Pēdējā, piektajā, “Nodokļu stāstu” sērijā “Nodokļi un idejas” mūsu kolēģis raidījuma autors Jānis Taukačs, kā arī tā viesi Baiba Šmite-Roķe, Ieva Jāgere, Jānis Ošlejs, Aiva Vīksna, Jānis Hermanis, Jeļena Buraja un Kristīne Lomanovska runā par neparastām, mazliet “ārpus kastes” idejām par to, kā varētu uzlabot nodokļu sistēmu.
Raidījuma ieraksts pieejams šeit.
Naudas ieņēmumu vienmēr ir par maz, tādēļ visā pasaulē ierēdņi un iestādes ķeras pie dažādām radošām idejām konkrētu mērķu sasniegšanai. Tā izmēģinātas čeku loterijas, samazinātas nodokļu likmes degradētos reģionos, ieviestas nodevas par iebraukšanu pilsētas centrā un tā sauktais “cukura nodoklis”.
“Nodokļi un idejas” dalībnieki šoreiz apskata trīs neordināras idejas:
- “Eksperimentālā smilšu kaste” – kādās no Latvijas pašvaldībām, kur tāpat ir zemi nodokļu ieņēmumi un maz, ko zaudēt (piemēram, Valkā, Līvānos vai Baltinavā) ieviest pavisam jaunu, eksperimentālu nodokļu sistēmu ar cerību, ka tas liks cilvēkiem plūst uz šiem novadiem un atdzīvinās ekonomisko aktivitāti.
- Vienota nodokļu telpu visām trim Baltijas valstīm – utopija, neatkarības zaudēšana vai racionāls lēmums mūsdienu globālajā pasaulē? Katra valsts turpinātu iekasēt nodokļus sev pašiem, bet investoriem būtu pārliecība, ka noteikumos nav atšķirību. Arī – sešu miljonu tirgus investoriem būs krietni pievilcīgāks nekā 1,5 miljoni.
- “Nodokļu Netflix” – no aptuveni 15 Latvijā spēkā esošajiem nodokļiem atstāt sešus, kas valstij ienes ap 97% nodokļu ieņēmumu, un to iekasēšanu automatizēt tiktāl, ka cilvēkam nav izvēles iespēju – vai maksāt vai nemaksāt, jo nodokļus iekasē automātiski, pirms ienākumi nonāk rokās. Ja maksās visi vai tuvu tam, būs iespējas samazināt likmes.
