Jaunumus sagatavoja vecākais jurists Edvīns Draba un jurista palīgs Kristers Pētersons.

Normatīvie akti

Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr. 350/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 05.10.2023

Likumprojekta mērķis ir atsevišķu pārņemto Direktīvas Nr. 97/9/EK normu precizēšana, kā arī veiktu tehniska rakstura precizējumus tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u.c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr: 367/Lp14 Nodots komisijai: 09.10.2023

Likumprojekts paredz:

  1. Papildināt likumu ar 8.4 pantu šādā redakcijā:

“8.4 Patērētāja kreditēšanas līguma, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, aizņēmuma likmes samazināšana

(1) Kredīta devējs patērētāju kreditēšanas līgumam, kura atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu (turpmāk šajā pantā – hipotekārā kredīta līgums), samazina aizņēmuma likmi par 50 procentiem uz laika periodu no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim, ja izpildās šādi nosacījumi:

  1. hipotekārā kredīta līgums ir patērētājam vienīgais spēkā esošais hipotekārā kredīta
  2. līgums;
  3. hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 30. septembrim;
  4. hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.

(2) Patērētājs iesniedz kredīta devējam pieteikumu patērētāja kreditēšanas līguma aizņēmuma likmes samazināšanai, tajā sniedzot piekrišanu, ka kredīta devējs var pārbaudīt ziņas par tā ienākumiem un kredīta saistībām.”

  1. Papildināt pārejas noteikumus ar 42. un 43. punktu šādā redakcijā:

“42. Latvijas Banka līdz 2024. gada 1. septembrim iesniedz Saeimai izvērtējumu par šā likuma 8.4 panta ietekmi uz mājsaimniecību hipotekārās kreditēšanas tirgu Latvijā un tajā ietvertā atbalsta mehānisma termiņa pagarināšanas nepieciešamību līdz 2025. gada 1.novembrim.

43. Šā likuma 8.4 pantu nepiemēro kredīta devējiem, kuri līdz šā panta spēkā stāšanās dienai brīvprātīgi noteikuši nozīmīgu procentu likmju samazināšanu visiem spēkā esošajiem patērētāja hipotekārā kredīta līgumiem.”

 

Citi jaunumi

Cilvēktiesību komisija: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija varēs iegūt ziņas no kredītinformācijas birojiem

10.10.2023

Plānots, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA) turpmāk varēs saņemt ziņas no kredītinformācijas birojiem par parādnieka maksājumu saistību apmēru un izpildes termiņiem. To paredz grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ko otrdien, 10.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Latvijai būs jālūdz ECB viedoklis par hipotekāro kredītu likmju procentu ierobežošanu

11.10.2023

Latvijai ir pienākums lūgt Eiropas Centrālo banku (ECB) izteikt viedokli par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu ierobežot hipotekāro kredītu likmju procentus uz gadu, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ekonomikā vieglas peļņas laiks ir beidzies

10.10.2023

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Gada inflācija septembrī Latvijā samazinājusies līdz 3,3%

09.10.2023

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%

05.10.2023

Hipotekārā kredīta procentlikmes nozīmīgs samazinājums varētu būt 2%, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” 4.oktobrī izteicās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

 

Tiesu prakse

Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu

Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā minētais Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā lēmumu par tiesvedības apturēšanu pieņem tiesas sēdē. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.

Satversmes tiesa nolēma: apturēt tiesvedību lietā Nr. 2023‑13‑01 līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā C‑161/23.