Sorainen komanda, pārstāvot Fintech Latvia asociāciju (FLA), veiksmīgi sagatavoja, saskaņoja ar iesaistītajām iestādēm un aizstāvēja Saeimas atbildīgajā komisijā priekšlikumu, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likumu papildina ar jaunu 8.⁷ pantu. Grozījumi rada Latvijas tirgū jaunu kreditēšanas pakalpojuma veidu – kapitāla atbrīvošanas kredītu ar ierobežotu atbildību, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, kas nav patērētāja mājoklis. Saeima šos grozījumus pieņēma 2026. gada 20. augustā, un tie stāsies spēkā šī gada septembra vidū.

Kāpēc šāds regulējums ir vajadzīgs

Latvijā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā – 2024. gada otrajā ceturksnī tā sasniedza 27,5% pret eirozonas vidējiem 76,9%. Vienlaikus praksē pastāv reāla problēma – patērētāji, kuriem pieder nekustamais īpašums, bet kuru ienākumi ir neregulāri vai neatbilst nākotnē sagaidāmajam līmenim, praktiski nevar saņemt kredītu, kas viņiem ļautu ieguldīt savas ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Piemēram, iegūt dārgu profesionālo kvalifikāciju, segt izglītības vai veselības aprūpes izdevumus vai refinansēt augstu izmaksu parādus. Rezultātā šādi patērētāji ir spiesti izpārdot sev piederošos īpašumus arī tad, kad to nevēlas.

Ko jaunais regulējums nodrošina

Jaunais 8.⁷ pants ievieš kreditēšanas produktu ar iebūvētu paaugstinātu patērētāju aizsardzības līmeni:

  • Patērētāja atbildība tiek strikti ierobežota tikai ar ieķīlāto nekustamo īpašumu – ja pēc pārdošanas ieņēmumi nesedz visu parādu, atlikums netiek piedzīts no patērētāja
  • Patērētāja mājoklis nedrīkst tikt izmantots kā šī kredīta nodrošinājums – patērētājs nevar zaudēt jumtu virs galvas šī kredīta rezultātā
  • Kredīta apmērs nedrīkst pārsniegt 70% no nekustamā īpašuma tirgus vērtības
  • Kredīta devējs var ņemt vērā patērētāja ticamus un dokumentāri pamatotus nākotnes ienākumus, tostarp no ieķīlātā nekustamā īpašuma
  • Kredīta izmantošanas mērķim ir jābūt saistītam ar patērētāja labklājības līmeņa uzlabošanu vai tā nodrošināšanu – bezatbildīgas patēriņa formas ir izslēgtas

Ramona Miglāne, Sorainen partnere un Latvijas biroja Finanšu un apdrošināšanas prakses grupas vadītāja:

“Šis ir nozīmīgs solis Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgus modernizācijā. Regulējums risina konkrētu problēmu – ļauj cilvēkiem ar nekustamo īpašumu, bet neregulāriem ienākumiem, piekļūt sava kapitāla vērtībai un ieguldīt savas ekonomiskās situācijas uzlabošanā, neizpārdodot īpašumu. Vienlaikus produkts nodrošina augstu patērētāja aizsardzības līmeni – atsevišķos aspektos pat augstāku nekā parastais hipotekārais kredīts, jo aizņēmēja atbildība ir strikti ierobežota ar ieķīlāto īpašumu, un patērētāja mājoklis paliek neaizskarams. Esmu īpaši gandarīta par konstruktīvo sadarbību ar Latvijas Banku, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Ekonomikas ministriju, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju regulējuma izstrādē un pilnveidošanā.”

Tīna Lūse, Fintech Latvia asociācijas vadītāja:

“Latvijas fintech nozare aktīvi iesaistās likumdošanas procesos, lai veicinātu inovatīvu, tirgum vajadzīgu un patērētāju interesēm atbilstošu produktu attīstību. Šis regulējums ir spilgts piemērs tam, kā atbildīga likumdošanas iniciatīva var vienlaikus paplašināt kreditēšanas pieejamību Latvijā un stiprināt patērētāju aizsardzību. Pateicoties Sorainen komandas profesionālajam atbalstam – gan regulējuma sagatavošanā, gan saskaņošanā ar iesaistītajām iestādēm, gan aizstāvēšanā Saeimas komisijā – mums izdevās šo priekšlikumu veiksmīgi virzīt.”

Sorainen komanda

Projektu vadīja Sorainen partnere Ramona Miglāne. Pie projekta strādāja arī zvērināta advokāte Inese Heinacka un jurista palīdze Evija Velvele.