COVID-19 strauji izplatās, sagādājot neatbildētus jautājumus un rūpes. Mūsu pārrobežu COVID-19 pārrobežu darba grupu, kuras sastāvā strādā Eva Berlaus, Karin Madisson, Mantas Petkevičius un Alexey Anischenko, ir gatavi palīdzēt ar juridiskajiem jautājumiem, ko šī situācija var sagādāt Jūsu uzņēmumam.

Esam apkopojuši padomus, kas palīdzēs pieņemt lēmumus strauji mainīgajā situācijā:

Rīkojiet attālinātas uzņēmuma pārvaldes struktūru sapulces

Izskatiet iespēju dalībnieku/akcionāru sapulces un valdes sēdes noturēt, izvairoties no fiziskas klātbūtnes – ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem un neklāties balsošanas rīkiem. Ņemiet vērā, ka var būt gadījumi, kad neklātienes sapulcēm pastāv ierobežojumi. Ja vienīgā sapulces iespēja ir tikties klātienē, mēs iesakām ievērot piesardzību. Iepriekš pārliecinoties, ka to pieļauj normatīvie akti, iekšējie noteikumi un noslēgtās dalībnieku/akcionāru vienošanās, izvēlieties telpu, kas maksimāli novērstu inficēšanās draudus. Pārliecinieties, ka nepastāv ceļošanas ierobežojumi, saīsiniet sapulces laiku un ierobežojiet tiešu kontaktu tās dalībnieku starpā.

Apmainieties ar dokumentiem elektroniski

Valsts iestāžu apmeklēšana, lai iesniegtu atskaites vai citus dokumentus, rada draudus koronavīrusa izplatībai. Šobrīd labākais risinājums ir atteikties no klātienes apmeklējumiem un to vietā izmantot visus pieejamos elektroniskās iesniegšanas risinājumus. Tas pats attiecināms uz dokumentu apriti ar citām personām. Apsveriet alternatīvas līgumu parakstīšanai klātienē, ja iespējams, parakstiet dokumentus elektroniski. Mēģiniet izvairīties slēgt vienošanās, kas paredz personisku klātbūtni. Piemēram, standarta M&A (uzņēmumu apvienošanas vai iegādes) līgumi paredz pušu pārstāvju fizisku klātbūtni darījuma noslēgšanā, tomēr ne vienmēr tas ir būtisks darījuma noslēgšanas priekšnoteikums. Daļu dokumentu var pārsūtīt e-pastā, apstiprināt ar elektronisko parakstu un citiem alternatīviem rīkiem. Mēs iesakām izpētīt šādas iespējas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un darījuma dokumentiem un pušu starpā vienoties par elektronisku alternatīvu lietošanu, kad vien tas ir iespējams.

Rodiet iespēju strādāt no mājām

Ja vien to pieļauj darba specifika. Igaunijā un Latvijā darba devēji var norīkot darbiniekus strādāt no mājām, ja apstākļi to pieprasa. Jāatceras, ka darbiniekiem nepieciešama darba devēja piekrišana, lai strādātu no mājām. Lietuvā un Baltkrievijā, tikai abām pusēm – darba devējam un darbiniekam – vienojoties, iespējams uzsākt attālinātu darbu. Darba devējs nevar norīkot darbinieku strādāt attālināti. Attālināts darbs tiek apmaksāts tāpat kā parasti. Mēs iesakām darba devējiem izstrādāt praktiskas vadlīnijas attālinātam darbam. Piemēram, nosakot darba laiku, darbinieka pieejamību, vispārējo darba drošību, darba aprīkojuma izmantošanu un citus praktiskus aspektus.

Alternatīvas:

  • Apmaksāts atvaļinājums ir iespējams, ja persona nav uz slimības lapas un arī attālināta darba iespēja nepastāv. Šajā gadījumā darbiniekam jāmaksā pilnā apmērā. Tas radīs papildu apmaksāto atvaļinājumu, ja vien darbinieks brīvprātīgi nepiekrīt izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
  • Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums var tikt izmantots ārpus sastādītā atvaļinājumu grafika tikai, ja darba devējs un darbinieks par to vienojas. Ja atvaļinājuma grafiks jau ir ticis apstiprināts un apstākļi to pieļauj, pašizolācijas periods var tikt ieskaitīts ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma. Taču, ja darbiniekam pašizolācijas periods nesakrīt ar iepriekš apstiprināto atvaļinājumu, darba devējs nedrīkst pieprasīt, lai darbinieks pašizolācijai izmanto savu ikgadējo atvaļinājumu.
  • Bezalgas atvaļinājums nav derīga opcija pašizolācijas periodam. Darba devējam nav tiesību pieprasīt, lai darbinieks ņem bezalgas atvaļinājumu vai slimības atvaļinājumu, ja darbiniekam nav slimības simptomu. Tāds neapmaksāts atvaļinājums ir iespējams tikai tad, ja darbinieks pats tam piekrīt.
  • Slimības atvaļinājums, ja darbiniekam ir slimības simptomi. Darba devēji nevar pieprasīt, lai slima persona nāk uz darbu, un viņiem ir arī tiesības sūtīt darbinieku mājās. Tādā gadījumā darbiniekam jādodas pie sava ģimenes ārsta un jāizņem slimības lapa uz vismaz 14 dienām vai citu periodu, kādu iesaka ārsts.
  • Ievērojiet datu aizsardzības un darbinieku privātuma noteikumus

Pieprasot informāciju no darbiniekiem, darba devējiem jāatceras par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu un jāpatur prātā, ka ir pretlikumīgi uzdot nepienācīgus jautājumus. Ja darbinieks ir informējis darba devēju, ka viņam/viņai ir koronavīruss, darba devējam ir pienākums nepubliskot informāciju, ka konkrēts darbinieks ir inficēts. Tā vietā darba devējam ir vispārīgi jānorāda pārējiem darbiniekiem, ka darba vietā ir bijusi ar koronavīrusu inficēta persona.

Ievērojot vietējos noteikumus, darbiniekiem jāatturas no darbībām, kas var radīt kaitējumu citas personas dzīvībai vai veselībai. Ja darbinieks ir ceļojis uz riska zonu vai ir apstiprināts, ka viņš ir inficēts ar koronavīrusu, ir pamatoti gaidīt, ka darbinieks nenāks uz darba vietu, lai neizplatītu vīrusu. Vienlaicīgi pastāv diskutabls jautājums, vai darba devējam ir leģitīma interese pieprasīt, lai darbinieki informē, ka viņi ir inficējušies ar citiem ļoti lipīgiem vīrusiem, lai darba devējs varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos darba vietā.

Ekonomisku grūtību gadījumā apsveriet šādas iespējas:

  • Atlīdzības politikas pārskatīšana, lai identificētu iespējas samazināt prēmijas, piedāvātu mainīgo atlīdzību un citu labumu. Vispārīgi – tas varētu būt iespējams gadījumos, kad mainīgā atlīdzība nav noteikta līgumā, bet tiek noteikta pēc sabiedrības ieskatiem.
  • Samaksas samazinājums var būt opcija, ja darba devēji nevar nodrošināt darbiniekiem saskaņoto pilna laika darbu. Tas ļauj darba devējiem samazināt atlīdzību un pārslēgties uz daļēja darba laika grafikiem. Pirms šīs opcijas ieviešanas uzņēmumiem jāapsver papildu prasības attiecībā uz darba laiku un atlīdzību, kāda ir piemērojama konkrētajā valstī, kā arī kārtība, kā tiek ieviestas tādas būtiskas izmaiņas.
  • Dīkstāve var būt derīga opcija, kad stundu un samaksas samazināšana nav pietiekams līdzeklis, ja sabiedrība nevar objektīvi nodrošināt darbiniekiem saskaņoto darbu. Dīkstāves gadījumā darbiniekiem nevajadzēs nākt uz darbu, un viņu atlīdzība tiks būtiski samazināta (piemēram, līdz 40% no darbinieka vidējās atlīdzības Lietuvā un Baltkrievijā).
  • Darbinieku skaita samazināšana var būt galējā opcija uzņēmumiem, kuri nonākuši smagās grūtībās. Ja paredzat, ka tuvākajā nākotnē jums būs nepieciešama šāda opcija, iesakām sākt plānot nekavējoties, jo darbinieku informēšanas un sarunu procedūrām ar darbinieku pārstāvjiem var būt nepieciešams papildu laiks.

Darba drošība un veselība

Iesakām konsultēties ar saviem darba drošības un veselības speciālistiem vai pakalpojumu sniedzējiem un izvērtēt, vai nepieciešami vēl papildu pasākumi, lai nodrošinātu drošu darba vidi, piemēram, darba telpu papildu tīrīšanu, roku dezinficēšanas līdzekļu iegādi, iespēju uzraudzīt darbinieku temperatūru, norādījumiem darbiniekiem par savstarpējās distances ievērošanu, lūgumu atteikties no rokasspiedieniem sapulcēs utt.

Force maejure piemērošana

Koronavīrusa izplatīšanās izraisa daudzas negatīvas sekas: sūtījumu kavēšanās, neizpilde finanšu, tūrisma, loģistikas un ražošanas jomā, kā arī citas. Tas rada daudzus jautājums, tostarp, vai koronavīrusu var uztvert kā nepārvaramu varu, kas kalpo kā pamats, lai atbrīvotu no līgumiskās atbildības.

Mēs uzskatām, ka šāda iespēja pastāv. Tādēļ mēs aicinām jūs izlasīt mūsu juristu atziņas mūsu ziņu izlaidumā.

Papildus katra konkrētā gadījuma apstākļiem ir jāizvērtē vēl šādi: līguma noteikumi, piemērojamie tiesību akti un strīdu risināšanas institūcijas pieeja un prakse, kā tā izlemj jautājumus par paļaušanos uz nepārvaramu varu likumību.

Parasti līguma noteikumos ir iekļauta atsauce uz nepārvaramu varu ar sarakstu ar notikumiem, kādus puses uzskata par nepārvaramu varu, kā arī nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās tiesiskās sekas.

Ja sarakstā tiek iekļauti tādi notikumi kā “epidēmijas”, “veselības aprūpes ārkārtas situācijas”, “valsts iestāžu rīcība”, tas pastiprina tās puses pozīciju, kas atsaucas uz nepārvaramu varu, bet tai tik un tā jāpierāda, ka koronavīruss vai tā apkarošanas līdzekļi (piemēram, robežu slēgšana, ceļojumu aizliegumi un citi valsts iestāžu veiktie pasākumi) tiešām ir nepārvarama vara.

Ja līgumā nav iekļauts nepārvaramas varas punkts, tad līguma pārkāpumu koronavīrusa dēļ var attaisnot ar Apvienoto Nāciju 1980. gada Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (Vīnes Konvencija), norādot šādi:

  1. koronavīruss / konkrētās valsts attiecīgie valsts iestāžu pasākumi ir šķērslis, ko līgumslēdzēja puse nevar kontrolēt;
  2. līguma noslēgšanas brīdī nevarēja saprātīgi paredzēt, lai puses ņemtu vērā koronavīrusa rašanos un izplatīšanos (t.i., līgumiem, kas bija noslēgti pirms koronavīrusa izplatīšanās);
  3. noteiktos gadījumos nebija iespējams izvairīties vai pārvarēt koronavīrusu vai valsts iestāžu pasākumus.

Tomēr situācijās, kad pēc būtības ir iespējams izpildīt saistības, bet to darīt ir kļuvis grūtāk / dārgāk, piemēram, jo jāsameklē alternatīvi maršruti, lai izvairītos no slēgtajiem reģioniem, apstākļi tiks kvalificēti kā “grūtības” un ir jāuzņemas sekas.

Turklāt nepārvaramas varas atzīšana nerada automātisku pamatu, kas atbrīvo no līguma saistībām.

Kā apstiprināt nepārvaramas varas iestāšanos?

Puse, kas nespēj izpildīt vai nav izpildījusi savas līgumiskās saistības nepārvaramas varas dēļ, sazinās ar tās valsts kompetento iestādi, kurā radusies nepārvarama vara, lai pieprasītu valsts iestādes, tostarp arī tirdzniecības palātas, attiecīgu izziņu.

Lai gan visi zina par koronavīrusa esamību, ja jūs plānojat uz to atsaukties, mēs ieteiktu dokumentēt nepārvaramas varas iestāšanos, lai varētu to izmantot kā pierādījumu.

Turklāt jāpatur prātā, ka līgumā parasti tiek iekļautas konkrētas procedūras, kā pusēm vienai otru jāinformē par nepārvaramu varu un no tās izrietošu nespēju izpildīt savas saistības. Šo procedūru neizpilde ļaus otrai pusei atteikties atzīt nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, lai atbrīvotu paziņotāju no līgumiskajām saistībām.

Vai rodas atbildība par neizpildi?

Parasti soda naudas vai zaudējumu atgūšana no pretējās puses ir maz ticama, tā kā tai ir tiesības paredzēt atbrīvojumu no atbildības par visu nepārvaramas varas termiņu.

Tajā pašā laikā puse var pieprasīt zaudējumu atlīdzību:

  1. ja pretējā puse nav paziņojusi par nepārvaramas varas apstākļiem (vai nav to izdarījusi savlaicīgi) un to ietekmi uz līguma izpildi;
  2. ja pretējā puse nav izpildījusi visus iespējamos pasākumus, lai samazinātu kaitējumu, kas tiek radīts pusei, kuru skar neizpilde.

Vai ir iespējams izbeigt līgumu?

Jā – bet tikai tad, ja līgums to atļauj. Ja nav tāda punkta, ir grūti izbeigt līgumu, tā kā nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās (parasti) nevis izbeidz līguma izpildi, bet tikai pagarina līguma izpildes termiņu.

Tomēr puse var mēģināt pierādīt, ka tā vairs nav ieinteresēta līguma izpildē – un pieprasīt līguma izbeigšanu uz šī pamata.

Ja jūsu līgumā nav nepārvaramas varas punkta

Ja jūs šobrīd plānojat noslēgt starptautisku pirkuma-pārdevuma līgumu, jums jāapsver nepārvaramas varas punkta iekļaušana. Noformējot šo punktu, ņemiet vērā Starptautiskās tirdzniecības palātas paraugklauzulas (publikācija Nr. 650). Turklāt vajadzētu ietver arī “koronavīrusa infekciju” vai vispārīgi epidēmijas / pandēmijas.

Latvija

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, pusei, kas atsaucas uz koronavīrusu, īpaši svarīgs būs elements, ka saistības pilnībā nav iespējams izpildīt. Ja visi citi elementi pastāv, bet saistību izpilde teorētiski ir iespējama, pat ja ļoti apgrūtinoša, šos apstākļus tiesa neuzskatīs par nepārvaramu varu. Tomēr, ja līgums nepārvaramas varas punktā iekļauj “epidēmiju”, tad koronavīrusu var uzskatīt par nepārvaramu varu.

Puse nevar izbeigt līgumu nepārvaramas varas dēļ, ja līgums to neatļauj, un nepārvaramas varas radītos zaudējumus nevar atlīdzināt. Kā arī – par samaksu Latvijas Tirdzniecības kamera var izdot izziņu, ka ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi.

Ieteikumi

Ja jūs uzskatāt, ka koronavīruss var ietekmēt līgumiskās saistības, kuru izpilde prasa jūsu dalību, mēs iesakām šādu vispārēju rīcību (ciktāl piemērojams):

  • Rakstiski informēt līgumu pretējās puses, ka ir radušies apstākļi, kas ietekmē izpildi.
  • Pievērst uzmanību starptautisku tirdzniecības operāciju izpildes datumiem un, ja nepieciešams, tos pagarināt.
  • Izvērtēt un veikt pasākumus, lai samazinātu zaudējumus.
  • Vākt pierādījumus par nepārvaramas varas iestāšanos un veiktajiem pasākumiem.
  • Izstrādāt plānu turpmākajai rīcībai (izbeigt līgumu, veikt pārrunas par grozījumiem, neslēgt jaunus līgumus un / vai lūgt juridisko palīdzību, piemēram, iesniedzot prasību tiesā / uzsākot šķīrējtiesas procesu).