Darba pienākumu veikšanai darbiniekiem nereti tiek piešķirta piekļuve dažādām uzņēmuma datubāzēm vai informācijas sistēmām. Ko darīt, ja darbinieks šīs datubāzes izmanto arī savās interesēs? Vai darba devēja datu izmantošana personīgiem mērķiem var būt iemesls darba līguma uzteikumam? Šādu rīcību vērtējis Senāts 2024.gada 17.oktobra lietā SKC-943/2024.

Raksta autors: Andis Burkevics, SIA “Sorainen ZAB”, darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts, sertificēts datu aizsardzības speciālists

Informācija tikai darba pienākumu veikšanai

Princips, ka darbiniekam darba pienākumu veikšanai iegūtā informācija ir jāizmanto tikai darba pienākumu veikšanai, izriet no Darba likuma (DL) 50.panta 1.daļas, kas nosaka: darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma. Tāpat no darbinieka vispārējā lojalitātes pienākuma izriet, ka darbinieks no darba devēja iegūto informāciju, neatkarīgi, vai tā uzskatāma par komercnoslēpumu, vai ir cita veida konfidenciāla rakstura informācija, nedrīkst izmantot ne trešo personu, ne arī savā labā.

Parasti darbinieka pienākumi par darba devēja informācijas aizsardzību tiek īpaši atrunāti darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Jo svarīgāka informācija darba devējam, jo detalizētāk tās aizsardzību un iespējamo rīcību ar to darba devējs regulē. Tomēr darbinieki ne vienmēr ievēro noteikumus. Dažādu iemeslu dēļ darbiniekiem nereti rodas vēlme piekļūt ar darba pienākumu veikšanu nesaistītai informācijai vai, kas vēl ļaunāk, izmantot to personīgiem mērķiem vai kādu citu personu labā.

Publiskajā telpā netrūkst piemēru, īpaši attiecībā uz publisko sektoru, kur nodarbinātajiem bieži ir piekļuve dažādām valsts uzturētām datubāzēm, reģistriem, informācijas sistēmām u. tml. Piemēram, 2019.gada vasarā tika ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sodījis deviņus Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus par nelikumīgu informācijas iegūšanu no datubāzēm. Tāpat 2024.gada oktobrī sabiedrība tika informēta, ka tiesa atstājusi spēkā notiesājošu spriedumu policistam par policijas informācijas nodošanu kādai viņam pazīstamai personai. Cita lieta bija par kādu tiesnesi, kura, iespējams, vairākkārt izmantojusi dažādas datubāzes privātām vajadzībām.

Nav būtiski, vai par šādu rīcību darbinieki saņem kādu finansiālu labumu no malas, jo pati šāda rīcība ir prettiesiska.

Darba devēja datu izmantošana personiskajām interesēm ir pārkāpums

Jautājums par darbiniekam izsniegtā uzteikuma par neatļautu valsts reģistrā iekļautās informācijas izmantošanu tiesiskumu nesen tika izskatīts visu triju instanču tiesās. Lai arī konkrētajā lietā darbinieks bija valsts amatpersona un viņa tiesības un pienākumus attiecībā uz iegūtās informācijas izmantošanu noteica gan likums, gan Ministru kabineta noteikumi, šajā strīdā minētie principi piemērojami arī privātā sektora darba devējiem un darbiniekiem. Tā, piemēram, arī jebkura privāta uzņēmuma darbinieks nedrīkst piekļūt uzņēmuma klientu datubāzei ar mērķi šo informāciju nodot kādai trešajai personai tās interešu izmantošanai.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.