Mēs pārstāvējām klientus, uzņēmumu grupai piederošus Kiprā un Britu Virdžīnu salās reģistrētus uzņēmumus, panākot nepārsūdzamu un klientiem labvēlīgu apgabaltiesas lēmumu lietā par noziedzīgi iegūtu mantu, tiesai neatzīstot par noziedzīgi iegūtiem līdzekļus aptuveni 11 miljonu EUR apmērā, kas bankā Latvijā arestēti kriminālprocesa ietvaros.
Pārstāvot klientus jau pirmās instances tiesā Ekonomisko lietu tiesā, mums izdevās pārliecināt tiesu, ka arestēto naudas līdzekļu izcelsme nav noziedzīga, tāpēc tiesa nolēma klientiem par labu – process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izbeidzams. Izmeklētāja un prokurors pirmās instances tiesas lēmumu pārsūdzēja apgabaltiesā, uzskatot, ka klientu veiktajiem darījumiem neesot ekonomiska pamatojuma un tie atbilstot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijām. Taču apgabaltiesa atstāja pirmās instances tiesas lēmumu negrozītu, pilnībā piekrītot tiesas secinājumiem, ka izmeklētāja un prokurors nav pierādījuši mantas noziedzīgo izcelsmi.
Klientu pamatdarbība ir investīciju turēšana, kā arī finansēšanas un atbalsta pakalpojumu sniegšana saistībā ar citu grupas uzņēmumu īstenotiem nekustamo īpašumu attīstības projektiem. Policija un prokuratūra lietā uzskatīja klientu vairākās jurisdikcijās esošo saimniecisko darbību, kas neatbilst tipiskam Latvijas uzņēmējdarbības modelim, par neloģisku un neskaidru, tāpēc līdzekļiem kriminālprocesā par iespējamu naudas līdzekļu legalizāciju tika uzlikts arests, ierosinot tiesai tos konfiscēt.
Lietā apgabaltiesa uzsvēra, ka tas, ka darījumi izmeklētājas ieskatā ir ekonomiski neloģiski vai netipiski, nav pietiekami pieņēmumam par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Lietā jābūt tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas pietiekami ticami norāda uz līdzekļu noziedzīgu izcelsmi. Tiesai ir jānovērtē nevis darījumu pareizība no uzņēmējdarbības skatupunkta, bet gan to, vai pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu atzīt par ticamu pieņēmumu, ka mantas izcelsme visticamāk ir noziedzīga.
Apgabaltiesa arī norādīja, ka šādos procesos pazemināts pierādīšanas standarts nenozīmē, ka pietiek tikai izvirzīt izmeklētāja pieņēmumu, ka ir notikušas nenoskaidrotas hipotētiskas noziedzīgas darbības un ka manta ir noziedzīga. Šādam pieņēmumam jābalstās konkrētos lietā esošos pierādījumos. Tāpat arī tiesa uzsvēra, ka šajos procesos netiek vērtēts jautājums, vai ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un kurš par to ir vainojams. Šis ir īpašs process, kurā tiek izlemts jautājums tikai par to, vai arestētās mantas izcelsme ir noziedzīga. Šajā procesā netiek vērtēts un lemts par to, vai ar šiem līdzekļiem pēcāk pēc to iespējamās noziedzīgās izcelsmes ir notikusi arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Lietas rezultātā apgabaltiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi nedod pamatu pieņēmumam, ka sākotnējā līdzekļu izcelsme ir no noziedzīgām darbībām. Tas, ka darījumi izmeklētājas ieskatā esot ekonomiski neloģiski vai netipiski, nav pietiekami pieņēmumam par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir motivēti secinājusi, ka holdinga struktūra un darījumi ir izskaidrojami ar reālu saimniecisko darbību.
Apgabaltiesas lēmums ir nepārsūdzams un stājies spēkā, tādējādi nodrošinot klientiem labvēlīgu lietas iznākumu.
Turpinām būt gandarīti par klientiem sasniegtiem pozitīviem rezultātiem procesos par noziedzīgi iegūtu mantu tiesā. To veiksmīgi īstenojam, savstarpēji sastrādājoties mūsu gan krimināltiesībās, gan finanšu tiesībās specializējošiem advokātiem.
Mūsu komanda
Šajā lietā klientus pārstāvēja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses Latvijas birojā vadītāja, partnere, zvērināta advokāte, Dr iur. Violeta Zeppa-Priedīte, finanšu un apdrošināšanas prakses grupas zvērināta advokāte Agneta Rumpa un korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses grupas zvērināta advokāta palīdze Krista Niklase.
