“Viena no tiesību jomām, kurā Sorainen sniedz palīdzību klientiem, ir krimināltiesības. Šajā sfērā 2023. gadā mūsu krimināltiesību ekspertu komanda galvenokārt sniedza juridisko palīdzību lietās par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sankciju pārkāpumiem,” uz aizvadīto gadu atskatās Latvijas biroja Korporatīvo noziegumu prakses vadītāja Dr Violeta Zeppa-Priedīte.

Ikdienas notikumu ietekmē klienti saskaras arī ar cita veida noziegumu izpausmēm. Tās, lai arī šķiet kā privātuma aizskārumi, tomēr saistītas ar notikumiem biznesā. Tādēļ palīdzību sniedzām arī klientiem, kuri kļuvuši par vajāšanas, goda un cieņas aizskāruma, negodīgas konkurences upuriem.

Krimināltiesību jomā mūsu pieeja nav tikai reaģēšana uz iespējamu likuma pārkāpumu. Vienlīdz nozīmīgu saskatām prevenciju – izglītošanu un atbilstības nodrošināšanu. Lai to panāktu, klientiem palīdzam ar iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu un ieviešanu, veicinot arī klientu, sadarbības partneru un mūsu pašu izglītošanos jomas jaunumos.

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar mūsu klientiem būtiskākajām lietu kategorijām, par kurām esam konsultējuši 2023. gadā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL)

Biznesa vidē NILL tēma tipiski un bieži ir saistīta ar tiesību aizsardzības iestāžu pieņēmumiem, ka uzņēmumu darbībā tiek izmantoti nelikumīgas izcelsmes finanšu līdzekļi un manta, kas dažādos veidos tiek iepludināti biznesā, slēpjot to patieso izcelsmi.

NILL ir tēma, kas Latvijā ir aktuāla jau vairākus gadus. 2023. gads nav bijis izņēmums. Kopumā šīs lietas raksturo īpatnība – tās ir saistītas ar tādiem mantas un finanšu sākotnējās izcelsmes likuma pārkāpumiem kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, pārkāpumi pret dabas vidi, krāpšana, komerciāla uzpirkšana. Tādējādi palīdzības sniegšana klientiem ir kopīgs krimināltiesību un ekspertu nodokļu un muitas, finanšu un banku, vides un komerctiesību jomās darbs.

Dažādu ekspertu iesaistei šajās lietās ir īpaša nozīme, jo nereti palīdzību sniedzam klientiem ar sarežģītu un dažādās jurisdikcijās izvietotu biznesu. Šāds bizness, lai arī mūsdienīgs un komercstandartiem dabisks, tomēr trešajām personām nereti neizprotams un tādējādi aizdomīgs.

NILL nereti ir saistīta ar aizdomām par iespējamu pārkāpumu nodokļu jomā. Šajā aspektā esam sastapušies ar diskutablu izpratni par ne bis in idem jeb dubultās sodīšanas aizlieguma, principa saturu un piemērošanu praksē.

Galvenās kontaktpersonas šajā jautājumā ir: Dr Violeta Zeppa-Priedīte un Krista Niklase.

Sankciju pārkāpumi

Krimināllikumā kriminālatbildība par sankciju pārkāpumiem ir paredzēta vairākus gadu desmitus. Praktisku nozīmi tā ir ieguvusi kopš Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā.

Sankciju pārkāpumi var izpausties dažādi. Mūsu praksē šīs lietas raksturo uz un no Eiropas Savienības veikts tādu preču eksports vai imports, kas tiesībsargu ieskatā nav atļauts. Attiecīgi domstarpību priekšmets ir konkrētās preces, tostarp metāla izstrādājumi, būvniecībā izmantojami priekšmeti, naftas produkti, jeb to atbilstība tādas preces statusam, kas pakļautas sankcijām.

Palīdzot mūsu klientiem, kopīgi darbojoties krimināltiesību un muitas tiesību lietpratējiem, mūsu uzdevums ir noskaidrot, vai konkrētā prece patiesi ir klasificējama kā tāda prece, kura drošības apsvērumu dēļ ir pakļauta sankcionētas preces statusam.

Šajā jautājumā mūsu birojā specializējas: Dr Violeta Zeppa-Priedīte un Ērika Gribonika.

Goda un cieņas aizsardzība

2023. gada ietvaros vairākkārt esam strādājuši pie lietām, kur klientiem pēc medijos publiski izskanējušas informācijas par nepamatotām, noziedzīgām darbībām rodas tūlītējas negatīvas sekas biznesa darbībai un reputācijai.

Krimināllikums paredz atbildību par neslavas celšanu jeb apzināti nepatiesu, apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu masu saziņas līdzeklī. Situācijās, kad šādas informācijas izplatīšana vērsta pret uzņēmumu, jo īpaši vainojot noziedzīgu darbību īstenošanā, tiek aizskarta uzņēmuma reputācija. Diemžēl, sniedzot palīdzību cietušajiem, esam saskārušies ar izpratni, ka par neslavas celšanu aizsardzību pelna tikai fiziskās personas, bet ne uzņēmumi.  Nepiekrītot šādai noteikumu interpretācijām, cenšamies darīt iespējamo, lai šādu izpratni mainītu.

Andris Tauriņš, Krista Niklase un Ērika Gribonika ir galvenās kontaktpersonas šajā jautājumā. 

Žurnālistu aizsardzība

Nereti nākas dzirdēt par uzbrukumiem žurnālistiem un masu mediju redakcijām ar šķietami nevainīgiem, bet tomēr uzmācīgiem saziņas mēģinājumiem, negatīviem komentāriem un vajāšanu. Latvija nav izņēmums, un arī šo kategoriju lietās prakse attīstās.

Mēs sniedzām juridisko palīdzību žurnālistei, kura cieta no personas īstenotas ilgstošas un vairākkārtējas vajāšanas, kas ietvēra iebiedēšanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu. Ar vairākkārtēju vēršanos pie tiesībsargājošām iestādēm mums ir izdevās panākt kriminālprocesa uzsākšanu, kas noslēdzies ar notiesājoša tiesas sprieduma spēkā stāšanos.

Jautājumu gadījumā palīdzēs Andris Tauriņš un Krista Niklase.

Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā

Valsts amatpersonu darbību regulē arvien skaitliski pieaugošs un saturā komplicēts tiesību normu regulējums, kurā orientēties var būt sarežģīti ne vien pašai valsts amatpersonai, bet arī krimināltiesību normu piemērotājiem. Viedoklis par dažādu tiesību normu izpratni var būtiski atšķirties, padarot robežu starp likuma pārkāpumu un amata pienākumu izpildi izplūdušu vai pat pavisam neskaidru.

2023. gada nogalē uzņēmāmies nodrošināt aizstāvību valsts amatpersonai kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar, iespējams, pieļautiem pārkāpumiem, pildot amata pienākumus. Procesa ietvaros šķetināmi iemesli būtiski atšķirīgajiem viedokļiem par amatpersonas tiesībām un pienākumiem. Aizstāvja loma šādos gadījumos iegūst īpašu nozīmi, jo pienesums sniedzams tostarp izpratnes veidošanā arī par amatpersonu pieļaujamo rīcību amata pienākumu izpildē līdzīgās situācijās nākotnē.

Galvenās kontaktpersonas: Dr Violeta Zeppa-Priedīte, Andris Tauriņš un Ērika Gribonika.