Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Annija Kuzma
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Autortiesību likumā
Likumprojekts Nr.: 1363/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību par skatuves mākslas darba autoriem, kā arī precizēt Autortiesību likumā ietverto regulējumu par galīgajiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Grozījumi precizē, ka viens no autortiesību pārkāpumu veidiem var būt autortiesību objektu izmantošana bez autora piekrišanas gadījumos, kad saskaņā ar likumu šāda piekrišana ir jāsaņem. Plānots arī sekmēt, lai pārkāpumi pēc iespējas biežāk tiktu novērsti labprātīgi, savstarpēji vienojoties, bez tiesas iesaistes. Tāpat likumā ietverts termina “prasība par autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma novēršanu” skaidrojums, nosakot, ka tas ietver iespējamos prasību veidus autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma gadījumā, proti, prasības par tās celšanas laikā notiekoša pārkāpuma izbeigšanu, pagātnē notikuša pārkāpuma atkārtošanās riska novēršanu, ar pārkāpumu nodarītā kaitējuma novēršanu (atlīdzināšanu) vai nākotnē ticami iespējama pārkāpuma novēršanu.
Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā
Likumprojekts Nr.: 1339/Lp14 Stadija: Izsludināts 22.05.2026.; Stājas spēkā: 05.06.2026.
Grozījumu pamatuzdevums ir novērst Eiropas Komisijas konstatētās Direktīvas (ES) 2019/882 nepilnīgas transponēšanas problēmas, papildinot Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu ar trūkstošajām definīcijām (t.sk. “pakalpojums”, “saskaņotais standarts”, “tehniskā specifikācija”, “dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums”), lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību prasības un izbeigtu pārkāpuma procedūru.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekts Nr.: 1163/Lp14. Izsludināts: 26.05.2026. Stāsies spēkā: 09.06.2026.
Likumprojekta mērķis: 1) ieviest Direktīvas 2024/1619 prasības, 2) ieviest Direktīvas 2019/2034 24. panta 2. punkta otro daļu un 29. panta 2. punktu attiecībā uz kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu un darbības izbeigšanas plānu. Likumprojekts nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot šo iestāžu noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, vienlaikus uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus, kā arī nodrošinot efektīvāku ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, t.sk., veicinot Latvijas Bankas uzraudzības pilnvaru saskaņošanu ar Direktīvas 2024/1619 prasībām.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr.: 1165/Lp14. Izsludināts: 26.05.2026. Stāsies spēkā: 09.06.2026.
Likumprojekta mērķis 1) ieviest Direktīvā 2024/1619 iekļautos grozījumus, 2) noteikt makrouzraudzības politikas pasākumu publiskošanu un nepārtrauktību, ņemot vērā, ka Direktīvas 2024/1619 ieviešanas mērķis ir noteikt kredītiestādēm un attiecīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot to noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus un nodrošinot efektīvāku uzraudzību.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Latvijas Bankas Likumā
Likumprojekts Nr.: 1165/Lp14. Izsludināts: 26.05.2026. Stāsies spēkā: 09.06.2026.
Nodrošinot atbilstību Direktīvas 2024/1619 prasībām, tiek precizētas normas par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, interešu konflikta novēršanu padomes locekļu un darbinieku darbībā un sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā
Likumprojekta Nr.: 1285/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu noguldījumu garantiju fondā un izdevumus. Grozījumi atceltu jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā, noteiktu, kādu līmeni sasniedzot maksājumi noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, un precizētu prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzot izdevumu segšanu no ienākumiem, kas gūti pārvaldot noguldījumu garantiju fondu.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1370/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai paredzētu alternatīvu sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju/variantu, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts sabiedriskas nozīmes struktūrai.
Grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā“
Likumprojekta Nr.: 1381/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts palīdz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumi likumā ir pamatā likumprojektu pakotne patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai. Likumprojekti paredz pakāpenisku pāreju – uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet atsevišķas deleģējuma normas – 2028. gada 1. janvārī. Pārejas periodā tiks nodrošināta tiesiskā nepārtrauktība, un PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekts Nr.: 1382/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekts Nr.: 1383/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekts Nr.: 1384/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā
Likumprojekts Nr.: 1385/Lp14. Stadija: Iesniegts
Likumprojekts Nr.: 1386/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā
Likumprojekts Nr.: 1387/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.: 1388/Lp14. Stadija: Iesniegts
Likumprojekts Nr.: 1389/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts Nr.: 1390/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā
Likumprojekts Nr.: 1391/Lp14. Stadija: Iesniegts
Likumprojekts Nr.: 1392/Lp14. Stadija: Iesniegts
Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā
Likumprojekts Nr.: 1393/Lp14. Stadija: Iesniegts
Strīdu risināšana
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1198/Lp14. Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Grozījumi paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti – bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā. Vienlaikus pagarināts termiņš iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Nodokļi
Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“
Likumprojekta Nr.: 1368/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir samazināt nodokļu slogu individuālajiem komersantiem ar nelieliem saimnieciskās darbības ienākumiem un veicināt uzņēmējdarbības attīstību, nosakot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 euro gadā. Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu pantu, nosakot, ka individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 euro gadā piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 10 procentu apmērā, savukārt ienākuma daļai, kas pārsniedz minēto slieksni, piemērojamas likuma 15.pantā noteiktās nodokļa likmes.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1394/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts paredz samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 20% uz 12,5%, lai veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un starptautisko konkurētspēju, tādējādi samazinot nodokļu slogu uzņēmumiem peļņas sadales brīdī un veicinot kapitāla pieejamību uzņemējdarbības attīstībai. Līdz ar to tiek samazināts arī nodokļu aprēķinā izmantotais koeficients, lai saglabātu spēkā esošā nodokļu aprēķina mehānisma matemātisko un sistēmisko atbilstību. Jaunais koeficients ir 0,875 (iepriekš – 0,8).
Komerctiesības
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 1105/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti uzlabojumi publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā. Tiek salāgotas likuma normas ar Komerclikuma regulējumu atbilstoši 2023.gada 11.maija likumam “Grozījumi Komerclikumā”, un tiek precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumi, likumā tiek nostiprināti publisku personu kapitāla daļu labas pārvaldības principi, kā arī veikti terminu skaidrojumi.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”
Likumprojekts Nr.: 1362/Lp14 Stadija: Nodots komisijai 21.05.2026.
Likumprojekts paredz novērst situācijas, kurās privatizēto dzīvokļu īpašnieki nevar iegūt īpašumā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, ja tā atrodas valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā un tās sadalīšana nav iespējama vai kopīpašnieks nepiekrīt zemes reālai sadalei, tādējādi novēršot normatīvus šķēršļus zemes un būves nedalāmības principa īstenošanai.
Grozījumi MK 2017.gada 9.maija noteikumos Nr. 283 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1858 Stadija: Stāsies spēkā 01.11.2026.
Noteikumu projekts paredz pilnveidot regulējumu rūpnieciski ražoto inženierbūvju novietošanai, salāgojot ražošanas un būvniecības procesus, vienlaicīgi samazinot kvalitātes trūkumu riskus. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas inženierbūves pircējam, iegādājoties inženierbūvi, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.
Enerģētika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekts Nr.: 1371/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir radīt konsolidētu regulējumu elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ekspluatācijai un nojaukšanai. Ar likumprojektu ir iecerēts noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves, tostarp pārrobežu iekārtas Latvijas Republikas teritorijā esošās daļas ekspluatācijas izbeigšanas veikt nojaukšanu, kas nozīmē informēt sistēmas operatoru par iekārtu atslēgšanu no sistēmas, pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu. Likumprojekts arī paredz Valsts vides dienesta tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka termiņu nojaukšanas pienākuma izpildei.
Krimināltiesības
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1325/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Grozījumi izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK, tostarp papildinot Krimināllikumu ar pantiem par zemes dzīļu un ūdeņu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, iekārtu nelikumīgu ekspluatāciju, noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū, darbībām ar invazīvām svešzemju sugām, darbībām, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējumu, pantiem par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī citi grozījumi.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1374/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma regulējuma atbilstību mūsdienu noziedzības attīstības tendencēm, pastiprinot kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti, izmantojot ierīces, kas pārvietojas gaisa telpā (piemēram, aerostatu, bezpilota gaisa kuģi, meteoroloģisko zondi u.c.)
Kriminālsodu izpildes likums
Likumprojekta Nr.: 1379/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts paredz noteikt kriminālsodu izpildes kārtību, kas atbilst mūsdienīgai izpratnei par sodu izpildi un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām sodu izpildes jomā, aizstājot šobrīd spēkā esošo sodu izpildi regulējošo likumu – Latvijas Sodu izpildes kodeksu. Likumprojekts liek uzsvaru uz notiesāto resocializāciju un atkārtotas noziedzības mazināšanu, kā arī paredz skaidrāku un efektīvāku soda izpildes kārtību, stiprinot drošības un uzraudzības pasākumus, diskriminācijas aizliegumu un mazinot ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā
Likumprojekta Nr.: 1333/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Grozījumu mērķis ir ierobežot iespēju aizdomās turētām, apsūdzētajām, kā arī notiesātajām personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, izmantot personu apliecinošus dokumentus un līdz ar to – arī dažādus pakalpojumus, kā arī ierobežot tiesības pārvietoties. Likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu, kas apturētu iespēju šādiem cilvēkiem turpināt pilnvērtīgi izmantot personu apliecinošus dokumentus, šādi ierobežojot iespējas šīm personām pārvietoties, kā arī izmantot dažādus valsts un privātos pakalpojumus, vienlaikus izvairoties no tiesiskās atbildības.
Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1332/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Grozījumu mērķis ir ierobežot iespēju aizdomās turētajām, apsūdzētajām, kā arī notiesātajām personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, izmantot elektroniskas identifikācijas līdzekļus un līdz ar to – arī elektroniskos pakalpojumus. Likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu, kas apturētu šādu personu piekļuvi elektroniskās identifikācijas rīkiem (piemēram, eID, eParaksts u.c.), tādējādi samazinot iespējas šīm personām turpināt pilnvērtīgi darboties digitālajā vidē, vienlaikus izvairoties no tiesiskās atbildības.
Citi
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā
Likumprojekta Nr.: 1035/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.05.2026.; stāsies spēkā: 09.06.2026.
Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā, lai nodrošinātu vienkāršāku un efektīvāku iepirkumu procesu gan pasūtītājiem, gan uzņēmējiem, kā arī plašāku informācijas pieejamību sabiedrībai. Grozījumos ir pārskatīts kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu regulējums (t.i., paredzēti būtiski atvieglojumi, kur visās iepirkumu procedūrās uzņēmējiem būs iespēja izpildīt nodokļu saistības, kā arī pasūtītājiem būs tiesības nepārbaudīt izslēgšanas iemeslus personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme, un kandidāta vai pretendenta patiesā labuma guvējam), mazināts “nacionālais uzslāņojums” un paredzētas lielākas elastības iespējas. Vienlaikus ir paredzēta arī plašāka publisko iepirkumu datu pieejamība gan par iepirkumu plāniem, gan faktisko līgumu izpildi par iepirkumiem sākot no pirmā eiro.
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā
Likumprojekta Nr.: 1035/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.05.2026. Stāsies spēkā: 09.06.2026.
Lai vairotu ziedotāju motivāciju ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, grozījumos paredzēts paplašināt noteiktās formas, kādās iespējams saņemt ziedojumus, t.i., tagad ziedot būs iespējams ne tikai finanšu līdzekļu vai mantiska ziedojuma, bet arī pakalpojumu formā. Papildus tam, grozījumi paredz, ka šādu ziedojumu veikšanas gadījumā ziedotājs var pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem. Lai saņemtu šādu atvieglojumu, komersantam (ziedotājam) būs jāslēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par pakalpojuma veikšanu, kurā norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, kura nevar būt augstāka par ziedotāja komercdarbībā piedāvātā attiecīgā pakalpojuma cenu līguma slēgšanas brīdī.
Grozījumi Civillikumā
Likumprojekta Nr.: 1366/Lp14 Stadija: Iesniegts
Lai nostiprinātu sabiedrības kopējo attieksmi pret dzīvniekiem kā īpašām just spējīgām un aizsargājamām būtnēm, ar grozījumiem iecerēts Civillikumā iekļaut principu, ka dzīvnieki nav lietas. Vienlaikus paredzēts, ka attiecībā uz dzīvniekiem ir piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieku dabu vai ar to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Likumprojekta mērķis nav mainīt dzīvnieka statusu kā civiltiesību objektam vai liegt piemērot Civillikuma normas saistībā ar īpašuma, valdījuma, saistību vai mantojuma tiesībām.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu”
Likumprojekta Nr.: 1378/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir risināt cilvēkresursu jautājumu tiesās un stiprināt tiesu pašnoteikšanos, paplašinot Tieslietu padomes lomu ar tiesu budžetu saistītos jautājumos un noteikt Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijas, tiesnešu karjeras, kā arī rajona (pilsētas) un apgabaltiesu budžeta veidošanas jautājumos. Viens no galvenajiem likuma papildinājumiem ir amata “tiesas jurists” ieviešana, nosakot amatam atbilstošas prasības un galvenos pienākumus, uzsverot, ka tiesas jurista pamatpienākums ir sniegt kvalitatīvu juridisko atbalstu tiesnesim, kas ietver arī nolēmumu projektu izstrādi, judikatūras un normatīvā regulējuma analīzi, u.c.
Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā
Likumprojekts Nr.: 1346/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.05.2026. Stājas spēkā: 09.06.2026.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai harmonizētu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu ar Saeimā izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. Lp14/1035) attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, to pārbaudes kārtību un uzticamības nodrošināšanu, saistīto regulējumu par apakšuzņēmējiem un noslēgta iepirkuma līguma grozījumiem, kā arī izmaiņām saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu, zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanu, piedāvājumu precizēšanas robežu un piedāvājumu nodrošinājumu. Iesniegtais likumprojekts nodrošinātu vienotu un modernu pretendentu izslēgšanas regulējumu visā publisko iepirkumu sistēmā, neradot atšķirīgas prasības un regulējumu saistībā ar pretendentu un piegādātāju izslēgšanas noteikumiem, regulējumu par apakšuzņēmējiem, līguma grozījumiem, administratīvo sodu piemērošanu, zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanu, piedāvājumu precizēšanas robežu un piedāvājumu nodrošinājumu.
Augstākā tiesa
Stājas spēkā brīvības atņemšanas sods par sadarbību ar agresorvalsts izlūkdienestu
Senāta Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, un tie nerada šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas lēmums, kas atstāj Rīgas rajona tiesas spriedumu negrozītu. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais sadarbojās ar Krievijas Federācijas izlūkdienestu, ievāca un nodeva informāciju par notiekošo dažādos Mārupes novada objektos, t.sk., zemessardzes bataljona pieguļošajā teritorijā, kā arī par politiskajiem procesiem Latvijā. Apsūdzētais arī nelikumīgi glabāja munīciju un sprāgstvielas. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Senāts negroza spriedumu lietā par narkotisko vielu realizāciju un skaidro kārtību, kādā var atteikties no aizstāvja
Senāta Krimināllietu departaments lietā SKK-23/2026 atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais notiesāts par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu realizācijas nolūkā, piespriežot brīvības atņemšanu uz vienu gadu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Senāts atzina, ka lietas izskatīšana bez aizstāvja neradīja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, jo apsūdzētais no aizstāvja bija atteicies labprātīgi un pēc savas iniciatīvas, turklāt apelācijas process viņam jau bija zināms no iepriekšējās izskatīšanas. Vienlaikus Senāts uzsvēra – tiesai šādos gadījumos jānoskaidro atteikšanās iemesli, jāpārliecinās, ka tas nav mantiskā stāvokļa dēļ, un jāatgādina par iespēju atsaukt savu paziņojumu par atteikšanos no tās tiesībām uz aizstāvja palīdzību.
Stājas spēkā spriedums par īpašuma tiesību atzīšanu pašvaldībai uz izpirkuma pamata
Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi atstājot spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzītas Cēsu novada pašvaldības izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu. No lietas apstākļiem izriet, ka nekustamā īpašuma kopīpašnieki savas domājamās daļas pārdeva atbildētājai, nepiedāvājot pašvaldībai izlietot pirmpirkuma tiesību, lai gan īpašums bija atzīts par nepieciešamu sporta būvju attīstībai. Pašvaldība cēla prasību tiesā pret atbildētāju, lai panāktu izpirkuma tiesības īstenošanu uz iegūto nekustamo īpašumu. Senāts lietā SKC-26/2025, izskatot kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, secinājis, ka lietā nav konstatējamas kopīpašnieku intereses uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kam būtu dodama priekšroka pret pašvaldības interesēm, līdz ar to pašvaldība ir bijusi tiesīga izlietot pirmpirkuma tiesību. Atkārtoti izskatot lietu, Vidzemes apgabaltiesa konstatēja, ka atbildētāja nebija pārliecinājusies par pirmpirkuma tiesību piedāvāšanu pašvaldībai, un prasību apmierināja pilnībā, atzīstot pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz izpirkuma tiesību pamata.
Satversmes tiesa
Sāk izskatīt lietu par pensiju 2. līmeņa iemaksu likmes terminētu samazināšanu par vienu procentu
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2025-14-01 “Par Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Ar apstrīdēto normu uz četriem gadiem iemaksu likme pensiju 2. līmenī ir noteikta 5 % apmērā no iemaksu objekta. Proti, ar apstrīdēto normu līdz šim spēkā esošā 6 % iemaksu likme ir samazināta par vienu procentu, kurš tiek novirzīts uz pensiju 1. līmeni. Pieteikuma iesniedzēji, 21 Saeimas deputāts, uzskata, ka nav pienācīgi izpildīts no Satversmes 109. panta izrietošais valsts pienākums uzturēt tādu pensiju sistēmu, kas nodrošina adekvātu un veiktajām iemaksām atbilstošu pensiju. Tāpat pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka esot pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo personām ir radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka iemaksas pensiju 2. līmenī tiks veiktas 6 % apmērā no iemaksu objekta, kā to paredz Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrā daļa.
Ierosinātas divas lietas par normām, kas paredz PVN samazinātās likmes piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu izplatīšanai tikai noteiktās valodās
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektās un septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 100. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”. Tiek apstrīdētas PVN likuma normas, kas samazināto piecu procentu nodokļa likmi grāmatām un periodiskajiem izdevumiem nosaka atkarībā no izdevuma valodas, kas neietver krievu valodu. Lietu ierosinājušas divas saimnieciskās darbības veicējas – grāmatnīca, kas specializējas krievu valodas izdevumos, un izdevniecība, kas periodiskos izdevumus izdod latviešu un krievu valodā. Kopš 2026. gada 1. janvāra to izplatītajiem krievu valodas izdevumiem tiek piemērota standartlikme, kas radījusi būtisku apgrozījuma kritumu. Pieteikuma iesniedzējas uzskata, ka pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, diskriminācijas aizliegums un ierobežota komerciālā vārda brīvība.
Otru Satversmes tiesas ierosināto lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektās un septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 100. pantam, 105. panta pirmajiem trim teikumiem un 114 pantam” ierosinājusi fiziskā persona, kura ir krievu tautības un kuras dzimtā valoda ir krievu valoda. Piemērotās standartlikmes kontekstā pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, diskriminācijas aizliegums un aizskartas tiesības uz īpašumu. Papildus pieteikuma iesniedzējs atsaucas arī uz Satversmes 114. pantu, norādot, ka apstrīdētās normas ierobežo viņa kā mazākumtautības pārstāvja tiesības saglabāt un attīstīt dzimto valodu un kultūru.
Sāk izskatīt lietu par solidaritātes iemaksas atlaidi
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2025-27-0106 “Par Solidaritātes iemaksas likuma 6. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam”. Pieteikuma iesniedzēja ir kredītiestāde, kas apstrīd solidaritātes iemaksas likuma normu, kas solidaritātes iemaksas atlaides saņemšanai pieprasa kredītiestādēm sasniegt noteiktus kreditēšanas pieauguma rādītājus. Tas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējai būtu jāpalielina kreditēšanas apjomi ievērojami lielākos apmēros, salīdzinājumā ar tām kredītiestādēm, kuru kreditēšanas tempi ir bijuši zemāki, kas to nostāda nelabvēlīgākā situācijā. Pieteikuma iesniedzēja arī uzskata, ka ar solidaritātes iemaksas atlaides mehānismu paredzētā vienādā attieksme pret atšķirīgos apstākļos esošām personām pārkāpj Satversmes 91. pantā ietverto vienlīdzības principu. Papildus pieteikuma iesniedzēja norāda, ka atlaides mehānisms varētu būt nepamatots valsts atbalsts, kas būtu bijis jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.
Sāk izskatīt lietu par normu, kas regulēja ūdens patēriņa starpības aprēķināšanu
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2025-35-03 “Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 4. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Rīgas pilsētas tiesa kā pieteikuma iesniedzēja apstrīd normu, kas ūdens patēriņa starpību daudzdzīvokļu mājā uzliek tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti. Šāds mehānisms var uzlikt dzīvokļu īpašniekam pienākumu segt neierobežoti lielu un iepriekš neparedzamu summu, jo starpību ietekmē arī citi apstākļi un likumā nav noteiktas maksimālās normas. Rīgas pilsētas tiesa uzskata, ka šis pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs un tas neatbilst Satversmes 105. pantā garantētajām tiesībām uz īpašumu.
