Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.

Tiesiskais regulējums

Grozījums Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 762/Lp14. Stājies spēkā: 01.01.2026.

Likumprojekts izstrādāts, lai Nodokļu un muitas policijai ar 2026. gada 1. janvāri būtu tiesības veikt datu ievadi, pārbaudi, atjaunināšanu, pārskatīšanu un izņemšanu no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta, kā arī tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus.

Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums

Likumprojekts Nr.: 1186/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.

Ietekmīgas personas un uzņēmumi nereti izmanto stratēģiskās tiesvedības, lai iebiedētu žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus, pētniekus un citus sabiedrības interešu aizstāvjus. Šādas prasības parasti netiek celtas, lai aizstāvētu savas tiesības, bet gan lai radītu atturošu efektu – nogurdinātu, finansiāli un psiholoģiski izsmeltu kritiskā viedokļa paudējus un mazinātu viņu vēlmi publiski darboties. Visbiežāk tiek celti prasījumi par goda un cieņas aizskārumu, datu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Prasītāja resursu pārākuma dēļ šādas lietas var būtiski kaitēt atbildētāja emocionālajam un finansiālajam stāvoklim, radot pašcenzūru gan viņam, gan citiem un apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā.

Līdz ar to, ar likumprojektu tiek ieviesta Direktīva 2024/1069. Likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos. Ar likumprojektu paredzēts:

  • definēt darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumus;
  • definēt, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs;
  • noteikt, kādas procesuālās garantijas persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, var lūgt tiesu piemērot civillietā;
  • regulēt biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, kā arī citu subjektu atbalsta sniegšanu personai, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs;
  • ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 996/Lp14. Nodots atbildīgajai komisijai: 04.09.2025.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Publisko iepirkumu likuma (PIL) regulējumu attiecībā uz:

  • Izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu. Ar Likumprojektu paredzēts PIL 51.panta septīto daļu izteikt jaunā redakcijā, tajā nosakot, ka gadījumā, ja pirms lēmuma par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas ir konstatēts, ka vismaz divu prasībām atbilstošu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, pasūtītājs izvēlas piedāvājumu, balstoties uz vienu vai vairākiem kritērijiem, kas atbilst PIL 51.panta nosacījumiem, tostarp tādiem, kas ir saistīti ar sociālajiem, vides vai inovāciju aspektiem.
  • Privileģētiem iepirkuma līgumiem. Ar Likumprojektu PIL 16.panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuri atbilst vismaz vienai no šādām prasībām: 1) vismaz 30 procenti no kandidātu vai pretendentu vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti; 2) kandidātiem vai pretendentiem ir sociālā uzņēmuma statuss un to sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība.
  • Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam paredzēto pasākumu ieviešanu. Tiek noteikta “A” klases nodokļu maksātāja priekšrocība iegūt līguma slēgšanas tiesības PIL 9.panta kārtībā veiktā iepirkumā. Tiek noteikts komplekss risinājums, paredzot atvieglot PIL noteikto regulējumu par kandidātu un pretendentu izslēgšanu neizpildītu nodokļu saistību gadījumā.
  • Zvērinātu advokātu sniegtiem pakalpojumiem. Likumprojekts paredz arī PIL 3.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 31 .punktu, nosakot, ka PIL nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par zvērinātu advokātu sniegtiem pakalpojumiem attiecībā uz pasūtītāja juridisku pārstāvību jebkurā valstī vai starptautiskā šķīrējtiesas vai samierināšanas instancē notiekošā šķīrējtiesā vai samierināšanā; pasūtītāja juridisku pārstāvību jebkuras valsts tiesā vai iestādē vai starptautiskā tiesā vai iestādē notiekošā tiesvedībā; kā arī juridiskajām konsultācijām, ko sniedz, lai gatavotos kādam no minētajiem procesiem, vai ko sniedz par situācijām, kurām ir drošas pazīmes un liela varbūtība, ka tās varētu tikt izskatītas kādā no šiem procesiem. Vienlaikus joprojām pasūtītājiem saglabājas iespēja juridiskos pakalpojumus, tostarp konkrēto izņēmumu tvērumā esošos, iegādāties PIL 10.panta noteiktajā kārtībā.
  • Pienākuma sniegt statistikas pārskatus atcelšanu. Šis pienākums tiek atcelts.

Ar Likumprojektu tiek veikti arī citi papildinājumi un precizējumi, lai stiprinātu PIL regulējumu.

Likumprojekts Nr.: 1035/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.02.2026.

Darba grupa reformas īstenošanai vienojās par šādām būtiskākajām publisko iepirkumu sistēmas izmaiņām:

  • iepirkuma procedūru regulējumu attiecina tikai no Eiropas Savienības (ES) noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, kas šobrīd preču un pakalpojumu iepirkumos ir 143 000 euroun būvdarbu iepirkumos 5 538 000 euro;
  • notiek pāreja no ex anteuz ex post iepirkumu kontroli un datu verifikāciju, paredzot, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pārrauga noteikto iepirkumu veiktspējas rādītāju (jeb KPI) izpildi, kopējos sistēmas rādītājus un datus, ģenerē references cenas noteiktās jomās;
  • lai nodrošinātu iepirkumu datu pieejamību, tiek noteikts pienākums par iepirkumiem zem ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām publicēt noteikta satura informāciju par iepirkumu plāniem un noslēgtajiem līgumiem un/vai faktiskiem izdevumiem (attiecas uz visiem iepirkumu veicējiem – pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem);
  • tiek noteikti un uzraudzīti iepirkumu efektivitātes veiktspējas rādītāji (jeb KPI) iepirkumu veicējiem;
  • apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana IUB iespējama tikai iepirkumiem no ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām;
  • tiek pārskatīti kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi, lai veicinātu konkurenci, t.sk. paredzot, ka netiek izslēgti “A” klases nodokļu maksātāji, piegādātājiem ir iespēja nokārtot neizpildītās saistības nodokļu jomā un tiek samazināts pārbaudāmo personu loks (nepārbauda piegādātāju patiesos labuma guvējus, izšķirošās ietekmes subjektus);
  • tiek nodrošināta iepirkumu centralizācija atbilstošā līmenī: 1) nosakot pienākumu pašvaldību līmenī centralizēti vadīt iepirkumu sistēmu (pašvaldības pašas lemj kā), 2) paplašinātas centralizēti iepērkamās preču un pakalpojumu grupas, pamatojoties uz datiem par to iepirkumu apjomiem (šobrīd – elektrība, degviela, biroja mēbeles; papildus apsverami – apdrošināšana, autotransports, mobilie sakari). Papildus paredzēts izvērtēt iespēju noteikt maksu par iepirkumu pakalpojumu, ko sniedz kapitālsabiedrība;
  • Paredzams regulējuma principu līmenī noteikt ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, kā arī Ministru kabineta tiesības noteikt kompetences centrus, lai īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju noteiktās jomās.

Ar Likumprojektu tiek veikti arī citi papildinājumi un precizējumi, lai stiprinātu PIL regulējumu.

Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu

Likumprojekts Nr.: 1001/Lp14. Stājies spēkā: 06.11.2025.

Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 16. protokolam radīs jaunu mehānismu cilvēktiesību proaktīvai aizsardzībai nacionālo tiesvedību ietvaros, proti, ļaus noteiktām tiesām lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) par Konvencijas un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju vai piemērošanu, tādējādi veicinot dialogu ar ECT un ļaujot Latvijas augstākajām tiesu institūcijām nodrošināt efektīvāku būtisku cilvēktiesību jautājumu kvalitatīvu izlemšanu. Konsultatīvo atzinumu ECT varēs lūgt Augstākā tiesa un Satversmes tiesa.

Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums

Likumprojekts Nr.: 1007/Lp14. Stājies spēkā: 12.12.2025.

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, tajā skaitā lai nodrošinātu klimata finanšu mehānismu regulēšanu un ES fondu finansējumu apguvi, kas saistīta ar nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste, pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšana, kā arī Latvijas Republikas ziņošanas pienākumi attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Likumprojekts Nr.: 1030/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 05.02.2026.

Likumprojekta mērķis ir:

1) nodrošināt, ka Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās noteiktās sodoša jeb krimināltiesiska rakstura administratīvās mantiskās sankcijas (naudas sodi) ir iekļaujamas Latvijas administratīvās atbildības sistēmā;

2) pilnveidot partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību; un

3) efektivizēt naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu un izpildi.

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā

Likumprojekts Nr.: 1042/Lp14. Stājies spēkā: 24.10.2025.

Likumprojektā tiek noteikts, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem komerciālajos maršrutos uzliek pienākumu ar atvieglotajiem nosacījumiem pārvadāt pasažierus, kuriem ir tiesības izmantot Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 414) 3 noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, bet pārvadātājs ir tiesīgs saņemt no valsts izdevumus, kas saistīti ar šo pasažieru pārvadāšanu (kompensāciju). No ES Tiesas sprieduma izriet, ka kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām sabiedriskajā pasažieru transportā jābūt taisnīgai, aptverot faktisko finansiālo ietekmi uz transporta pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas kompensācijas.4 Likumprojektā ietvertās normas paredz, ka valsts kompensācijas apmērs būs tāds pats kā pārvadātājiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos. Savukārt braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējam būs jāsedz tā maksas daļa, kas pārsniedz dotētā reģionālās nozīmes pārvadājuma tarifu, kā arī izdevumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem kompensēs tikai tad, ja tiem ir piešķirta piekļuve vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai.

Grozījumi likumā ’Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā’

Likumprojekts Nr.:1166/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.

Likumprojekts paredz grozījumus, lai pārņemtu ES Direktīvas 2024/1619 prasības par nogaidīšanas (cooling-off) periodu Latvijas Bankas amatpersonām un darbiniekiem pēc amata atstāšanas. Likumprojekta mērķis ir padarīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10. panta septītās daļas piemērošanu elastīgāku gadījumos, kad, ņemot vērā aizliegumu un ierobežojumu tvērumu, kā arī pastāvošos korupcijas un interešu konflikta riskus, ir nesamērīgi piemērot divu gadu nogaidīšanas periodu valsts amatpersonai veikt noteiktas darbības attiecībā uz komersantiem, saistībā uz kuriem valsts amatpersona, pildot amata vai darba pienākumus, ir pieņēmusi noteiktus lēmumus vai izpildījusi noteiktas funkcijas. Šo periodu būs iespējams samazināt līdz vienam gadam.

Saistītais likumprojekts: Grozījumi Latvijas Bankas likumā

Likumprojekts Nr.:1164/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 26.03.2026.

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

Likumprojekts Nr.: 1202/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 19.03.2026.

Likumprojekts paredz pilnveidot juridiskās palīdzības nodrošināšanu Satversmes tiesas procesā, ietverot iespēju saņemt juridisko palīdzību jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā. Kā arī vienlaikus tiek virzīti priekšlikumi, kas ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu (juridiskās palīdzības sniedzēju) izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Likumprojekts Nr.: 946/Lp14. Stājies spēkā: 18.02.2026.

Likumprojekts paredz šādas izmaiņas Satversmes tiesas procesā:

  • Turpmāk juridiskā pamatojuma acīmredzama nepietiekamība būs pamats atteikties ierosināt lietu visu veidu pieteikumos, ne tikai konstitucionālajās sūdzībās.
  • Satversmes tiesai būs tiesības pieprasīt dokumentus un ziņas no jebkuras privātpersonas. Attiecīgajai personai būs pienākums tos sniegt tiesneša noteiktajā termiņā.
  • Termiņam par lēmumu ierosināt vai neierosināt lietu tiks atcelts kritērijs “sarežģītās lietās”, paredzot iespēju pagarināt termiņu arī citu iemeslu dēļ.
  • Sprieduma sagatavošanas termiņu (30 dienas) būs iespējams pagarināt vēl par 30 dienām objektīvas nepieciešamības gadījumā.
  • Likums tiks papildināts ar regulējumu par lietas apturēšanu un prejudiciālo jautājumu uzdošanu EST, kā arī konsultatīvā atzinuma lūgšanu ECT. Pēc atzinuma saņemšanas tiesvedība tiks atjaunota.
  • Tiesa varēs organizēt sagatavošanās sēdi, lai lemtu par tiesas sēdes norisi un ar to saistītiem procesuālajiem jautājumiem.
  • Ja rakstveida procesā atklājas apstākļi, kas prasa klātienes sēdi, tiesai būs tiesības turpināt lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.
  • Tiesnešiem būs tiesības sniegt atsevišķās domas arī par lēmumiem izbeigt tiesvedību; atsevišķo domu sniegšana būs tiesības, nevis pienākums.
  • Varēs pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnešiem, nostiprinot tiesības uz taisnīgu tiesu Satversmes tiesas procesā.

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā

Likumprojekts Nr.: 1288/Lp14. Izsludināts: 27.03.2026.

Grozījums paredz, ka 2026. gada Saeimas vēlēšanās derīgās vēlēšanu zīmes skaita manuāli.

Grozījums likumā “Par piesārņojumu”

Likumprojekts Nr.:1222/Lp14. Izsludināts: 27.03.2026.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 18.1 pantu, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā. Vienlaikus likumprojekts noteic, ka pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz:

  • pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā var tikt radīts troksnis;
  • prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to ievērošanas uzraudzību;
  • prasības skaņas izolācijai, kā arī to ievērošanas uzraudzību;
  • institūcijas, kas ir tiesīgas veikt attiecīgo pašvaldību saistošo noteikumu prasību izpildes kontroli.

Ņemot vērā to, ka trokšņošanas problemātika katrā pašvaldībā var būt atšķirīga, tiesību norma tādējādi paredz pašvaldībai rīcības brīvību izšķirties, vai šāds regulējums attiecīgās jomas risināšanai tai ir nepieciešams. Tikai tādā gadījumā pašvaldība var izdot saistošos noteikumus.

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā

Likumprojekta Nr.:1051/Lp14. Izsludināts: 26.02.2026.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts pāries uz KNAB, kas uzraudzīs ziņojumu izskatīšanu, nodrošinās mācības un koordinēs institūciju darbu. Grozījumi paredz skaidrākas ziņošanas iespējas, lielāku aizsardzību pret draudiem un nelabvēlīgām sekām, kā arī kriminālatbildību par ziņotāja identitātes izpaušanu. Tāpat precizētas definīcijas, noteikts pienākums regulāri pārskatīt procedūras un nodrošināt viegli pieejamu informāciju par trauksmes celšanu un iesaistīto personu tiesībām.

Grozījumi Iesniegumu likumā

Likumprojekta Nr.: 877/Lp14. Stājies spēkā: 01.03.2026.

Grozījumi paredz samazināt iesniegumu izskatīšanas termiņu, paredzot, ka iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, taču ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Savukārt, ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav iestādes kompetencē, tai 5 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas tas jāpārsūta citai kompetentai iestādei, par to informējot iesniedzēju.

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”

Likumprojekts Nr.: 728/Lp14. Stājies spēkā: 12.03.2026.

Likums tiek pielāgots jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2019/788, svītrojot novecojušo regulējumu, kas attiecās uz regulu Nr. 211/2011. Precizēta terminoloģija un atcelta individuālās tiešsaistes sistēmas sertificēšana.

  • Tautas nobalsošanas ierosināšanas process tiek pielīdzināts likumu ierosināšanai, ieviešot iespēju parakstīties elektroniski vai pie noteiktām amatpersonām. Precizētas pašvaldību un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) funkcijas, kā arī noteikta plašāka iedzīvotāju informēšana gan elektroniskā, gan papīra formā.
  • Vēlēšanu un tautas nobalsošanas iecirkņiem vienots darba laiks – no 8:00 līdz 20:00.
  • Likumprojektā precizēts arī regulējums balsotājiem, kuri fizisku trūkumu dēļ nevar parakstīties vai balsot.
  • Balsošanas zīmju aizpildīšanai būs vienkāršota kārtība, ieviešot “par un pret” pieeju un atsakoties no detalizēta procesu apraksta.
  • Vēlēšanu iecirkņu izveidi ārvalstīs nevajadzēs saskaņot ar Ārlietu ministriju.
  • Precizēts materiālu uzskaitījums, ko CVK nodod karavīriem un zemessargiem.
  • CVK informācijas sistēmas pārvaldību nodod Valsts digitālās attīstības aģentūrai, kas turpmāk uzturēs tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu.
  • Noteikts 3 darba dienu termiņš parakstu vākšanas uzsākšanai pēc CVK lēmuma.
  • Ja reģistrēts identisks projekts, tas tiek pievienots jau esošajai parakstu vākšanai.

Senāta administratīvo lietu departamenta nolēmumi

Senāts vēršas EST ar prejudiciāliem jautājumiem par PVN piemērošanu trīspusējos starpvalstu darījumos

Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 25. augustā apturēja tiesvedību lietā, kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem.

Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme.

Dienests norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu.

Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā.

Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK normu interpretācija, lai tās piemērotu Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa  likumā. Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar diviem prejudiciāliem jautājumiem:

Pirmkārt, vai pārdevējs drīkst atbrīvot savu piegādi no PVN, ja jau iepriekš zināms, ka preces vispirms tiks pārdotas otrajam pircējam citā dalībvalstī, un tikai pēc tam tās tiks fiziski izvestas no pirmās dalībvalsts uz trešo dalībvalsti?

Otrkārt, vai iespējams piemērot īpašo regulējumu trīspusējiem darījumiem, ja trešās dalībvalsts uzņēmums tūlīt pēc preču iegādes tās tālāk pārdod citiem pircējiem Eiropas Savienībā, turklāt viss notiek viena un tā paša pārvadājuma ietvaros?

Tiesvedība lietā būs apturēta līdz spēkā stāsies EST nolēmums.

Lēmums apturēt tiesvedību un vērsties EST pieejams šeit.

Senāts atzīst, ka ir jāaizsargā sabiedrības intereses saņemt ziņas par publisko līdzekļu izlietojumu

Senāts atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo tiesa neparezi bija atzinusi par pamatotu Valsts prezidenta kancelejas atteikumu izsniegt informāciju par tās darbiniekiem izmaksātajām piemaksām. Senāts uzsvēra, ka sabiedrībai ir tiesības uz informāciju par publisko līdzekļu izlietojumu un ka šādas atlīdzības dati, pat ja tie skar personas privāto dzīvi, ir cieši saistīti ar valsts budžeta līdzekļu pārskatāmību, tādēļ iestādei ir pienākums nodrošināt atklātību, ja vien nepastāv likumīgs pamats ierobežojumam.

Tāpat Senāts norādīja, ka žurnālista iespējamā negodprātība varētu pamatot informācijas pieejamības ierobežošanu, tomēr pirmās instances tiesa šādu secinājumu nebija pietiekami juridiski pamatojusi un nebija nodrošinājusi pieteicējam tiesības tikt uzklausītam par apstākļiem, kurus tā uzskatīja par nozīmīgiem lietas izlemšanai. Senāts papildus atgādināja par valsts iestādēm adresētās kritikas plašo pieļaujamo tvērumu, nepieciešamību nošķirt viedokļus no faktiem, kā arī to, ka aizskaroši komentāri pie tiešsaistes publikācijām nevar kalpot par automātisku pamatu secinājumiem par žurnālista pieprasītās informācijas sabiedrisko nozīmīgumu.

SKA-24/2025: Sarunu procedūras rīkošanas pieļaujamība situācijā, kad nepastāv konkurence un pasūtītāja pienākums laikus plānot iepirkuma procedūras un nodrošināt tajās godīgu konkurenci

Sarunu procedūras rīkošana tāpēc, ka tehnisku iemeslu dēļ nepastāv konkurence, ir pieļaujama vienīgi tajos gadījumos, ja pasūtītāja iepirkumā izvirzītās prasības, kuru izpildi tehnisku iemeslu dēļ var nodrošināt tikai viens pretendents, ir balstītas objektīvā pamatojumā.

Tas nozīmē, ka pasūtītāja izvēlēm gan iepirkuma procedūras rīkošanā, gan iepirkuma prasību noteikšanā jābūt objektīvi pamatotām. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem gadījumiem, kuros pasūtītāja izvēļu dēļ tiek nonākts pie tādas iepirkuma procedūras vai priekšmeta izvēles, kas būtiski ierobežo vai izslēdz konkurenci.

Tas vien, ka jauna piegādātāja izvēle varētu būt saistīta ar jaunas sakaru iekārtas lietošanu, pats par sevi nav pietiekams arguments sarunu procedūras rīkošanai un konkurences izslēgšanai. Pašas pasūtītājas kompetencē ir plānot iepirkuma procedūras un paredzēt tādas prasības, lai nodrošinātu, ka pēc iepirkuma līguma darbības termiņa beigām pasūtītājai būs pietiekams laiks sakaru sistēmas nomaiņai un neradīsies neērtības, kas saistītas ar potenciālo sistēmas iekārtas maiņu. Tas, ka pasūtītāja to nav darījusi laikus, nevar kalpot kā iemesls, kāpēc kādam no pretendentiem piešķiramas priekšrocības faktiski turpināt iepriekš noslēgto iepirkuma līgumu. Pretējā gadījumā, balstoties uz šādiem argumentiem, pasūtītāja varētu uzticēt bezgalīgas pakalpojuma sniegšanas tiesības vienam konkrētam pretendentam, tādējādi uz visiem laikiem izslēdzot jebkādu konkurenci.

SKA-34/2025: Administratīvās tiesas kompetence, izskatot prasījumu par administratīvā pārkāpuma lietā nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu

Administratīvajai tiesai vispārīgi nav kompetences vērtēt administratīvā pārkāpuma lietvedībā pieņemta lēmuma vai darbības tiesiskumu. Izskatot prasījumu par administratīvā pārkāpuma lietā nodarīta kaitējuma atlīdzinājumu, tiesas kompetencē ir novērtēt konkrētā gadījuma apstākļus un lemt par atbilstošu atlīdzinājumu. Tieši privātpersonai ir pienākums pamatot prasītā atlīdzinājuma apmēru un norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

SKA-412/2025: Tiesvedības izbeigšana, ja tiesiskais strīds starp personu un iestādi ir izbeidzies

Lai tiesvedība varētu tikt izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, pietiek konstatēt to, ka tiesiskais strīds starp personu un iestādi ir izbeidzies un ka tiesas aizsardzība objektīvi vairs nav nepieciešama. Proti, kad pēc būtības tiek panākts tas rezultāts, kuru persona sākotnēji vēlējās, un strīda priekšmets vairs nepastāv. Turklāt nav būtiski konstatēt, ka iestāde ir atzinusi savu iepriekšējās rīcības prettiesiskumu.

Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktā norādītie gadījumi nav izsmeļošs uzskaitījums, bet gan piemērveida gadījumi, kuru mērķis ir ilustrēt situācijas, kurās tiesiskais strīds starp personu un iestādi tiesvedības gaitā objektīvi izbeidzas.

SKA-54/2025: Pasūtītāja rīcības brīvība izvēlēties sev nepieciešamos pakalpojumus un noteikt piedāvājuma vērtēšanas kritērijus

Publisko iepirkumu likuma 51.pantā ir ietverti zināmi noteikumi saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, taču visupirms tas piešķir pasūtītājam rīcības brīvību šādus kritērijus izvirzīt, lai atrastu sev piemērotāko pakalpojumu vai preci. Turklāt šāda pasūtītāja rīcības brīvība nozīmē arī to, ka tam nav pienākuma noteikt tādus piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, lai visi tirgus dalībnieki, neskatoties uz to piedāvāto preču vai pakalpojumu kvalitāti, ar līdzīgām izredzēm varētu pretendēt uz uzvaru iepirkumā.

Publiskajos iepirkumos pasūtītājam nav pienākuma ignorēt savas vajadzības un nolaist prasību latiņu līdz visu tirgus dalībnieku vienlīdzīgu iespēju līmenim, kāds tas ir konkrētajā brīdī. Pat ja tas ļautu konkrētajā iepirkumā līdzīgi uz uzvaru pretendēt visiem tirgus dalībniekiem, tas pašos pamatos būtu pretrunā konkurencei jeb patiesai sacensībai ar kvalitāti un cenu. Iespēja uzvarēt konkrētā iepirkumā ikvienam tirgus dalībniekam neatkarīgi no tā piedāvātā produkta kvalitātes līmeņa neveicina konkurēšanu ar kvalitāti.

SKA-779/2025: Termiņa aprēķināšana pieteikuma iesniegšanai tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozījumiem un pagaidu aizsardzība līdzekļa piemērošana par pieļaujamu pieteikumu

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 73.panta trešās daļas 1.punkta formulējumam sešu mēnešu termiņa aprēķinā jāņem vērā diena, kad iepirkuma līgums vai tā grozījumi noslēgti. Likumā noteiktais sešu mēnešu termiņš ir objektīvs un nav pakļauts subjektīviem apsvērumiem vai kādas personas informētībai par iepirkuma līguma grozījumu esību vai to tiesiskumu.

Ja iepirkuma līguma grozījumi nav noformēti kā atsevišķa rakstiska vienošanās, tā ir diena, kad faktiski panākta vienošanās vai izdarītas tādas darbības, kas veido šo varbūtējo būtisko līguma grozījumu. Ja būtiski grozījumi iepirkuma līgumā veikti, piemēram, pieņemot neatbilstošu līguma izpildi, tad termiņa atskaite sākama no brīža, kad pasūtītājs tam ir piekritis.

Pieteikuma pieļaujamība ir priekšnoteikums lietas izspriešanai pēc būtības, tādēļ tiesai katrā procesa stadijā vienmēr ir jāpārliecinās, vai pastāv pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumi. Tikai tad, ja pieteikums ir pieļaujams, tiesai jāpāriet pie pieteikuma pamatotības izvērtēšanas. Ņemot vērā, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis nevar pārsniegt prasījuma robežas – tam būtībā ir jāsaskan ar iespējamo spriedumu –, arī pagaidu aizsardzība līdzekļa piemērošana nav atdalāma no tā, vai pieteikums ir pieļaujams. Proti, ja pieteikums nav pieļaujams, nav arī pamata piemērot lietā pagaidu aizsardzības līdzekli, jo tas nozīmētu nepamatotu iejaukšanos tiesiskajās attiecībās lietā, kuru pēc būtības nemaz nav pieļaujams izskatīt.

Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nokavēts un tiesa to nav atjaunojusi, pieteikuma skatīšana pēc būtības nav pieļaujama. Tādējādi arī pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana nav attaisnojama, jo nepastāv tās pamats – pieļaujams pieteikums.

SKA-124/2025: Cenas un kvalitātes vērtēšanas kritēriju samērs publiskajā iepirkumā un favorītisms publiskajā iepirkumā

Par a priori favorītismu nevar uzskatīt kādu kvalitātes kritēriju noteikšanu piedāvājuma vērtēšanai tikai tāpēc, ka ne visi tirgus dalībnieki var piedāvāt vienlīdzīgu kvalitāti šajos kritērijos, vai tikai tāpēc, ka informācijas pieejamības dēļ pasūtītājs varētu paredzēt, ka kādam konkrētam konkurentam būs augstāks novērtējums.

Pasūtītājam nevar liegt izmantot tādus pakalpojuma kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kuru rezultātu var iepriekš paredzēt, kamēr vien šādi kritēriji objektīvi saistāmi ar pakalpojuma kvalitāti atbilstoši pasūtītāja vajadzībām.

Pretendentam, kurš nespēj konkurēt ar kvalitāti, nav tiesību sagaidīt tādu cenas un kvalitātes vērtēšanu, lai ar cenu varētu atsvērt zemāku kvalitātes vērtējumu.

SKA-59/2025: Administratīvā akta prettiesiska pamatojuma sekas

Tiesa, vērtējot nelabvēlīga administratīvā akta par personas nekvalificēšanos atbalsta saņemšanai tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Konstatējot, ka nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums ir prettiesisks, tiesai šis administratīvais akts jāatceļ. Tomēr, lai nepieļautu nepamatotu valsts atbalsta piešķiršanu, tiesai jāapsver, vai ir pamats uzdot Valsts ieņēmumu dienestam izdot jaunu administratīvo aktu, kurā tiktu izvērtēts, vai izpildās valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji atbalstāmajās nozarēs. Proti, vispirms nepieciešams pārbaudīt, vai izpildās normatīvajā regulējumā paredzētie kritēriji.

Plašsaziņas līdzekļu uzraugam ir plašas pilnvaras rīkoties, lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts SIA “Global Media” pieteikums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma atcelšanu daļā, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai.

Lietā NEPLP bija aizliegusi Latvijas teritorijā izplatīt “Gazprom‑Media” televīzijas programmas, pamatojoties uz to īpašnieka – “GAZPROMBANK” – iekļaušanu ASV sankciju sarakstā un ar to saistīto risku Latvijas nacionālajām interesēm. Zemākās instances tiesas atzina, ka NEPLP pārsniegusi pilnvaras un ka ASV sankciju piemērošana pati par sevi nav pietiekams pamats programmu aizliegumam.

Izskatot kasācijas sūdzību, Senāts secināja, ka NEPLP rīcība bijusi tās kompetences ietvaros, īpaši ņemot vērā lēmuma pieņemšanas brīdi – tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šādos izņēmuma apstākļos Padomei ir plaša rīcības brīvība, lai aizsargātu valsts un sabiedrības drošības intereses, tostarp no riskiem, kas nav tieši paredzēti normatīvajos aktos. Senāts uzsvēra, ka NEPLP var ņemt vērā arī NATO dalībvalstu sankciju mērķus un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās iespējas. Tādējādi NEPLP tiesībām aizliegt programmu izplatīšanu ir pietiekams tiesiskais pamats, un apgabaltiesa Padomes pilnvaras bija interpretējusi nepamatoti šauri.

Vienlaikus Senāts norādīja, ka attiecīgās programmas jau ir aizliegtas ar vēlāk pieņemtu NEPLP lēmumu. Tāpēc apgabaltiesai no jauna jāvērtē gan pieteikuma pieļaujamība, gan aizlieguma samērīgums attiecībā pret pieteicējas tiesībām un interesēm.

Senāts aptur tiesvedību konkurences lietā, uzdod prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai

Senāta Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā “Rīgas satiksme” un maksātnespējīgā SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme” apstrīd Konkurences padomes (KP) lēmumu, un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem.

Lietā pārsūdzēts KP lēmums, ar kuru abas sabiedrības sodītas par aizliegtu vienošanos par sabiedriskā transporta tarifu. KP uzskatīja, ka, neskatoties uz ekskluzīvajām tiesībām sniegt pakalpojumu, pieteicējas ir uzskatāmas par konkurentēm, jo “Rīgas satiksme”, noslēdzot apakšuzņēmuma līgumu ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, tirgū radījusi neatkarīgu pakalpojuma sniedzēju, kuram cenu būtu jānosaka patstāvīgi. Administratīvā apgabaltiesa KP lēmumu atcēla, un KP iesniedza kasācijas sūdzību.

Senāts atzina, ka lietas izlemšanai būtiski noskaidrot, vai tirgū, kur pakalpojumi tiek sniegti uz ekskluzīvu tiesību pamata, konkurence vispār var pastāvēt un vai pieteicējas faktiski ir konkurentes. Būtiski ir precizēt, vai ekskluzīvas tiesības automātiski izslēdz konkurenci, vai arī jāvērtē faktiskie apstākļi, piemēram, apakšuzņēmuma līguma rezultātā radīta reāla konkurence attiecīgajā tirgū.

Tādēļ Senāts apturēja tiesvedību un uzdeva ES Tiesai divus prejudiciālus jautājumus par ES konkurences tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība atsāksies pēc ES Tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

Operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nevar izmantot karteļa lietā

Senāts ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīti būvniecības uzņēmumu pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai.

Senāts konstatēja, ka Konkurences padome un apgabaltiesa prettiesiski izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju – slepeni noklausīto sarunu ierakstus un to atšifrējumus. Karteļa vienošanās atklāšana neietilpst Operatīvās darbības likumā noteiktajos mērķos, kuru sasniegšanai drīkst izmantot sevišķā veidā veiktus operatīvos pasākumus. Senāts uzsvēra, ka pat pēc pievienošanas kriminālprocesa materiāliem šādai informācijai saglabājas īpašs tiesiskais statuss un izmantošanas ierobežojumi. Pretējā rīcība radītu nekontrolētu iespēju operatīvo informāciju nodot dažādiem procesiem, kas pārkāptu privātās dzīves aizsardzību un neatbilstu tiesiskās noteiktības principam.

Judikatūrā jau iepriekš atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās pieļaujama tikai noziegumu, nevis kriminālpārkāpumu atklāšanai, un likumdevējs apzināti nav kriminalizējis konkurences tiesību pārkāpumus. Tādēļ operatīvās darbības izmantošana karteļa vienošanās pierādīšanai ir aizliegta.

Apgabaltiesai no jauna būs jāvērtē, vai KP lēmums pamatots ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem, kā arī jāizvērtē iespēja vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem. Lietā pārsūdzēts Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmums, ar kuru tā bija konstatējusi desmit būvuzņēmumu ilgstošu aizliegtu vienošanos iepirkumos un piemērojusi naudas sodu 16,65 miljonu EUR apmērā.

Domes atteikums izdot telekomunikāciju sakaru torņa būvatļauju ir bijis prettiesisks

Senāta Administratīvo lietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Ogres novada pašvaldības atteikumu izdot būvatļauju 60 metrus augsta telekomunikāciju torņa būvniecībai, līdz ar to spēkā paliek Administratīvās apgabaltiesas spriedums, kas atzina pašvaldības lēmumu par prettiesisku.

Senāts konstatēja, ka pašvaldības kasācijas sūdzībā nav juridiski nozīmīgu argumentu, kas radītu šaubas par apgabaltiesas secinājumiem, un lieta nav nozīmīga judikatūras veidošanai.

Lietā pieteikumu bija iesniegusi SIA “TeleTower”, kurai būvvalde atteica būvatļauju, galvenokārt pamatojoties uz iedzīvotāju iebildumiem publiskās apspriešanas laikā. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka:

  • pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts neviens tiesiski pamatots šķērslis būvniecības ieceres īstenošanai;
  • būvvalde nepamatoti sašaurinājusi teritorijas plānojuma interpretāciju, liedzot izbūvēt plānojumam atbilstošu infrastruktūras objektu;
  • subjektīvie iedzīvotāju iebildumi par iespējamām veselības riskiem un nepatiku pret torni nevar pārsniegt objektīvos, tiesiski aizsargājamos pieteicējas intereses;
  • sakaru torņi ir pilsētvidei raksturīgas un funkcionāli nepieciešamas būves.

Tā kā, izpildot Senāta lēmumu par pagaidu noregulējumu (SKA‑439/2025), būvvalde pieteicējai būvatļauju jau bija izdevusi, Administratīvā apgabaltiesa šajā daļā atkārtoti nelēma.

Satversmes tiesas nolēmumi

Stājās spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols, kurš paredz ECT konsultatīvā atzinuma mehānismu

No 2026. gada 1. marta Latvijā ir spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols. Kopš tā spēkā stāšanās 2018. gada 1. augustā  tam pašlaik pievienojušās 26 Eiropas Padomes dalībvalstis. Protokols paredz iespēju valstu augstākā līmeņa tiesām lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu par konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju un piemērošanu. Latvijas gadījumā tās ir Satversmes tiesa un Augstākā tiesa, kuru rokās nu ir jauns procesuāls līdzeklis, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu sarežģītā tiesiskā situācijā piemērojamās Cilvēktiesību konvencijas normas iztulkošanas redzējumu, tādējādi uzlabojot ikviena iedzīvotāja pamattiesību aizsardzības līmeni. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa konsultatīvajos atzinumos neizšķirs nacionālo strīdu pēc būtības, bet gan skaidros pamattiesību ietvaru un to interpretācijas kritērijus.

Ierosināta lieta par profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei piešķiramās dotācijas apmēra aprēķināšanas kārtību

Satversmes tiesā 2025. gada 2. decembrī ierosināta lieta „Par Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 885 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” 8. un 8.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.

Apstrīdētās normas noteic izglītības iestādei piešķiramās dotācijas apmēra aprēķināšanas formulu un kārtību, kādā valsts sadala finansējamo pedagoģisko likmju atlikumu, ja tāds veidojas.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc biedrības pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tās struktūrvienībai – profesionālās ievirzes sporta skolai – tiktu piešķirta valsts budžeta dotācija 2024. gadā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, Izglītības un zinātnes ministrija bija atteikusies piešķirt Sporta skolai valsts finansējumu 2024. gadā, jo tai nebija iepriekšējā budžeta gadā valsts finansēto pedagoģisko likmju skaits, kas nepieciešams izglītības iestādei piešķiramās dotācijas apmēra aprēķināšanai. Papildus tam ministrijas lēmumā tika norādīts, ka 2024. gadā neveidojas arī valsts finansējamo pedagoģisko likmju atlikums.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. Proti, tās paredzot atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, jo dotācijas apmēra aprēķināšanas formulā liekot ņemt vērā izglītības iestādē iepriekšējā budžeta gadā valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, kas tām profesionālajām ievirzes sporta izglītības iestādēm, kuras akreditētas pēc 2022. gada, nav.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā

Satversmes tiesā 2025. gada 27. augustā un 2026. gada 2. martā tika ierosinātas lietas par Rīgas domes 2025. gada 26. marta saistošo noteikumu Nr. RD‑25‑330‑sn “Par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā” 2. un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. pantam pirmajiem trim teikumiem.

Apstrīdētās normas nosaka vietas un teritorijas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur azartspēles nav atļauts organizēt, kā arī reglamentē pašvaldības rīcību gadījumos, kad iepriekš izsniegta atļauja organizēt azartspēles vietās vai teritorijās, kurās šobrīd to nav atļauts darīt. Azartspēles nav atļauts organizēt pašvaldībai piederošajos nekustamajos īpašumos, apkaimju centros, izglītības iestāžu teritorijās un 300 m attālumā no izglītības iestāžu ēkām un teritorijām, kā arī dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un pasažieru ostās, 500 m attālumā no dzelzceļa stacijām, autoostām, lidostām un pasažieru ostām, un 300 m attālumā no pārējām sabiedriskā transporta pieturvietām. Ierobežojumi organizēt azartspēles attiecas arī uz noteiktām funkcionālajām zonām un kultūras pieminekļiem, kā arī uz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajām apbūves aizsardzības teritorijām un aizsargjoslām. Azartspēļu organizēšanas ierobežojumi neattiecas uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Papildus tam apstrīdētās normas paredz iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu, ja azartspēļu organizēšana notiek konkrētās telpās vai teritorijā, kā arī to, ka izsniegtā atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem no dienas, kad stājies spēkā attiecīgais Rīgas domes lēmums.

Pieteikumus iesniegušas komercsabiedrības, kuras saņēmušas atļaujas organizēt azartspēles Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pieteikumos norādīts, ka, lai gan apstrīdētās normas nosaka konkrētas vietas un teritorijas Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kur azartspēļu organizēšana ir aizliegta, to piemērošanas rezultātā šāda komercdarbība faktiski tiek aizliegta visā Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētās normas ierobežojot komercdarbību un tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpjot tiesiskās drošības principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. un 105. panta pirmajiem trīs teikumiem.

Lēmums par lietas Nr. 2025-32-03 ierosināšanu pieejams šeit.

Lēmums par lietas Nr. 2026-04-03 ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmei atbilst ierobežojumi elektroniskajām cigaretēm un nikotīna spilventiņiem pievienot aromatizētājus un piedevas, kā arī noteikt nikotīna koncentrācijas daudzumu

Satversmes tiesa 2025. gada 24. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024‑16-01. Tiesa par Satversmei atbilstošām atzina normas, kas paredz ierobežojumus elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu sastāvam. Satversmes tiesa uzsvēra, ka komercdarbība ir svarīga valsts ekonomikas attīstībai. Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā tas, ka no apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma labumu gūst gan katrs atsevišķais indivīds, gan visa sabiedrība, jo apstrīdētais regulējums mazina elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu pievilcību, aizsargā sabiedrību, it īpaši bērnus un  jauniešus, no nikotīna atkarības un ar to saistītajiem veselības riskiem.

Vienlaikus, ņemot vērā situāciju nelegālajā tirgū, kā arī komersantu centienus tirdzniecības vietās piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nikotīnu saturošiem produktiem, Satversmes tiesa arī vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka turpmāk ir pastāvīgi jāpārbauda, vai ieviestie pasākumi, kas vērsti uz nikotīnu saturošu produktu patēriņa samazināšanu, efektīvi pilda savu uzdevumu aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un labklājību.

Spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību, jo lēmums par administratīvā pārkāpuma maznozīmīgumu nerada tiesiskas sekas un neaizskar tiesības uz taisnīgu tiesu

Satversmes tiesa 2025. gada 24. oktobrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2025-08-01. Lieta tika ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības. Administratīvā pārkāpuma process, kas bija uzsākts pret pieteikuma iesniedzēju, ar iestādes lēmumu tika izbeigts, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmo daļu, jo pārkāpums tika atzīts par maznozīmīgu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza sūdzību par šo lēmumu, taču vispārējā tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās to pieņemt. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nozīmē, ka iestāde bez pierādījumiem ir konstatējusi, ka persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā šāds lēmums skar viņa tiesības un likumiskās intereses, tomēr apstrīdētā norma liedz iespēju to pārsūdzēt tiesā. Tādējādi esot aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa norādīja, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmo daļu persona var tikt atbrīvota no administratīvās atbildības, ja administratīvais pārkāpums, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir atzīstams par maznozīmīgu un nav pietiekama pamata soda piemērošanai. Šāds lēmums nav kvalificējams kā sods, tas nerada tiesiskas sekas un neietekmē administratīvo sodāmību, savukārt aizrādījuma izteikšana kalpo preventīvam un audzinošam mērķim.

Tiesa arī konstatēja, ka pieteikuma iesniedzēja norādītās hipotētiskās iespējas par nelabvēlīgu seku iestāšanos citos procesuālajos kontekstos – piemēram, kriminālprocesā, civiltiesiskā strīdā vai attiecībā uz reputācijas aizskārumu – nav pietiekamas, lai atzītu Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību aizskārumu. Turklāt pieteikuma iesniedzējam bija pieejams efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis – prasība administratīvajā tiesā par iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanu un kaitējuma atlīdzinājumu –, tādējādi tiesību aizskārums nav konstatējams.

Lēmums par tiesvedības izbeigšanu pieejams šeit.

Ierosināta lieta par normu, kas neparedz kritērijus un kārtību reliģiskas organizācijas atzīšanai ar speciālu likumu

Satversmes tiesā 2025. gada 14. oktobrī ierosināta lieta par “Par Reliģisko organizāciju likuma 5. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 99. pantam”.

Pieteikuma iesniedzēja – reliģiskā savienība (baznīca) “Jehovas liecinieku draudžu savienība” – norāda, ka Latvijā ir reliģiskās organizācijas, kuras ar speciālu likumu vai starptautisku līgumu ieguvušas īpašas tiesības, piemēram, sabiedrisku funkciju veikšanu (laulību reģistrācija, apbedīšana, ieslodzīto un pacientu slimnīcās apmeklēšana), garīdznieku privilēģijas un īpašuma aizsardzību. Citām reģistrētām reliģiskajām organizācijām šādu tiesību nav un Reliģisko organizāciju likumā nav noteikta kārtība, kādā tās var pieteikties atzīšanai ar speciālu likumu un šādu īpašu tiesību iegūšanai.

Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, apstrīdētā norma, ciktāl tā nenosaka skaidrus kritērijus vai procedūru, kādā reliģiska organizācija var pieteikties tās atzīšanai ar speciālu likumu, lai iegūtu no tā izrietošās tiesības, neatbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un Satversmes 99. pantam, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību, baznīca ir atdalīta no valsts.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu normas neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa 2025. gada 13. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-26-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu normas, kas paredzēja mainīt atsevišķu zemes vienību funkcionālo zonējumu no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.

Tiesa norādīja, ka, paredzot zemes vienību apbūvi nākotnē, pašvaldībai ir pienākums savlaicīgi – jau pirms apbūves funkcionālā zonējuma noteikšanas – un precīzi izvērtēt kaitējumu, ko šāda apbūve varētu radīt videi. Jūrmalas domei nolūkā nodrošināt teritorijas plānojuma grozījumu ilgtspēju bija pienākums pamatot arī to, ka ar apstrīdētajām normām panākts līdzsvars starp vides aizsardzības, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Proti, tai bija jāpamato, ka sabiedrības ieguvums pārsniedz iespējamo kaitējumu videi, tomēr teritorijas plānojuma grozījumu dokumentos nav sniegts datos balstīts pamatojums, kas to apliecinātu.

Spriedums pieejams šeit.

Ierosināta lieta par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības prasījuma termiņu

Satversmes tiesā 2. decembrī ierosināta lieta „Par Pacientu tiesību likuma 16. panta piektās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam”.

Apstrīdētā norma noteic, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesa pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir sūdzības lieta. Sūdzības iesniedzēja bija vērsusies Veselības inspekcijā ar iesniegumu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda. Veselības inspekcija atteicās izskatīt minēto iesniegumu, pamatojoties uz apstrīdētajā normā noteiktā atlīdzības prasījuma termiņa neievērošanu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, sūdzības iesniedzēja to apstrīdēja Veselības ministrijā. Ministrija Veselības inspekcijas lēmumu atstāja negrozītu.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas dēļ konkrētajai fiziskajai personai nav tiesību prasīt atlīdzinājumu. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, norādīja uz nepieciešamību laika gaitā pārskatīt regulējuma – par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību – darbību un ar to nodrošinātās garantijas, tostarp apstrīdētajā normā noteikto termiņu. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā valstī ir mainījušies ekonomiskie apstākļi un valsts finanšu iespējas, tādēļ apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums vairs neatbilst sociālajai realitātei un nav samērīgs. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 92. panta trešajam teikumam, kas paredz tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 2. maijs.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu

Satversmes tiesā 2025. gada 22. decembrī ierosināta lieta „Par Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.

Apstrīdētā norma paredz, ka gadījumā, ja persona dabas resursus iegūst vai izmanto vai veic piesārņojošas darbības bez nepieciešamās atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts desmitkāršā apmērā.

Pieteikumu iesniegusi Administratīvā apgabaltiesa, kuras izskatīšanā ir administratīvā lieta par strīdu saistībā ar pieteicējai aprēķināto dabas resursu nodokli desmitkāršā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma paredz paaugstinātas nodokļa likmes piemērošanu visos pārkāpumu gadījumos, neveicot katra pārkāpuma individuālu izvērtējumu. Šāda likme pēc būtības ir pielīdzināma kriminālsodam. Apstrīdētā norma vienādi attiecas gan uz gadījumiem, kad var konstatēt personas ļaunprātīgu rīcību, gan uz gadījumiem, kad to nevar konstatēt. Turklāt apstrīdētā norma neparedzot iespēju samazināt aprēķināto nodokli netipiskos gadījumos. Tādēļ vienīgais risinājums esot šīs normas nepiemērošana. Tomēr tas ne vienmēr atbilstot vienlīdzības principam un valsts budžeta interesēm. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma nav samērīga un neatbilst Satversmes 105. pantam.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 22. maijs.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Ierosināta lieta par aizliegumu iegūt nekustamo īpašumu Latvijā juridiskām personām, kas pieder Krievijas vai Baltkrievijas valstpiederīgajiem

Satversmes tiesā 2026. gada 21. janvārī ierosināta lieta “Par Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 2. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. pantam, 105. panta pirmajiem trīs teikumiem un Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. panta pirmajai daļai”.

Apstrīdētā norma noteic aizliegumu iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā tādām juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25 procenti no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.

Pieteikuma iesniedzēja ir komercsabiedrība, kas pilnībā pieder Krievijas Federācijas pilsonei, kura Latvijā ir saņēmusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Tās līdzšinēja komercdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu iegādi, atjaunošanu un pārdošanu. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma liedz tai turpināt šāda veida komercdarbību, uz kuru tā paļāvās ilgtermiņā. Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu un pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmei atbilst regulējums, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības

Satversmes tiesa 2026. gada 12. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-27-0103. Tiesa par Satversmei atbilstošām atzina Elektroenerģijas tirgus likuma un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” normas, kas noteic gadījumus, kuros Būvniecības valsts kontroles birojam ir jālemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu komersantam atmaksāt saņemto valsts atbalstu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, īstenojot tiem piešķirtās tiesības, ir jārīkojas kā rūpīgiem un atbildīgiem saimniekiem un jāizpilda visi tiesību normās noteiktie pienākumi.

Tiesa secināja, ka normatīvo aktu prasības elektrostaciju aprīkot ar atbilstošiem mēraparātiem, kā arī saražoto elektroenerģiju izlietot elektrostacijas darbības nodrošināšanai, komersantam bija zināmas un nav tādas, kurām tam būtu vajadzējis īpaši pielāgoties. Valsts atbalsta atmaksāšana par periodu kopš pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa ir pamatota un samērīga, jo tieši gada pārskatā ietvertā informācija un dati ļauj uzraugošajai iestādei pārliecināties par valsts atbalsta saņemšanai normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu. Turklāt, ja komersants nepilda šīs prasības, tas nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu. Šāds regulējums ir vērsts uz sabiedrības kopējo interesi par efektīvu un mērķtiecīgu valsts atbalsta sniegšanu elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, neliekot galalietotājiem pārmaksāt par izmantoto elektroenerģiju.

Spriedums pieejams šeit.

Ierosināta lieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu apsūdzēta zvērināta advokāta atstādināšanu no pienākumu pildīšanas uz kriminālprocesa laiku

Satversmes tiesā 2026. gada 21. janvārī ierosināta lieta “Par Advokatūras likuma 17. panta otrās daļas, ciktāl tā paredz no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”.

Lieta ir ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu, ar kuru no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz tiesvedības krimināllietā laiku atstādināti zvērināti advokāti, jo viņi apsūdzēti tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdēto normu ir nesamērīgi ierobežotas personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības pildīt zvērināta advokāta amata pienākumus. Nosakot pamattiesību ierobežojumu likumdevējs nav vērtējis šāda ierobežojuma samērīgumu. No brīža, kad zvērinātam advokātam noteikts aizdomās turētā statuss, līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai zvērināts advokāts nevar turpināt pildīt savus pienākumus, kas var ilgt vairākus gadus, radot ievērojamu un potenciāli neatgriezenisku kaitējumu, tostarp būtisku ienākumu zaudējumu un kaitējumu profesionālajai reputācijai.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.