā loģiska sekojoša atziņa, kas nākusi no akadēmiskās vides.

„Savukārt, ja persona nelikumīgi pieprasa vai saņem no valsts priekšnodokļa apmaksu, no valsts budžeta saņemtajai naudai legalizēšana (atmazgāšana) nemaz nav nepieciešama. Persona var būt ieinteresēta slēpt faktu, ka nauda saņemta bez tiesiska pamata, bet naudas saņemšanas avots pats par sevi ir absolūti legāls. Tāpēc transakcijas, kas veiktas no valsts budžeta saņemtajiem līdzekļiem, nav vērtējamas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”.

DR.IUR. ANDREJA JUDINA RAKSTS „KRIMINĀLATBILDĪBA PAR NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANU”

Deklarācija EDS ar fiktīvu priekšnodokli vēl nav pabeigts noziegums

Man nesaprotama ir Senāta atziņa par to, kad priekšnodokļa izkrāpšana skaitās pabeigta. Senāts uzskata, ka nepietiek ar attiecīgas deklarācijas at nepatiesām ziņām par tiesībām uz priekšnodokli iesniegšanu, bet zaudējums budžetā tiek nodarīts ar brīdi, kad pārmaksātais nodoklis reāli izmantots, lai segtu nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN, citus nodokļus vai segtu nodokļu un nodevu parādus. Kamēr nav konstatēta pārmaksātā nodokļa reāla izmantošana, nodarījums kvalificējams kā nepabeigts.

Mēģinājuma gadījumā sankciju piemēros, taču piemērotais sods būs salīdzinoši vieglāks nekā tas būtu tad, ja noziedzīgo nodarījumu atzītu par pabeigtu. Respektīvi, uzskatīts, ka ar mēģinājumu ir nodarīts mazāks ļaunums aizsargātajām interesēm.

KATRĪNA SALMGRIEZE, SORAINEN ADVOKĀTE AR SPECIALIZĀCIJU KRIMINĀLTIESĪBĀS

Droši vien vairumā gadījumu šī ir maznozīmīga atziņa, jo vairumā gadījumu sekas iestājas vai nu nekavējoties vai drīz pēc deklarācijas iesniegšanas. Taču, ja eksportējošs uzņēmums paprasa ar deklarāciju pārmaksas atmaksu un VID auditā konstatē priekšnodokļa izkrāpšanu un pārmaksu neatmaksā, tad noziegums nemaz neesot pabeigts. Tas ir tikai nozieguma mēģinājums. Kādā 2019.g. lietā pat tiesai nav pieticis ar VID 2011.g. lēmumu par priekšnodokļa pārcelšanu uz nākamajiem periodiem, lai atzītu noziegumu par pabeigtu. Labi, ka vismaz situācija, kur ar nepamatotu priekšnodokli ir samazināts budžetā maksājamais PVN vai citu nodokļu parādu segšana, ir atzīti par pabeigtiem noziegumiem.

Kriminālatbildības slieksnis

Līdz šim jau bijām pieraduši, ka nodokļos iespējamās kriminālatbildības limits bija 50 minimālās mēnešalgas, jeb pēdējos gados – EUR 25 000. Ar 2023.gadu ar minimālās algas palielināšanu uz EUR 620 cēlās arī limits – EUR 31 000. Ar 2024.gadu tas plānots EUR 700 mēnesīt, tātad – EUR 35 000.

Jauns pants par nenotikušu darījumu PVN deklarācijā

Visticamāk, lai izbeigtu beidzot šo diskusiju 2021.gadā krimināllikumā ieviests jauns pants – par faktiski nenotikuša ar PVN apliekama darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā. Sankcija par organizētā grupā veiktu noziegumu ir līdz pat 10 gadiem aiz restēm, bet pārējos gadījumos soda līdz 2 vai 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Lieli vs. ievērojami apmēri

Tomēr jaunais pants krimināllikumā par nenotikušu darījumu uzrādīšanu PVN (ne UIN) deklarācijā mani samulsināja ar sankcijām: līdz 2 gadiem par lieliem apmēriem (EUR 31 000) un līdz 5 gadiem par ievērojamiem (10x EUR 620 = EUR 6200). Kur loģika?

Pirmajā daļā (lielie apmēri, EUR 31 000) – būs sankcijas tikai dēļ fiktīvo darījumu norādīšanas deklarācijā, neatkarīgi no sekām. Otrajā daļā (ievērojami apmēri, EUR 6200) jau ir paredzēta sankcija, ja notikusi gan fiktīvo darījumu norādīšana PVN deklarācijā, gan iestājušās sekas – nodarīts zaudējums valstij ievērojamajā apmērā.

VIOLETA ZEPPA-PRIEDĪTE, SORAINEN ADVOKĀTE AR SPECIALIZĀCIJU KRIMINĀLTIESĪBĀS

Vēl viens wow

Kādā lietā tiesa secināja, ka apsūdzētais apzinājās, ka darījumi ir fiktīvi, jo darījumu partneru kontaktpersona bija vīrietis Ivars, kura uzvārdu apsūdzētais nezina, bet pavadzīmēs rēķinos, kā arī darbu pieņemšanas un nodošanas aktos minēta cita persona. Gribētos cerēt, ka šis ir izrauts no konteksta un lietā ir vairāk pierādījumu par par to, ka darījumi ir fiktīvi, jo pavadzīmju uzvārdu nesakritība ar preču reālo saņēmēju vai izsniedzēju sastopami praksē ik uz soļa.

Pēcgarša

Pārsvarā visas apkopojuma lietas ir vai nu par priekšnodoklī iekļautiem fiktīviem darījumiem vai par nodokļiem, ko uzņēmums varēja samaksāt, bet nesamaksāja. Ne vārda par zināja vai vajadzēja zināt. Un tas ir pareizi, jo tās lietas nereti ir baltiem diegiem šūtas. Bet esmu pārliecināts, ka arī tādas būs jau nākamajā apkopojumā, jo laika nobīde starp nodokļu nesamaksāšanu un gala spriedumu vidēji izskatās ap 10 gadi. Arī aplokšņu te nav. Pagaidām. Starp citu, saskaitot visas apkopojumā minētās izkrāptās summas, pa visiem 9 gadiem sanāk ap EUR 3 milj., jeb 1/3 milj. gadā. Protams, šis ir tikai atziņu, ne visu lietu, apkopojums, bet PVN plaisa tajā laikā Latvijā bija ap EUR 250 miljoniem katru gadu, neskaitot aploksnes.